Foto: Pixabay.com

Senāta Krimināllietu departaments 18.decembrī pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar ko stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 13.oktobra lēmums, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262.panta ceturtajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Senāts lēmumā norādīja, ka, pretēji apsūdzētā kasācijas sūdzībā paustajām norādēm, apelācijas instances tiesa ir izanalizējusi ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētajam noteikto sodu par Krimināllikuma 262.panta ceturtajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Nosakot sodu, tiesa ņēmusi vērā ne tikai apsūdzētā ģimenes stāvokli, kredītsaistības un to, ka viņš daļēji atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, bet arī faktus, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu. Apelācijas instances tiesa pamatojusi, kāpēc tai nav radusies pārliecība, ka apsūdzētais, neizciešot sodu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Tiesa konstatējusi, ka noziedzīgajam nodarījumam ir augsta bīstamības pakāpe, jo apsūdzētais vadījis transportlīdzekli alkohola ietekmē un pārsniedzis pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā, kur uz gājēju pārejas uzbraucis gājējam, kā rezultātā iestājās neatgriezeniskas sekas – cilvēka nāve.

Jānorāda, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts Siguldā 2019.gada 27.aprīlī, kad apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, vadot automašīnu pa Ausekļa ielu no Blaumaņa ielas puses Raiņa ielas virzienā, pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā un veica priekšā braucošā transportlīdzekļa apdzīšanu uz neregulējamas gājēju pārejas, kas ir aizliegts.

Neraugoties uz to, ka pirms šīs neregulējamās gājēju pārejas bija apturēts cits transportlīdzeklis, apsūdzētais turpināja braukt, nepārliecinājies, ka transportlīdzekļa priekšā neatrodas gājējs, kā rezultātā uzbrauca tam un notikuma vietā iestājās gājēja nāve.

Lieta Nr. SKK-717/2020; 11520026719