Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam.

Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz 21.novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Jaunās valdības veidotājs Jānis Bordāns (JKP) jau šodien aicina kolēģus no “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” (AP) sākt valdības veidošanas sarunas, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Bordāns.

“Aicinu Arti Pabriku un Aldi Gobzemu uz sarunām, jo saredzu viņus kā tuvākos kolēģus, ar kuriem uzsākt sarunas par valdības veidošanu,” teica politiķis, norādot, ka aicina kolēģus sākt iezīmēt koalīcijas un ministru aprises.

Bordāns arī minēja, ka redz Pabriku un Gobzemu kā ministrus nākamajā valdībā. “Šodien sākam jaunas sarunas, tomēr ne tādā veidā, ka visu aizmirstam, neņemot vērā to, kas bijis iepriekš,” piebilda politiķis.

Viņaprāt, sarunas līdz šim ir devušas iespēju vienam otru labi iepazīt. Viņš uzsvēra, ka mēneša laikā nav bijis iespējams vienoties objektīvu iemeslu dēļ un sarunas nav noritējušas ātri, jo visas trīs partijas ir jaunas, tādēļ bijis nepieciešams laiks, lai viens otru varētu iepazīt.

“Jāskatās kritiski – mūsu partijas ir jaunas, un sarunas nevis nevedās, bet neesam strādājuši parlamentā, tādēļ nevaram skaidri “nolasīt” viens otru. Mums bija jāsalīdzinās un jāizrunā,” teica Bordāns.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Bordānu divu nedēļu laikā izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.

Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.

Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Saskaņu”. Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai “KPV LV” JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet “Jaunajai Vienotībai” – tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt “neitrālu profesionāli” – bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. 13.Saeimā kopumā darbosies septiņas frakcijas. Vislielākā frakcija – 23 deputāti – ir “Saskaņai”, JKP un “KPV LV” pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet “Jaunajai Vienotībai” – astoņi.

Valdības veidošanas sarunās līdz šim bijuši iesaistīti visi politiskie spēki, izņemot “Saskaņu”.

Iniciatīvu gan bija uzņēmušās “KPV LV”, JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu – “KPV LV” premjera amatam nominēja Aldi Gobzemu, JKP – Bordānu, bet AP – Arti Pabriku.

Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Tāpat sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas.

Ziņas avots: LETA