Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Intervijā aģentūrai LETA politiķis atzīst, ka viņa pacietībai LRA priekšsēdētāja amatā punktu pielika apvienības Saeimas frakcijas deputātu balsojums par Ingunu Sudrabu (NSL) kā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Savukārt, vērtējot Rīgas domes valdošās koalīcijas darbu, Bondars pauž pārliecību, ka tas noteikti nav pakārtots Latvijas interesēm.

Vai esat apmierināts ar LRA un LA startu Rīgas domes vēlēšanās?

Manuprāt, rezultāts ir ļoti veiksmīgs. Par LRA un LA sarakstu nobalsoja 13,66% vēlētāju, kas mums deva deviņus deputātu mandātus. No mūsu saraksta Rīgas domē ir ievēlēti talantīgi un ļoti spējīgi cilvēki. Tas ir ļoti labs pamats nākotnes tālākai sadarbībai un politiskajai darbībai.

Bet kāpēc akcija “Gāžam Nilu” nesasniedza savu mērķi?

Par nožēlu esošo Rīgas domes priekšsēdētāju neizdevās nomainīt. Viena no pamatproblēmām ir saistīta ar to resursu apjomu, kas ir Rīgas domē un tās uzņēmējsabiedrībās, un ko pie varas esošie nekautrējās izmantot savas pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanā. Otrs iemesls – mūsu pirmsvēlēšanu kampaņai vajadzēja sākties ātrāk. Mēs pārāk ilgi gaidījām citu iespējamo partneru pievienošanos. Tad mums būtu lielāka spēku konsolidācija jau pirmsvēlēšanu laikā. Bet priekšvēlēšanu laikā katra diena ir no svara.

Uz kuru partiju pievienošanos sarakstam jūs cerējāt?

2016.gada vasarā es personīgi un LA cilvēki tikāmies ar “Vienotības” vadības pārstāvjiem un citām partijām, lai mudinātu Latvijas valstij lojālos politiskos spēkus Rīgas domes vēlēšanās startēt ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu. Ārpus šī saraksta paliktu nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kura startētu ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu.

Kāpēc neizdevās vienoties par kopīgu deputātu kandidātu sarakstu?

Lai nodrošinātu vadības maiņu Rīgas domē, bija nepieciešams, lai uz vēlēšanām aizietu 270 000 vēlētāju, bet aizgāja, ja nemaldos, 250 000 vēlētāju. Vadības maiņai Rīgas domē nepalīdzēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), izņemot Armandu Krauzi, ļoti pasīvā iesaiste, kas neļāva iegūt pārstāvniecību galvaspilsētas pašvaldībā.

Cik veiksmīga, jūsuprāt, bija Saeimas deputātu kandidēšana pašvaldību vēlēšanās?

Katrai partijai ir sava loģika, lemjot par Saeimas deputātu kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās. Rīga ir 70% no Latvijas ekonomikas, kā arī nozīmīgs politikas un kultūras centrs. Bez Rīgas nav iespējama valsts nākotne. Tas, kā “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs kopā ar savu komandu pārvalda Rīgu, noteikti nav ne Latvijas politiskajās, ne ekonomiskajās interesēs.

Nevar atstāt novārtā Rīgu kā būtisku sastāvdaļu Latvijas nākotnei. Tāpēc jebkura politiskā spēka uzdevums ir sūtīt savus spējīgākos cilvēkus, lai cīnītos par panākumiem Rīgā, lai Latvijas galvaspilsēta varētu kļūt par eiropeisku metropoli, nevis par tādu pilsētu, kāda tā ir pēdējo astoņu gadu laikā.

Kā jūs tagad, strādājot opozīcijā, jūtaties Rīgas domē?

Opozīcija savā starpā Rīgas domē sadarbojas, mēs rīkojam regulāras tikšanās, koordinējam savas darbības, mēģinām par svarīgākajiem jautājumiem ļoti vienoti balsot un rīkoties. Kas attiecas uz to, ko opozīcija var Rīgas domē, mūsu pamatuzdevums ir būt ļoti skaļiem par tām lietām, kas Rīgā iet pilnīgi šķērsām. Piemēram, Satiksmes komitejas sēdē deputātiem tiek piedāvāts balsot vienā gadījumā par vairāk nekā astoņu miljonu, bet otrā gadījumā – par vairāk nekā četru miljonu eiro piešķiršanu “Rīgas satiksmei” bez neviena iepriekš sagatavota papīra un motivācijas, kāpēc un kā tik liela nauda tiks tērēta. Opozīcijas pienākums šādos gadījumos ir būt ļoti skaļai ar cerību, ka mediji palīdzēs šo ziņu darīt zināmu cilvēkiem. Esam pārliecināti, ka vēlētāji izvērtēs stāvokli galvaspilsētā, nejēdzīgo naudas šķērdēšanu un nākamajās domes vēlēšanās izdarīs izvēli par labu citiem politiskajiem spēkiem.

Kāpēc jūs pēkšņi aizgājāt no LRA priekšsēdētāja amata?

Mums nebija formālas LRA valdes sēdes, bet savu nodomu aiziet no LRA valdes priekšsēdētāja amata es telefoniski pārrunāju ar kolēģiem partijas vadībā. Jūlijā LRA Saeimas frakcija pieņēma vairākus lēmumus, kas man kā partijas līderim pilnībā nebija pieņemami, jo tie nepārstāvēja to LRA, kuru es pēdējo triju gadu laikā vadīju. Protams, cilvēki man kā LRA vadītājam par to prasīja atbildību. Es nolēmu atkāpties no partijas līdera amata, lai ar to apliecinātu, ka, manuprāt, LRA tā rīkoties nevar.

Pēdējo punktu manai pacietībai pielika LRA frakcijas balsojums par Ingunu Sudrabu (NSL) kā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm “oligarhu sarunās” priekšsēdētāju. Sudrabas kundze māk ļoti labi izvērtēt grāmatvedības dokumentus, to pareizību, bet mērķi, kāpēc tika izveidota šī parlamentārās izmeklēšanas komisija, Sudrabas vadībā, manuprāt, nav iespējams sasniegt. Es aizgāju no amata, lai LRA saprastu, ka tā problēma ir jāskatās plašāk. Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) demisijas pieprasījumam, ko LRA frakcija neatbalstīja, arī bija nozīme. Frakcija nebija gatava tobrīd atbalstīt Mārtiņa Šica iesniegto zemkopības ministra demisijas pieprasījumu, kas, manuprāt, bija loģisks. Dūklavam vajadzēja atkāpties un paiet malā no ministra amata. Šica sagatavotais zemkopības ministra demisijas pieteikums bija tests Saeimas politiķiem, lai noskaidrotu, vai viņi tikai runā par cīņu pret korupciju vai arī ir gatavi rīkoties.

Uz pagājušajām Saeimas vēlēšanām LRA bija septiņu politisko spēku apvienība. Vai tik plaša tā bija optimāla?

Pagājušajā Saeimā tika ievēlēti septiņi no astoņiem LRA pārstāvjiem, kas kandidēja. Ja runājam par plašas apvienības lietderību, tad 2014.gadā tas bija taktikas jautājums. Toreiz pie varas esošās partijas “Vienotība”, ZZS un VL-TB/LNNK veidoja kampaņu, sakot, ka latvisko elektorātu vajag konsolidēt, nevis šķelt. Tad arī LRA pacentās konsolidēt tās politiskās organizācijas, kuras pašas bija gatavas iet un startēt Saeimas vēlēšanās. Mēs startējām vienā sarakstā ar kopīgu programmu. Mūsu sarakstā bija arī īsta konkurence deputātu kandidātu vidū. Ja nemaldos, mums bija vairāk nekā 200 kandidātu, kas bija gatavi startēt parlamenta vēlēšanās. Tas bija LRA taktisks gājiens, kuram bija pozitīvās puses. Nākotnē, manuprāt, būtu jāizvērtē visi politiskie spēki, ar kuriem LRA varētu slēgt sadarbības līgumus pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Vai LRA nākamajās parlamenta vēlēšanās pastāvēs kā vienots politisks spēks?

Šobrīd LRA atrodas pārveides procesā, iekšējo debašu noslēguma procesā par to, kā startēt 2018.gada Saeimas vēlēšanās. Tiek apspriesti ļoti dažādi viedokļi. Es uzskatu, ka LRA vajadzētu būvēt uz tā veiksmīgā politiskā rezultāta, kāds bija Rīgas domes vēlēšanās. Rīgā, kas ir vesels vēlēšanu apgabals, LRA kopā ar LA pierādīja, ka var gūt labus rezultātus. Konsolidācijas nepieciešamība labēji centriskajā partiju blokā ir nepieciešama, un tas, manuprāt, ir ceļš, kas ejams LRA.

Apvienībā, protams, ir arī cilvēki, kas pārstāv citu viedokli, kas ir krasi negatīvs pret sadarbību ar LA. Viņi mēģina ļoti aktīvi proponēt šo viedokli partijas biedru starpā. Redzēsim, kurš viedoklis gūs virsroku, tā arī LRA startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Ar ko jums liekas simpātiska LA?

Politikā ir trīs neatkarīgas sastāvdaļas: cilvēki, resursi un zināšanas. Pēdējās Rīgas domes vēlēšanās LA nāca ar ļoti iespaidīgu deputātu kandidātu sarakstu, kuri spēja konsolidēt nopietnu vēlētāju daļu. Apvienībā ļoti svarīga ir darbu dalīšana, nekad nav tā, ka visi dara visu. Vieni mēģina piesaistīt finanšu resursus, citi izstrādā politisko stratēģiju un taktiku. Arī Rīgas domes vēlēšanu sagatavošanas procesā notika reāla darba dalīšana. LA ir cilvēki, kuri var un grib strādāt. Tas ir darbs lielākoties ne par naudu, bet par ideju. Ja cilvēki ir gatavi veltīt savu laiku un zināšanas kādas idejas virzīšanai uz priekšu un sasniegšanai, nekas nevar būt labāks politiskajai sadarbībai.

Ko jūs pats darīsiet nākamajās Saeimas vēlēšanās, vai kandidēsiet?

Man šobrīd ir svarīgi, ka Rīgas domē tomēr ir cerības uz kādām izmaiņām – vai nu nomainīt pašreizējo varu galvaspilsētas pašvaldībā vai panākt izmaiņas tās darbībā. Es ļoti labi apzinos, ka bez nacionāla līmeņa politiķu atbalsta to ir ļoti grūti izdarīt. Ušakovs ar savu “armiju” dzīvo tā kā savā mazā karalistē, zināmā mērā ignorējot gan demokrātiskās tradīcijas, gan ignorējot vai interpretējot likumus savā labā. Man ir svarīgi, lai Rīgā būtu pārmaiņas. Savukārt es atbalstīšu tos politiskos spēkus un tos politiķus, kas vēlas, lai Rīgā būtu pārmaiņas, jo bez Rīgas nav iespējama Latvijas attīstība kopumā. Tāpēc man ir svarīgi, lai 2018.gada 6.oktobrī valstī nāktu pie varas tādi politiskie spēki, kas ir gatavi ļoti aktīvi pievērst uzmanību ne tikai tam, kas notiek valsts saimniecībā, bet arī tam, kas notiek pašvaldībās, lai tik būtiskas pašvaldības kā galvaspilsēta Rīga nedarbotos pretēji Latvijas valsts interesēm.

Tagad gluži vai katru nedēļu tiek ziņots par kādas jaunas partijas dibināšanu. Kāpēc, jūsuprāt, tādā tempā tiek dibinātas arvien jaunas partijas?

Es domāju, ka, “Vienotībai” sabrūkot un katrai grupai aizejot savā virzienā, dibināt jaunas partijas – tas nav izprotami. Vislabāk būtu konsolidēt politiķus, kuri aizvien vēl vēlas turpināt darboties Latvijas labā, vai pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, bet ja dibināt kādu jaunu partiju, tad tikai vienu.

Jaundibinātā “Kustība par” pēc būtības jau ir varas partija, jo tās kodolu veido bijušie ierēdņi un politiķi. Tā ir būtiska “Vienotības” sastāvdaļa, kura šobrīd atbildīga par tiem lēmumiem, kuri tiek pieņemti un ir pieņemti kopš 2014.gada novembra, kad šī valdība tika izveidota.

Kāda, jūsuprāt, būs nākamā Saeima?

Es neesmu politikas analītiķis, es esmu cilvēks, kurš mēģina veidot politiskos procesus. Centīšos darīt visu, lai sašķeltība Latvijas politiskajā sfērā mazinātos, lai notiktu konsolidācija partiju labēji centriskajā spektrā. Manuprāt, būtu veselīgi, ja nākamajā Saeimā nebūtu vairāk par pieciem politiskajiem spēkiem. Nākamajā Saeimā, manuprāt, noteikti būs “Saskaņa”, ZZS, protams, tie būsim arī mēs, LRA, LA, Jaunā konservatīvā partija un VL-TB/LNNK. Ja man būtu jāizsaka prognoze, es teiktu, ka tas ir nākamās Saeimas sastāvs.

Kā jūs tagad pelnāt iztiku? Ar pašvaldības opozīcijas deputāta algu taču nepietiek?

Es varu droši teikt, ka nesēdēšu, rokas salicis klēpī. Protams, darīšu visu, lai varētu sev un ģimenei nopelnīt pietiekamu iztiku. Vasara bija tas brīdis, kad es atļāvos beidzot pēc ilgāka laika paņemt atvaļinājumu jūlija beigās un augustā. Tagad ir domas, kas būtu darāms, bet par konkrētu darbības jomu vēl pāragri runāt.

Kāpēc, jūsuprāt, ir tik bargs tiesas spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no jums un citiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem?

Šī ir ļoti klaja politiska lieta, kur ieinteresētās puses faktiski ir skaidri redzamas. Paskatieties, cik aktīvi šo lietu izmanto Ušakovs savai politiskajai darbībai, nerunājot jau nemaz par advokātiem, kas ir saistīti ar “Vienotību”! Latvijā pie varas esošie politikā par nožēlu izmanto diezgan līdzīgas metodes kā citās ne īpaši demokrātiskās valstīs. Es turpināšu darboties un cīnīties. Šī lieta man rada pietiekami lielas personīgās un profesionālās neērtības, bet tā nenoņems mani no trases.