ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītājs Džeimss Komijs trešdien paziņoja, ka interneta vietne “WikiLeaks” nekvalificējas žurnālistikai, bet tās noplūdināto ASV slepeno dokumentu blāķi ir “izlūkošanas porno”.

Kamēr ASV veic izmeklēšanu par “WikiLeaks” lomu Krievijas kampaņā, kurai bija mērķis ietekmēt pērn notikušās ASV prezidenta vēlēšanas, Komijs sacīja, ka viņš neuzskata “WikiLeaks” vai tās dibinātāju Džūljenu Asanžu par tādas aizsardzības cienīgiem, kādu bauda ASV žurnālisti, publicējot slepenu materiālu.

“Tā šķērso līniju, kad vairs nemēģina izglītot sabiedrību un tā vietā pievēršas izlūkošanas porno, .. neņemot vērā [ASV Konstitūcijas] Pirmā labojuma vērtības, kas parasti ir pamatā preses reportāžām,” Komijs paziņoja ASV Senāta Tieslietu komitejai.

Publicējot noplūdinātu Demokrātu partijas saraksti, Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) hakerisma noslēpumus un citus materiālus, “WikiLeaks” “vienkārši kļūst par cauruli, pa kuru Krievijas izlūkdienesti vai kāds cits ASV pretinieks var iegūt informāciju, lai kaitētu ASV,” teica Komijs.

“Mēs visi varam piekrist, ka šajā rīcībā nav ne smakas no “žurnālistikas”,” sacīja FIB vadītājs.

“Es uzskatu, ka milzu daļai “WikiLeaks” aktivitāšu nav nekāda sakara ar leģitīmu ziņu vākšanu, sabiedrības informēšanu, svarīgu publisku skandālu komentēšanu,” teica Komijs.

Šī grupa “vienkārši publicē slepenu informāciju, lai kaitētu ASV”.

ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss aprīlī paziņoja, ka “WikiLeaks” dibinātāja Džūljena Asanža aizturēšana ir Savienoto Valstu prioritāte.

Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu. Ekvadora ir piešķīrusi Asanžam politisko patvērumu.

45 gadus vecais Austrālijas pilsonis atteicies doties uz Zviedriju, šo lēmumu pamatojot ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.

“WikiLeaks” martā publicēja apmēram 8000 dokumentu, kuri atklājot noslēpumus par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) kiberspiegošanas instrumentiem, ar kuriem var ielauzties datoros, mobilajos telefonos un pat “Samsung” viedtelevizoros. Iepriekš “WikiLeaks” bija publicējusi 250 000 Valsts departamenta dokumentu un simtiem tūkstošu ASV armijas ziņojumu no Irākas un Afganistānas.

Foto: Kevin Lamarque / Reuters