Publicitātes foto

Zebras ar savām unikālajām svītrām ir ne tikai ievērojamas kā Āfrikas savvaļas dabas daudzveidības simbols, bet arī viens no galvenajiem veselīgas ekosistēmas rādītājiem. Mūsdienās dažādos Āfrikas reģionos ir sastopamas trīs zebru sugas, kuras visas diemžēl saskaras ar nopietniem draudiem izdzīvošanai.

Katru gadu 31. janvārī tiek atzīmēta Starptautiskā Zebru diena, lai pievērstu uzmanību zebru aizsardzībai, kuru populācijas ik dienas savvaļā cīnās par izdzīvošanu.

Pavisam pasaulē ir trīs zebru sugas, līdzenumu zebra (“Equus quagga”), kalnu zebra (“Equus zebra”) un augumā visprāvākā – tuksneša zebra (“Equus grevyi”) –, no kurām visas ir iekļautas apdraudēto sugu sarakstā. Diemžēl medības un biotopu iznīcināšana ir vainojamas pie sugu īpatņu skaita straujas samazināšanās, vēsta “National Geographic”.

Tuksneša jeb Grevī zebra ir apdraudēta visvairāk, šobrīd pasaulē palicis mazāk nekā 2000 šīs sugas pārstāvju. Tomēr lielas bažas rada arī kalnu zebras un līdzenumu zebras izdzīvošana. Kalnu zebras ir neaizsargātas un to populācija sarukusi zem 35 000 īpatņu, savukārt līdzenumu zebras tiek uzskatītas par gandrīz apdraudētam un to īpatņu skaits svārstās starp 150 000 un 200 000.

Lielākais drauds zebrām ir cilvēks, proti, medības un ekosistēmu iznīcināšana. Tomēr zebras apdraud arī sausums un citi ekstrēmi laikapstākļi, ģenētiskās daudzveidības samazināšanās, ko izraisa radniecīgu indivīdu pārošanās to nelielās subpopulācijas dēļ, un konkurence par pārtiku ar mājlopiem.

Tas pats zirgs, tikai ar svītrām

Visas trīs zebru sugas pieder pie zirgu (“Equus”) ģints, kurā ir arī zirgi un ēzeļi. Zebras, zirgi un ēzeļi ir līdzīgi savā ķermeņa uzbūvē – tiem ir liela galva, garš kakls, stipra ķermeņa struktūra un spēcīgas ekstremitātes, kas labi piemērotas skriešanai. Tomēr zebras izceļas ar vienu ļoti spilgtu pazīmi – svītrām.

Taču pat vienas sugas starpā nav divu zebru ar vienādām svītrām; to raksti ir tikpat unikāli kā pirkstu nospiedumi cilvēkam. Tas ļauj zebrām labāk izdzīvot savā dabiskajā vidē.

Katrai sugai svītru veids atšķiras gan pēc platuma, gan raksta. Grevī zebrai ir šauras un vertikālas svītras, kas aptver visu ķermeni, ieskaitot ausis un krēpes. Līdzenumu zebru svītru raksts atšķiras atkarībā no atrašanās vietas – tām ir vai nu melnas svītras un galvenokārt balta pamata krāsa, vai arī gaišākas, tumši brūnas svītras.

Kalnu zebrām ir balta vai gandrīz balta ķermeņa krāsa ar melnām vai tumši brūnām svītrām, kas atrodas tuvu viena otrai. Tām nav svītru uz vēdera, bet uz galvas un ķermeņa tās ir šaurākas nekā uz muguras.

Palīdz maskēties, regulē temperatūru un pasargā no kaitēkļiem

Kaut arī šķiet, ka uzkrītošā svītrojuma dēļ zebru var pamanīt pat no liela attāluma, tieši pretēji, tas kalpo kā maskēšanās rīks. Raibais un kontrastainais svītru raksts plēsējiem apgrūtina spēju atpazīt zebru vai sekot atsevišķam bara indivīdam, īpaši tad, kad zebras skrien. Svītru ņirbošā kustība rada optisku ilūziju, kuras dēļ uzbrucējam ir gandrīz neiespējami fokusēties uz vienu mērķi.

Citi pētnieki apgalvo, ka zebras atpazīst viena otru pēc to unikālā svītru raksta, kas ir svarīgs mehānisms, lai barā uzturētu sociālās saites, atpazītu ģimenes locekļus un pazīstamus indivīdus.

Daži pētījumi liecina, ka svītras palīdz termoregulācijā. Baltās svītras atstaro saules gaismu un tādējādi paliek vēsākas, kamēr tumšās svītras uzsilst vairāk, tā radot temperatūras atšķirību. Šis temperatūras kontrasts var izraisīt gaisa plūsmu, kas līdzīgi kā dabiskais “gaisa kondicionieris” ļauj atdzesēt zebras ķermeni.

Taču visticamākā teorija, saskaņā ar pētījumiem, nav vis tik krāšņa. Zebras svītras, visticamāk, ir vienkārši kaitēkļu kontroles veids. Tās aizsargā zebras no mušu, odu vai citu kukaiņu kodumiem. Salīdzinot zebras ar zirgiem, to tuvākajiem dzīvojošajiem radiniekiem, zinātnieki atklāja, ka zirgus mušas sakoda neproporcionāli biežāk nekā zebras tādos pašos apstākļos, liekot viņiem secināt, ka šīs apbrīnojamās svītras ir kas vairāk nekā tikai dekorācija.

Labas komunikatores un modras skrējējas

Zebras, kā izrādās, sazinās, izmantojot kompleksu skaņu un ķermeņa valodu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa zebru dzīvo diezgan sabiedrisku dzīvi, to starpā pastāv visai sarežģītas sociālās saites un struktūras. Piemēram, līdzenumu zebras dzīvo nelielās ģimeņu grupās, ko sauc par harēmiem, ar vienu tēviņu un vienu līdz sešām mātītēm, kā arī viņu pēcnācējiem. Harēma mātīšu saites ir ļoti spēcīgas; viņas paliks kopā pat tad, ja viņu dominējošais tēviņš aizies vai tiks nogalināts.

Kalnu zebru sociālā struktūra ietver lielu vaislas ganāmpulku līdzpastāvēšanu ar tēviņu grupām, kas nevairojas un nerada pēcnācējus. Tikmēr Grevī zebras ievēro mazāk formālu sociālo struktūru. Ganāmpulka locekļi bieži mainās, dažreiz pat katru dienu. Visnoturīgākās attiecības starp Grevī zebrām ir attiecības starp ķēvi un viņas pēcnācējiem.

Ganāmpulks vienmēr saglabā modrību un vēro, vai viņiem neuzglūn kādas briesmas – lauvas, hiēnas, leopardi un gepardi. Kad līdzenumu zebras sajūt tuvumā plēsēju, tās izmanto augstu skaņu, lai brīdinātu pārējo ganāmpulku. Un naktīs vismaz viens grupas dalībnieks paliek nomodā, lai sargātu pulku. Kalnu zebru populācijās dominējošais tēviņš var izmantot arī šņācošu skaņu, lai brīdinātu par tuvumā esošu plēsēju, tā ļaujot pārējam ganāmpulkam aizbēgt.

Lai aizstāvētu savu ganāmpulku un teritoriju, zebras mēdz pretiniekam arī spert un kost. Kamēr dominējošais ērzelis iesaistās agresīvā cīņā, pārējais ganāmpulks to parasti aizstāv un izveido apli, lai atvairītu plēsēju. Bet jāatzīst, ka visbiežāk sastopamais pašaizsardzības veids tomēr ir bēgšana. Zebras skrien ļoti ātri, pat līdz 65 km/h.

Cēlam dzīvniekam cēls vārds

Grevī zebra, kas sastopama tikai Etiopijā un Kenijā, ir lielākā no visām zebru sugām. Pieauguša īpatņa svars parasti svārstās no 350 līdz 450 kilogramiem, bet dažos gadījumos to pat pārsniedz. Lielais svars padara tuksneša zebru par vienu no smagākajiem savvaļas zirgveidīgajiem dzīvniekiem.

No Dienvidsudānas un Etiopijas dienvidiem līdz Dienvidāfrikas ziemeļiem mājojošās līdzenumu zebras ir nedaudz mazākas un sver līdz 380 kilogramiem, bet vismazākā suga, kalnu zebra, sver ne vairāk par 360 kilogramiem un ir sastopama Dienvidāfrikā, Namībijā un Angolā.

Tuksneša jeb Grevī zebra ir nosaukta 19. gadsimta Francijas prezidenta Žila Grevī vārdā, kurš 1992. gadā šādu zebru saņēma dāvanā no Abesīnijas (mūsdienu Etiopijas) imperatora Menelika II. Tas bija žests, lai izrādītu labu gribu un diplomātisku draudzību starp abām valstīm.

Cēlā tuksneša iemītniece, kas tika nosūtīta uz Franciju, nebija vis nekāda parastā zebra, bet gan piederēja īpašai zebru sugai, kas vēlāk tika nosaukta par Grevī zebru, godinot Francijas prezidentu.

Līdz tam rietumu zinātnieki šo zebru suga bija maz pētījuši, tāpēc šis notikums “izgaismoja” īpašajā vārdā nosaukto tuksneša zebru. Nozīmīgais solis veicināja ne vien Grevī zebras atpazīstamību pasaulē, bet arī aktualizēja šīs izmirstošās sugas aizsardzību.

Zebru aizsargāšana ir būtiska ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai

Grevī zebru, kas ir lielākā un apdraudētākā no trim sugām, populācija ir samazinājusies līdz kritiskai robežai. Arī kalnu zebra, mazākā suga, saskaras ar nedrošu nākotni. Viņu izdzīvošanu apdraud dzīvotņu zudums un konkurence ar mājlopiem Dienvidāfrikā, Namībijā un Angolā. Lai arī līdzenumu zebra ir izplatītāka, arī tā nav pilnīgā drošībā, jo līdzīgu draudu dēļ dzīvnieku skaits tik un tā lēnām samazinās.

Cilvēku darbības, piemēram, medības to unikālās ādas dēļ un biotopu degradācija, ir galvenie zebru izmiršanas cēloņi. Turklāt klimata pārmaiņu izraisītais sausums, ģenētiskās daudzveidības zudums un mazo populāciju radniecība, kā arī konkurence ar mājlopiem par ganībām saasina zebru apdraudējumu.

Daudzu organizāciju, tostarp mūsu pašu Rīgas zooloģiskā dārza mērķis ir apdraudētu dzīvnieku sugu saglabāšana. Zebras Rīgas zoodārzā ir dzīvojušas jau ilgi, taču būtiskas izmaiņas to pulkā notika 2019. gadā, kad Āfrikas savannas mītnē mājojošās līdzenumu zebras nomainīja pasaules apdraudētāko sugu sarakstā iekļautās Grevī zebras. Tās uz Rīgu atceļoja no Francijas un Vācijas.

Eiropas zooloģisko dārzu prioritāte ir saglabāt tādas izmirstošās sugas, kuru turēšana un pavairošana nebrīvē var spēlēt lielu lomu to populācijas atjaunošanā. Tā kā tieši Grevī zebras ir visapdraudētākā suga, ir likumsakarīgi, ka zoodārzi uzņemas atbildību par to aizsargāšanu. Jāuzsver, ka Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs arī kļuvis par dalībnieku Grevī zebru Eiropas sugu saglabāšanas programmā (EEP).

Zebru nozīme ir kas vairāk kā tikai to estētiskā pievilcība. Tām ir izšķiroša loma Āfrikas dzīvotnēs, piemēram, sēklu izplatīšanā un ekosistēmas līdzsvara uzturēšanā, ainavu ekoloģiskās integritātes saglabāšanā, dodot labumu daudzām citām sugām, tostarp cilvēkiem.

Lasiet arī: «Man sākās ēdienu fobija» – Ramona Petraviča dalās iespaidos par skandalozo braucienu uz Ķīnu

Lasiet arī: VIDEO | «Zobi palika mutē» – Andris Kivičs palicis bez priekšzobiem

Lasiet arī: Topošās VID ģenerāldirektores mīļotais vīrietis – Latvijā populārs aktieris

Lasiet arī: Jūlijs Krūmiņš: Desmit procentus savas dzīves esmu pavadījis noziedznieka statusā

Lasiet arī: «Esmu piedzīvojis nenormālas lietas» – Judzis sola sarakstīt grāmatu par notikušo

Lasiet arī: Ēģiptiešu horoskops: sūtība un uzdevums dzīvē atbilstoši dzimšanas datumam

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!