Tunisietis Aniss Amri, kurš 19.decembrī sarīkoja uzbrukumu Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā un četras dienas vēlāk tika nošauts Milānā, Vācijas policijai bijis zināms ar 14 vārdiem, teikts ziņojumā, kas iesniegts Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes parlamenta iekšlietu komitejā.

Uzbrukumā Berlīnē tika noslepkavoti 12 cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Ziemeļreinas-Vestfālenes varasiestādes izpelnījušās kritiku par to, ka Amri nav aizturēts, lai gan bijis policijai labi zināms.

Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers aizstāvēja varasiestāžu darbu, norādot, ka netika gūti konkrēti pierādījumi par tūlītējiem draudiem.

Saskaņā ar Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes parlamenta iekšlietu komitejā iesniegto ziņojumu Amri izmantojis vismaz 14 dažādas identitātes.

Amri ilgu laiku atradās Vācijas potenciālo vardarbīgo islāmistu ekstrēmistu sarakstā. Viņš ieradās Vācijā 2015.gadā un galvenokārt dzīvoja Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur varasiestādes noraidīja viņa lūgumu pēc patvēruma un mēģināja viņu deportēt, bet nesekmīgi.

Ziemeļreinas-Vestfālenes kriminālpolicijas vadītājs iekšlietu komitejas sēdē sacīja, ka gan Diseldorfas, gan federālās varasiestādes izmeklējušas iespējamību, ka Amri varētu pastrādāt teroraktu, bet rezultāti nav liecinājuši par tiešiem draudiem.

Ziemeļreinas-Vestfālenes opozīcijas likumdevēji šo paskaidrojumu noraidīja, paužot neizpratni par to, ka šāds cilvēks, kas atzīts par bīstamu, var brīvi pārvietoties pa Vāciju un īstenot teroraktu.

Vācijas konservatīvās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) likumdevējs Gregors Golands pauda pārliecību, ka nepieciešams tieslietu reformas, lai palielinātu policijas iespējas aizturēt personas, kas rada potenciālās briesmas sabiedrībai un kurām nav izredžu saņemt patvērumu Vācijā.

Kā vienu no iespējām Golands minēja efektīvāku vienošanos panākšanu ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm par viņu atgriešanu.

“Mums jāgūst un mēs gūsim nepieciešamās mācības no šī briesmīgā notikuma,” viņš piebilda.