Veidojot Kulakova piemiņas koncertu, mūziķi piedzīvo mistiskas lietas

Juris Kulakovs. Publicitātes foto

Veidojot komponista Jura Kulakova piemiņas koncertu “Sirds kā pērkondārds”, viņa tuvinieki un draugi saskārās ar neizskaidrojamām, pat mistiskām zīmēm, kas licis domāt, ka komponists visu uzrauga, vēsta žurnāls “Privātā Dzīve”.

Koncertā piedalījās un pirmo reizi bez tēva “Romanci” izpildīja arī komponista meita Justīne Kulakova – Sipņevska. “Kad spēlēju, jutu, ka tētis ir man līdzās. Zālē valdīja sirsnīga un atbalstoša atmosfēra,” izdevumam stāsta komponista meita.

Viņa atklāj, ka uzreiz pēc tēva aiziešanas redzējusi zīmīgu sapni. “Pat nezinu, ar ko tas saistīts un kāds tam iemesls, bet sapnī es pēkšņi saņēmu īsziņu telefonā: “Kur ir Kulakovs?” Tas ir raksturīgs jautājums saistībā ar tēti. (..) Ir skaidrs, ka viņš mūs pieskata no mākoņa maliņas un savas mūzikas paradīzes.”

Arī grupas “Pērkons” soliste Ieva Akuratere atzīst, ka šis gads ir ļoti skarbs, jo piedzīvoti divi zaudējumi – mūžībā aizgājuši Juris Kulakovs un grupas taustiņinstrumentālists Uģis Muzikants. “Esmu piedzīvojusi mistiskus un neizskaidrojamus brīžus, kas saistīti ar abiem. Kad aizgāja Uģis, es savā istabā dzirdēju tādu pamatīgu belzienu. Šķita, ka uz jumta ir kaut kas nokritis. Uzreiz gāju skatīties, kas tur notiek, kas uzkritis uz jumta. Bet tur nekā nebija. Uģis tajā brīdī bija aizgājis…” izdevumam stāsta Akuratere.

“Ar Jurīti bija citādāk. Nedēļu pirms viņa nāves debesīs redzēju neparastu skatu – varavīksni un mākoņus, kas kopā bija izveidojuši krāšņu taureni. Un es tieši tajā brīdī iedomājos par Juri. Joprojām to nespēju izskadrot, bet man pēc šī skata pēkšņi bija tāda spēcīga un neizskaidrojama vēlme aizlūgt Dievam par Jura dvēseli,” atklāj dziedātāja.

Viņa ik pa laikam jūt Kulakova klātbūtni: “Trīs dienas pirms koncerta, piemēram, jutu, ka Jurītis mani apstaro ar savu smaidu. Sapratu, ka viņš ir priecīgs par šo koncertu.”

Grupas “Instrumenti” dalībnieks Reinis Sējāns bija koncerta mākslinieciskais vadītājs. Viņš pirms koncerta radījis veltījumu Kulakovam – skaņdarbu “Sirds kā pērkondārds”.

“Ja godīgi, nebiju plānojis rakstīt viņam dziesmu. Skumajā brīdī sēdēju viens pie klavierēm…. Un rokas pašas pēkšņi sāka spiest taustiņus. Ir grūti vārdos aprakstīt tās izjūtas, kas mani pārņēma. Parasti šāda skaņdarba radīšanai ir nepieciešams mēnesis, bet to izdevās izdarīt vienas dienas laikā. Tas ir brīnums! Joprojām nevaru izskaidrot, kā tas var būt, ka podziņas sāka grozīties pašas no sevis. Šķita, ka Juris caur mani gribēja radīt šo skaņdarbu. Man pat liekas, ka tā ir viņa dziesma,” izdevumam atklāj Sējāns.

Jau vēstīts, ka līdz ar pēkšņo latviešu komponista Jura Kulakova aiziešanu, mūziķis un komponists Reinis Sējāns un grupa “Pērkons” ierakstījuši veltījumu savam mūžībā aizgājušajam draugam un grupas biedram – skaņdarbu “Sirds kā pērkondārds”.

“Sirds kā pērkondārds” mūzikas un idejas autors ir Reinis Sējāns, vārdu autors ir Jānis Šipkēvics, ierakstā piedalījušies grupas “Pērkons” mūziķi Ieva Akuratere, Raimonds Bartaševičs, Leons Sējāns, Jura Kulakova meita Justīne Kulakova Sypniewski, Reinis Sējāns, Liene Sējāne, kā arī Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara” diriģentes Airas Birziņas vadībā un Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Aranžējis Andris Sējāns. “Sirds kā pērkondārds” video ieraksta operators Juris Sējāns, video montāža – Elizabete Gricmane.

Stāsta Reinis Sējāns: “Kamēr citi puikas sapņoja kļūt par policistiem un ugunsdzēsējiem, es gribēju būt Juris Kulakovs. Ar to jau it kā viss būtu pateikts, bet 12. februārī līdz ar ziņu par mana mūzikas krusttēva pēkšņo aiziešanu mūžībā nāca arī tāds kā belziens pa galvu – apziņa, cik dikti daudz man šis cilvēks ir iedevis un iemācījis. Tā nebija mana izvēle radīt šo dziesmu – tā tam bija jānotiek. Paldies visiem, kuri veltīja savu talantu un saslēdzās vienā elektrizējošā ķēdē!”