Ko nozīmē būt gudram un inteliģentam? Kā es varu zināt, ka esmu gudrāks nekā citi? Ja paskatāmies šī vārda skaidrojumu, tad tas būtībā nozīmē, ka “tev piemīt spējas mācīties, saprast vai tikt galā ar jaunām vai spraigām, izaicinošām situācijām, tāpat tu proti atrast iemeslus un skaidrojumus. 

Tomēr, ja pajautāsim parastajam mirstīgajam, tad tas noteikti atbildētu, ka gudrs cilvēks ir attapīgs, gaišs, prot izgudrot, radīt, zinošs dažādās jomās.

Kā izrādās, gudriem cilvēkiem piemīt arī diezgan netradicionālas īpašības. Piemēram, netīrs darba galds vai nepārtraukta modinātāja pārlikšana. Tev šķiet, ka tās neskan kā apdāvināta un attapīga cilvēka īpašības?  Tomēr zinātnieki domā savādāk…

1. Tu esi mazāk tradicionāls nekā citi

Ja mēdz iet pret straumi un nepaļauties tikai uz tradīcijām, tad visdrīzāk esi inteliģentāks nekā pārējā masa ap tevi. Šiem cilvēkiem ir atvērts prāts un tie labprātāk “dzīvo ārpus kastes”. Viņi izvēlas savas, nevis sabiedrībā pieņemtas normas. Tiem ir savi uzskati un bieži vien tie nesakrīt ar pārējiem.

2. Tev nekas nav pretī būt vienam

Vai pie sevis mēdz gausties par to, ka kāds tevi ir pierunājis iziet no mājas? Vai doma par sabiedriskiem pasākumiem tevi nomāc? Tā vien šķiet, ka tava inteliģence un gudrība ir augstākā līmenī nekā citiem. Pētījumi liecina, ka tieši tie, kuri izvēlas pieklusinātākas sarunas, vienatni pretēji skaļām un nevaldāmām ballītēm un kliegšanai, ir daudz gudrāki. Tādēļ nejūties slikti, ja nākamajā reizē atraidīsi uzaicinājumu doties ārpus mājas. Tu esi pietiekami gudrs un zini, ka tev tas nav šajā brīdī vajadzīgs.

3. Tev apkārt valda nekārtība

Vai esi kādreiz redzējis radošu cilvēku, kura darba vide ir perfekti tīra? Nu mēs arī ne! Tas tādēļ, ka šādiem cilvēkiem apkārt nepieciešama inovatīva un viņu pašu veidota kārtība. Haoss šajos cilvēkos rada papildu dziņas un degsmi strādāt. Pētījumi liecina, ka šis haotiskais gēns iedzimst tikai patiesi gudros cilvēkos.
Uz nekārtīga galda visdrīzāk arī ir kārtība – vissvarīgākie papīri, darbi būs tuvāk pie rokas, tie mazsvarīgie, tālāk galda tālākajā stūrī. Arī tā ir kārtība, un nereti to spēj saprast tikai viņi paši.

4. Tavas domas mēdz aizklīst pavisam tālu

Vai tavu uzmanību ir viegli novērst? Vai ik pēc minūtes pārbaudi savu Facebook un meklē iemeslus, kādēļ pamest darba galdu ātrāk? Ja skolas laikā bieži saņēmi piezīmes par to, ka tava uzmanība ir nepatstāvīga, tad zini, ka savā ziņā tev tiek izteikts kompliments. Pētījumi liecina, ka šādi cilvēki, kuru prāts vienmēr ir kaut kur citur, patiesībā ir diezgan gudri. Tāpat pētījumi rāda, ka, jo grūtāk ir noturēt uzmanību vienam uzdevumam, jo inteliģentāks šis cilvēks ir. Galvenais iemācīties izvirzīt prioritātes un disciplinēt sevi.

5. Tu uztraucies biežāk nekā citi

Mums visiem ir tieksme satraukties par lielām un nozīmīgām lietām, tomēr patiesi gudri cilvēki satraucas nedaudz vairāk. Paaugstinātas zināšanas patiesībā paaugstina trauksmes izjūtu, jo cilvēks vairāk zina, vairāk analizē un saprot. Bieži vien dažādos testos šie cilvēki raksta, ka “bieži par kaut ko uztraucos”, “pārlieku analizēju un uztraucos par iespējamām sekām” utt.
Ja nu kāds tev kādreiz liek nomierināties, svied tiem pretī zinātni.

6. Tu lamājies un neej ilgi gulēt

Jau no mazotnes tev tika teikts, ka lamāties nav smuki. Tomēr neatkarīgi no tā mēs ikviens retu reizi mēdzam pateikt kādu nesmuku vārdu. Ja tev ir tieksme lamāties biežāk nekā citiem, tad tas iespējams tādēļ, ka visdrīzāk esi gudrāks par tiem citiem. “Business Insider” kādā pētījumā atklāja, ka lamāšanās, ilga neiešana gulēt un nekārtīga apkārtējā vide galvenokārt piemīt tiem, kuru IQ līmenis ir augstāks nekā citiem.

7. Tu esi visai slinks

Mēs visi ik pa reizei mēdzam būt slinki, un mums visiem piemīt tas slinkuma gēns, tomēr, ja tev ir vēlme slinkot vairāk nekā citiem, tad vari aplaudēt savai vēlmei stundām ilgi gulšņāt, lasīt vai skatīties filmas – tu esi gudrs! Pētījumi liecina, ka slinkums ir līdzīgs inteliģencei. Saskaņā ar šo pētījumu, cilvēkiem, kuriem jebkādā veidā atradīsies iegansts neiet uz sporta zāli vai nepildīt to vienu mājasdarbu, ir augstāks tā sauktais izziņas līmenis vai tendence izbaudīt un iesaistīties izziņas procesos.