Jau šodien mēs varēsim sekot līdzi svinīgajai Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai un mūsu karognesējs bobslejists Daumants Dreiškens olimpiskajā arēnā iesoļos vienpadsmitais. Sarunā ar portālu ritakafija.lv sportists neslēpj, ka šis ir liels pagodinājums par ko dziļi sirdī sapņo jebkurš olimpietis. Un tas uzliek arī pienākumu būt par paraugu visai olimpiskajai komandai.
Par šo olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas karognesēja vārdu, šķiet, jau visi nojauta krietni pirms viņa nosaukšanas. Vienīgais, kam šis Latvijas olimpiskās komitejas lēmums bija pārsteigums, izrādījās pats Daumants Dreiškens. “Visdrīzāk īstās emocijas radīsies jau tikai karoga nešanas brīdī. Pagaidām esmu diezgan apjucis, jo man pašam šis lēmums nosaukt mani kā karognesēju ir liels pārsteigums. Nē, tiešām man personīgi tas ir pārsteigums un tiešām liels gods par izrādīto uzticību. Un tas nozīmē, ka man arī jābūt kā paraugam visai mūsu olimpiskajai komandai kopumā,” sarunā ar ritakafiju.lv īsi pēc karognesēja nosaukšanas ceremonijas stāstīja Daumants.
Pirms olimpiskajām spēlēm Dreiškens neslēpa, ka komandā jau ir radies kaujiniecisks noskaņojums. Un pateicoties treniņu nometnei ir krietni arī nostiprināta fiziskā noturība. “Tas tā visai provokatīvi ir kaut ko prognozēt pirms vispār esam nostartējuši. Es varu teikt, ja mēs izdarīsim to uz ko esam spējīgi treniņos, tad var prognozēt tikai to labāko,” vaicāts par sajūtām uz kādu rezultātu cer olimpiskajās spēlēs, no prognozēm atturējās bobslejists. Viņš arī ir visai skeptisks pret dažādiem rituāliem vai māņticību, tāpēc labākais veids, kā sevi noskaņot startam ir darbs ar sevi un rūpīga pieeja treniņiem. “Mēs esam trenējušies un sports ir mūsu darbs. Ja tu visu gadu ar sevi strādā, tad arī rezultātiem ir jāparāda tava izaugsme. Un citu iespēju sportā nav, kā tikai trenēties un domāt līdzi ar galvu par katru soli un kustību, ko tu veic uz starta,” skaidro sportists. Arī nekādus amuletus vai suvenīrus gulbenietis sev līdzi uz sacensībām nekad neņem. Taču, mūzika pirms starta gan esot gana labs stimulators. “Jā, es klausos dažāda stila mūziku. Sākot ar latviešu mūziku līdz pat smagajam metālam. Iesildīšanās periodā mūzika arī var pareizi stimulēt startam, ja vajag niknumu vai tieši otrādi nedaudz atslābt,” piebilst bobslejists. Runājot par olimpisko trasi sportists ir samērā optimistisks. “Trasē ir būts, esam tur braukuši – viss jau zināms. Savā ziņā to var salīdzināt ar Vinterbergas trasi. Tur ir ļoti interesanti. Ir trīs ļoti grūti izbraucamas vietas. Paldies, Dievam, tā ir tāda trase, kurā paļaujoties tikai uz tehniku nav iespējams nobraukt. Ar ātru slīdēšanu šeit nepietiks un jābūt labam pilotam. Un četros braucienos izbraukt tās grūtas vietas spēs tikai ļoti mazs procents dalībnieku. Es domāju, ka būs ļoti spraiga skatīšanās gan skatītājiem, gan pašiem sportistiem,” norāda Dreiškens.
Dienvidkoreja ir pietiekoši tāls galamērķis un mums tajā samērā eksotiska kultūra. Vaicāts, vai ir ieplānots kaut kur doties arī ekskursijā ārpus sacensību laika, sportists uz mirkli iegrima pārdomās. “Patiesībā es par to pat nebiju domājis. Noteikti, līdz pat pēdējam četrinieku braucienam neko citu, kā treniņus es neapmeklēšu. Varbūt jau pēc sacensībām aizbraukšu nelielā pilsētas apskatē, ja būs laiks un spēks,” atzīst bobslejists.
Foto: Jānis Ogle
