Publicitātes foto

Lieldienās vairākkārt pieaug olu patēriņš, taču šo veselīgu un ar olbaltumvielām, kā arī daudziem vērtīgiem mikroelementiem bagāto produktu, būtu jāiekļauj savā ikdienas ēdienkartē, vienlaikus atbalstot vietējos olu ražotājus, stāsta Latvijas Apvienotas putnkopības nozares  asociācijas (LAPNA) izpilddirektore Anna Ērliha.

Omlete ir viens no populārākajiem brokastu ēdieniem, ar kuru savu rītu sāk miljoniem cilvēku visā pasaulē, arī Latvijā. Lai to pagatavotu, nav nepieciešams nedz garš produktu saraksts, nedz sarežģītais aprīkojums, taču jāzina daži pagatavošanas noslēpumi.

Šefpavāra un “Michelin Guide” ceļvedī iekļautā Cēsu restorāna “Kest” īpašnieka Māra Jansona omletes noslēpums slēpjas tās vienkāršībā. Proti, viņš izmanto tikai trīs sastāvdaļas: trīs olas, trīs ēdamkarotes ūdens un šķipsniņu sāls. Visu sakuļ ar dakšiņu un tad liek pannā, kas ieziesta ar olīveļļu. Omleti cep, maisot ar lāpstiņu un grozot. Kad omlete ir gatava, var pielikt mazliet sviesta, lai tas “apņem” omleti. Tomēr cepšanai labāk izmantot olīveļļu, jo to var karsēt augstākā temperatūrā, kamēr sviests var sadegt.

“Daudzi cilvēki pievieno omletei pienu vai krējumu, taču olas pašas par sevi ir bagātīgs produkts, kas satur daudz olbaltumvielu, un šīs papildu sastāvdaļas neļauj iegūt gaisīgu un strukturētu omleti. Klasiskajai, vieglai un gaisīgai omletei neko vairāk kā labas, svaigas olas arī īstenībā nevajag. Savukārt tad, kad omlete ir uzcepta, ja ir vēlēšanas, var pievienot pildījumu un to pārlocīt uz pusēm,” stāsta Jansons.

Omleti var pildīt ar gandrīz jebko, kas atrodams ledusskapī. Ne velti omletes pagatavošana ir labs veids, kā svētdienās atbrīvot ledusskapi no produktiem, kas tajā ir nedaudz “aizkavējušies” – dārzeņiem, siera un citiem.

“Kā omletes pildījums man vislabāk garšo spināti un sarīvēts siers. Tad omleti var pārlocīt, taču es nekad nepievienoju omletei pienu vai krējumu, tikai pa vienai karotei ūdens uz katru olu,” stāsta Māris Jansons.

Viņš arī piebilst, lai iemācītos izcili gatavot jebkuru ēdienu, arī omleti, nepieciešams to pagatavot vismaz desmit reizes, taču parasti labi sāk sanākt jau ar sesto vai astoto piegājienu. Jansons rekomendē sākt ar klasisko omleti, un, kad tā labi sanāk, tad var ķerties eksperimentiem.

Pēc viņa novērojumiem tipiskāka kļūda, gatavojot omleti, ir pārcepšana, taču superkraukšķīga, brūna omlete nav garšīga, jo olām tomēr patīk “saudzīga” pagatavošana.

Jansons arī stāsta, ka ir nogaršojis arī pasaulē slavenāko omleti, kuru gatavo Francijā, Monsenmišelas salā. To dažādos laikos ir baudījuši gan Lielbritānijas karaliene Mērija un Japānas imperatori, Francijas politiķi un Amerikas Savienoto Valstu prezidenti, kā arī daudz citu slavenību, tostarp, rakstnieks Ernests Hemingvejs un modes dizainers Īvs Senlorāns. “Šīs omletes konsistence līdzinās biskvīta kūkai. Olas uzputo, ielej kapara pannā un lēnam nemaisot cep, tad pārloka un turpina cept. Vidus sanāk ļoti gaisīgs, bet omlete pēc garšas līdzinās sāļam biskvītam. To var baudīt, piemēram, ar melnajiem ikriem un šampanieti,” stāsta šefpavārs.

Lasiet arī: VIDEO | Sagaidot 60 gadu jubileju, Ainars Virga izdod autobiogrāfisku dziesmu 

Lasiet arī: Dons ar uzstāšanos Madridē atklājis Eirovīzijas koncerttūri

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 29. marts – 4. aprīlis

Lasiet arī: Lasmaņa skandāls: Soctīklos rosina sievietes intīmo vietiņu pārdēvēt par «jelgaviņu»

Lasiet arī: VIDEO | Domājot, ka mikrofons izslēgts, latviešu žurnālists tiešraidē rupji nolamā ministru

Lasiet arī: «Klusējiet, maitas!” – propagandists Solovjovs apsauc Belgorodas iedzīvotājus, kuri sūdzas par apšaudēm

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!