Foto: Rīta kafija

“Rail Baltica” tvērums Latvijā ir mainījies bez vienotas pieejas tā apstiprināšanā un lēmumi ir grūti izsekojami. Tā konstatēts Valsts kontroles situācijas izpētē, kurā vērtēts izmaiņu pieņemšanas process par Latvijas reģionālajām stacijām, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezglu un pamattrasi.

Valsts kontroles nacionālais ziņojums sniedz detalizētāku informāciju par “Rail Baltica” Latvijas posma tvēruma izmaiņām un to apstiprināšanas gaitu objektos, kas iekļauti trīs Baltijas augstāko revīzijas iestāžu kopīgajā situācijas izpētē.

“Valsts kontrole situācijas izpētē konstatējusi, ka Satiksmes ministrija ir mainījusi un apstiprinājusi Rail Baltica projekta tvērumu izmaiņas, valdībai ne vienmēr sniedzot pilnīgu un visaptverošu informāciju pamatotu lēmumu pieņemšanai. Piemēram, reģionālās stacijas sākotnējā tvērumā nebija iekļautas, bet vēlāk to skaits pat tika palielināts. Arī Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izmaksas ir ievērojami pieaugušas, bet pamattrases būvniecības izmaksas prognozētas pat septiņas reizes lielākas. Vienlaikus “Rail Baltica” projektēšanas kavējumi rada risku Eiropas Savienības finansiāla atbalsta zaudēšanai,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Valsts kontrole situācijas izpētē konstatējusi, ka Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi projekta tvēruma izmaiņas un ar tām saistītās izmaksas gan reģionālajām stacijām un Rīgas Centrālās stacijas pasažieru mezglam, gan pamattrasei. Tomēr ne vienmēr, kad mainīts sākotnējais tvērums un pieaugušas plānotās izmaksas, valdība informēta, ievērojot vienotu pieeju un sniedzot pilnīgu un pietiekamu informāciju lēmumu pieņemšanai. Proti, ne visos projekta izmaiņu gadījumos Ministru kabinets ir informēts par izmaiņām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto, šo izmaiņu pamatojumu, ietekmi uz projekta kopējām izmaksām un valsts budžetu.

Sākotnēji Ministru kabineta 2016. gadā apstiprinātajā “Rail Baltica” projekta tvērumā nebija iekļautas reģionālās stacijas, un turpmāk to skaits ir mainījies. To iekļaušana ir pamatota ar 2018. gadā izstrādāto Operacionālo plānu, kas nav skatīts Ministru kabinetā. Satiksmes ministrijas ieskatā, Ministru kabinets akceptu staciju ieviešanai devis 2020. gadā, atbalstot reģionālo staciju projektēšanas aktivitātes pieteikšanu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai. Tomēr situācijas izpētē konstatēts, ka Ministru kabinetam šī jautājuma izskatīšanai netika sniegta pilnīga informācija – Satiksmes ministrija nevērsa valdības uzmanību, ka reģionālās stacijas nebija iekļautas projekta sākotnējā tvērumā, kā arī nesniedza aplēses par kopējām izmaksām staciju izveidei un ar to saistīto izmaksu palielinājumu. Reģionālo staciju skaits no 2018. līdz 2024. gadam ir mainījies no 15 līdz 17, jo Satiksmes ministrija iekļāvusijaunas stacijas projekta tvērumā, piemēram, Āgenskalna staciju. Kopējās reģionālo staciju  izmaksu aplēses ir 102 miljoni eiro, no kuriem šobrīd pieejami tikai 3,3 miljoni eiro, informē Valsts kontrole.

Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla tvērums būtiski mainījies. Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgls sākotnēji Rail Baltica projekta tvērumā bija iekļauts mazākā apjomā, taču pakāpeniski paplašināts. Tajā ietilpst ne tikai sliežu ceļi un jauns dzelzceļa tilts, bet arī Rīgas Centrālā stacija un citi saistītie objekti. Kopējās izmaksas saskaņā ar jaunākajām aplēsēm varētu sasniegt 888 miljonus eiro. Šobrīd būvniecība notiek atbilstoši 2019. gadā noslēgtajam līgumam un apjomam, un sākotnējās izmaksas no 430 miljoniem eiro 2024. gadā pieaugušas vēl par 135 miljoniem eiro. Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi izmaiņas, piemēram, iepriekš paredzēto divu sliežu ceļu vietā nolemjot izbūvēt četrus. Līdzīgi kā ar reģionālajām stacijām, arī Rīgas Centrālās stacijas mezglam plānotās izmaiņas un to finansiālā ietekme nav pienācīgi saskaņotas ar Ministru kabinetu. Institūcijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā, min vairākus izmaksu pieauguma iemeslus, tostarp izmaiņas tehniskajās prasībās, dizainā un apjomā, kā arī izmaksu indeksāciju. Tās liecina arī par nepilnībām 2017. gada izmaksu aplēsēs.

Pamattrases būvniecībai aplēstās izmaksas pieaugušas septiņas reizes. Pamattrases būvniecībai aplēstās izmaksas Latvijas posmā ir pieaugušas septiņas reizes, sasniedzot aptuveni 8,7 miljardus eiro. Šo pieaugumu atbildīgās iestādes skaidro ar neprecīzu sākotnējo izmaksu novērtējumu, jo trūka Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīniju. Valsts kontroles situācijas izpētē noskaidrots, ka kopš šo vadlīniju apstiprināšanas 2018. gadā tās ir precizētas vairāk nekā 100 reizes. Lai gan Ministru kabinets ir apstiprinājis pamattrases būvniecības līgumu, ir pieejami tikai 4,5% no vajadzīgā finansējuma.

Projektēšanas darbi kavējas un pabeigti ir tikai 54%. Lai gan sākotnējais darbu izpildes termiņš bija 2021. gada beigas, šobrīd tos pilnībā plānots pabeigt līdz 2027. gada beigām, kas rada risku pilnībā vai daļēji atmaksāt līdz šim piešķirto ES finansiālo atbalstu.

Tāpat secināts, ka paredzamās “Rail Baltica” projekta pilna tvēruma izmaksas pieaugušas vairāk nekā četras reizes – no 5,8 miljardiem eiro 2017. gadā līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gadā.

Projekts atpaliek no grafika vismaz par pieciem gadiem – projekta pirmo kārtu plānots pabeigt tikai 2030. gadā.

Globālā projekta riska pārvaldība un pārmaiņu pārvaldība kopš 2019. gada Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu veiktās revīzijas nav būtiski uzlabojusies.  Baltijas valstu valdības un parlamenti ne vienmēr bija informēti par iespējamām problēmām, un Baltijas valstīs ir atšķirīga pieeja valdības un parlamenta iesaistē projekta pārraudzībā. Vienīgais kopīgais Baltijas valstu lēmums par infrastruktūras pārvaldību ir par to, ka katrā valstī būs atsevišķs pārvaldītājs. Latvijā joprojām ir noteikts tikai pagaidu infrastruktūras pārvaldītājs.  Baltijas valstu atbildīgās ministrijas nav lēmušas ne par vilcienu nodrošināšanas modeli, ne par atbildīgo par šī uzdevuma izpildi.

Lasiet arī: VIDEO | Labvēlīgais tips laiž klajā singlu Šanhajā jau vakars

Lasiet arī:  Vecāku alkatība un 72 stundu maiņu darbs – mazo aktieru piedzīvotais, filmējoties seriālos