Foto: Ērika Gavare/Rīta kafija

Ilonas Balodes sarakstīto ”Ielu muzikantu piezīmju” apjoms – 1 520 lappušu – šķiet, nevienu nav aizbaidījis, un grāmatu, iespējams, lasa pat tie, kuri parasti grāmatas nelasa. Par to liecina arī tas, ka “Ielu muzikantu piezīmes” jau ilgāk nekā mēnesi gozējas pārdotāko grāmatu topu augšgalā un tās pirmā tirāža ir tikpat kā izpirkta.

“Pirmo vietu jau ceturto nedēļu ieņēmusi Ilona Balode, bet tūlīt viņa “kritīs”, jo ”Ielu muzikantu piezīmju” pirmā tirāža ir tikpat kā izpirkta un jaunai piedrukai vajag laiku,” tā, komentējot pārdotāko grāmatu topu, vietnē “Facebook” norāda apgāda  “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka.

Arī izdevniecības mājaslapā cena šobrīd norādīta vien “Ielu muzikantu piezīmju” e-grāmatas versijai.

Grāmatas autore Ilona Balode vietnē “Facebook” pauž prieku par “Ielu muzikantu piezīmju” un savas pirmās grāmatas “Rīga – Pekina” panākumiem: “Oho! Izrādās, ka “Ielu muzikantu piezīmju” 1. tirāža tūdaļ beigsies un būs izpirkta! UPDATE: tikko, pamanīju, ka mana vecā, labā, tikko 3. papildtirāžā izdotā ”Rīga-Pekina” ir iespraukusies 7. vietā!!! Abi mani grāmatbērni vienā TOP10! Cik jauki! Paldies, lasītājiem!”

Jau pirmajās iznākšanas nedēļās grāmata nokļuvusi pirktāko grāmatu topā teju visos grāmatnīcu tīklos.

“Tie, kuri lasījuši Ilonas Balodes pirmo grāmatu “Rīga-Pekina jeb Ceļošana un izdzīvošana ne-sezonā”, noteikti atceras tās bezrūpīgi trakulīgo vēstījumu un noskaņas. Divu mākslinieku pāris, mūziķis un aktrise, stopējot un dažreiz arī lidojot dodas pāri vai puspasaulei, lai galu galā nokļūtu Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Viņu piedzīvojumi ir interesanti un pašu attieksme pret Ceļu – vieglprātīgi paļāvīga, savaldzinot gan lasītājus, gan dažādos ceļā sastaptos cilvēkus. Otrajā grāmatā “Ielu muzikantu piezīmes” , kuru Ilona Balode rakstīja septiņus gadus, skaudri nolasās divi laikposmi: pirms un pēc liktenīgās dienas, kad Rolandu Ūdri notrieca auto. Vēstījums plūst negantā straumē, savā ceļā aizraujot līdzi itin visu: labos un sliktos brīžus mūziķa un rakstnieces kopdzīvē, mijiedarbošanos ar tuviniekiem, draugiem un paziņām, ceļojumus, kas notikuši pirms un pēc Rīga-Pekina aprakstītā laika. Vārdu sakot, šī ir līdz kailumam un vēl dziļāk atklāta grāmata par Ūdrīti un Balodi. Viņu sastapšanos, kopīgajiem klejojumiem un mājuptiekšanos. Radīšanu un graušanu. Legālām un nelegālām vielām un vieliņām, kas paplašina apziņu un sašaurina iespējas – vai otrādi. Šis ir traks pārītis, un traka ir arī grāmata,” grāmatu apraksta izdevniecība.

“Jau ar pirmajiem teikumiem autore uzbur ainu, kas atklātības un godīguma ziņā raksturos visu tālāko grāmatu, pastāstot, kā notika viņas un Ūdra iepazīšanās. Un ar katru tālāko lappusi stāsts kļūst arvien ievelkošāks. Uz varoņiem var dusmoties, var turēt īkšķus, lai viņiem veiktos, var… visu, bet nolikt grāmatu malā nevar – Ilona Balode veiksmīgi paķer lasītāju uz “mušpapīra” un neļauj atrauties no lasīšanas. Nelīdz pat grāmatas pamatīgais svars, kurš pārsniedz pusotru kilogramu. Lasītāja vēlme ar katru lappusi arvien dziļāk iekļūt Ūdrīšu-Baložu ģimenes dzīvē ir tikpat nevaldāma, kā Alisei, kad viņa pārvietojās pa Brīnumzemi, Ilonas Balodes teksts ne vien ieintriģē, bet burtiski apvārdo lasītāju, rādot dzīvi un pasauli no neierasta skatpunkta – tāda, kas raksturīgs samērā nelielam cilvēku skaitam, bet vismaz ārēji valdzina teju ikvienu rāmas un mierīgas dzīves dzīvotāju. Piedzīvojums! Piedzīvojums – tā nav tikai ļaušanās straumei, tā ir arī tādu notikumu pieņemšana un izdzīvošana, kuri lielākajai daļai cilvēku šķitīs briesmīgi un nevajadzīgi. Vieglprātība un paļaušanās uz likteni un līdzcilvēkiem šajā darbā (un laikam taču arī dzīvē) šeit sasniedz apogeju – un vienlaikus atklāj neiedomājamas izmisuma, cerības un izturības šķautnes,” informē izdevniecība.

“Katrai monētai ir divas puses. Racionāli domājot, var uzskatīt, ka mūs ir piemeklējusi briesmīga nelaime. Taču, ja skatās no cita skatpunkta, ņemot vērā mūsu iepriekšējo bagāžu, atkarības, psiholoģisko uzbūvi un likteņus, visu, kas ar mums noticis, var uztvert arī pavisam citādi,” tā grāmatā “Ielu muzikantu piezīmes” raksta mūziķa Rolanda Ūdra dzīvesbiedre Ilona Balode.

“To var uztvert arī kā svētību, iespēju izaugt un izdzīvot. Ironiskā veidā liktenis Ūdrim uztaisīja dabisko lobotomiju, apturēja viņu, citādi viņš nebija spējīgs kontrolēt savus dēmonus, bija bezspēcīgs pret tiem un tā vai citādi būtu lemts iznīcībai, jo viņa atkarību dēmoni ar katru gadu progresēja, dzīdami izmisumā gan Ūdri, gan mani, gan pārējos iesaistītos. Es savukārt mocījos ar saviem dēmoniem, iedama personiskās sāpju takas, taču mūs tāpat kopā bija sapinis viens sāpju ceļš, un mēs turpinājām viens uz otru mijiedarboties, tādējādi gan pastiprinādami, gan citreiz slāpēdami savu dēmonu spēku,” raksta Ilona Balode.

Lasiet arī: VIDEO | Rīgas zoo lemuru pārim piedzimis mazulis

“Ilonas Balodes otrajā grāmatā “Ielu muzikantu piezīmes” skaidri nolasāmi divi laiki viņas dzīvē: “pirms” un “pēc”. Pirms nelaimes gadījuma ar dzīvesbiedru Rolandu un pēc tā. Abi šie laiki autores un viņas līdzgaitnieku dzīvēs pamīšus atspoguļoti, savijoties jau pazīstamajai ceļotāju bezrūpībai, vieglam dzīves tvērumam, mākslinieciskam, neparastam skatījumam uz pasauli un norisēm tajā, ar skaudru, eksistenciāli dziļu cilvēka būtības un sūtības analīzi. No zemeņu un zeķu zagšanas, bohēmiska trakuma līdz nopietnām pārdomām par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par sāpēm un nāvi. “Ielu muzikantu piezīmes” ir gan viegla, gan smaga grāmata: personiska, pat intīma Ilonas Balodes autobiogrāfija un vienlaikus neprātīgi krāsaina, vispārcilvēciska odiseja, kas liek uzdot sev daudz jautājumu, domāt un meklēt,” par grāmatu teikts vietnē “Goodreads”, kur šobrīd tā novērtēta ar 4,71 no piecām zvaigznēm.

“Aizverot grāmatas pēdējo lappusi, es gribu teikt – ja jūs vēl šaubāties un baidāties no grāmatas apjoma – nekavējieties ne mirkli. Šī grāmata ir notikums latviešu literatūrā. Neatceros, ka es būtu lasījusi kaut ko pat tuvu tik labi uzrakstītu – “neslēpjoties & neizliekoties”,” atsauksmē raksta “Goodreads” lietotāja Inga, Savukārt lasītāja Ieva atsauksmē raksta, ka “šī ir viena no drosmīgākajām un atklātākajām latviešu autoru grāmatām, ko esmu lasījusi, kas šo grāmatu padara par latviešu literatūras notikumu un kalpo par lasītāja spoguli, kas liek uzdot jautājumu – vai Tu varētu būt tik atklāts pret sevi un citiem? Dažu brīdi autores rakstītie vārdi burtiski iepļaukā.”