Latvijai jāmaksā 3000 eiro kompensācija savulaik par noziegumiem pret cilvēci apsūdzētajam un vēlāk attaisnotajam Jānim Kiršteinam.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) komiteja trīs tiesnešu sastāvā lietā pret Latviju vienbalsīgi atzinusi, ka pārkāptas iesniedzēja Jāņa Kiršteina tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, piešķirot viņam atlīdzību par morālo kaitējumu 3000 eiro apmērā.

Par genocīdu apsūdzētais bijušais čekas pulkvedis, 1927.gadā dzimušais Kiršteins nozieguma sastāva trūkuma dēļ 2008.gadā tika pilnībā attaisnots.

Kā informēja Ārlietu ministrijā, savā iesniegtajā pieteikumā pret Latviju iesniedzējs sūdzējās par gandrīz deviņus gadus ilgu pret viņu ierosinātās krimināllietas izskatīšanu nacionālajās tiesās.

ECT atgādina, ka, izvērtējot tiesvedības procesa ilgumu, ir jāņem vērā lietas sarežģītības kritērijs, kā arī iesniedzēja un atbildīgo iestāžu rīcība kriminālprocesā. ECT piekrīt, ka pret iesniedzēju ierosinātā krimināllieta bija sarežģīta, skāra sensitīvus un komplicētus vēsturiskus un juridiskus aspektus.

Tiesa arī uzskata, ka iesniedzējs nav kavējis krimināllietas izskatīšanu. Savukārt pirmās instances tiesa un apelācijas instance ECT ieskatā bija pieļāvušas būtiskus kavējumus gan krimināllietas izskatīšanas uzsākšanā pēc tās saņemšanas tiesā, gan arī atliekot uz nenoteiktu laiku tiesas sēdi tiesneša slimības dēļ vai nozīmējot tiesas sēdi vairākus mēnešus pēc ekspertīzes rezultāta saņemšanas.

Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kiršteins ir Latvijas pilsonis, kurš dzimis 1927.gadā. 1998.gada 10.augustā Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa (TRNIN) ierosināja krimināllietu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības ministrijas (LPSR VDM) genocīda noziegumiem Madonas un Gulbenes apriņķos 1946.gadā, kā arī turpmākajos gados, pēc nozieguma pazīmēm.

Šīs krimināllietas ietvaros tika izmeklēta iesniedzēja darbība laika posmā no 1944. līdz 1963.gadam, kad viņš bija LPSR VDM īpašo lietu izmeklētājs. Kā uzskatīja TRNIN, iesniedzējs bija veicis vairākus represīvus pasākumus, lai apspiestu pretošanās grupu padomju režīmam, piedaloties militāra rakstura operācijās pret Latvijas bruņotās pretošanās kustības dalībniekiem, piedalījies viņu aizturēšanā, vācis pierādījumus pret viņiem vērstajās krimināllietās, kā arī arestējis personas, pie kurām tika atrasti pretpadomju materiāli.

Tikmēr 1999.gada 23.oktobrī TRNIN prokurors informēja iesniedzēju, ka viņš tiek turēts aizdomās par piedalīšanos genocīdā pret Latvijas iedzīvotājiem, un iesniedzējs tika pirmo reizi nopratināts aizdomās turētās personas statusā. Vēlāk jau TRNIN prokurors pieņēma lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.

2005.gada 4.aprīlī tika pasludināts spriedums. Saskaņā ar šo spriedumu prokuratūrai nebija izdevies pierādīt, ka iesniedzēja darbībā bija “animus necandi”, proti, ka, parakstot strīdīgos procesuālos dokumentus, iesniedzējam bija tiešs nodoms vai mērķis izraisīt attiecīgo personu nāvi.

Tolaik tiesa atzīmēja, ka neviena no personām nebija mirusi iesniedzēja darbību rezultātā. Tieši pretēji – pēc soda izciešanas praktiski visi cilvēki bija nodzīvojuši līdz cienījamam vecumam. Visbeidzot, kā uzskatīja tiesa, neviens lietas materiāls nepierādīja to, ka iesniedzējs pašrocīgi būtu nogalinājis partizānu mežā.

Par šo spriedumu TRNIN prokurors iesniedza apelācijas protestu. Ar 2005.gada 19.decembra lēmumu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atcēla pirmās instances pieņemto spriedumu un nosūtīja lietas materiālus atpakaļ Rīgas apgabaltiesai lietas atkārtotai izskatīšanai pēc būtības citā tiesas sastāvā. Par šo lēmumu 2006.gada 23.martā iesniedzēja advokāts iesniedza kasācijas sūdzību.

Vēlāk jau Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atcēla 2005.gada 19.decembrī apelācijas instances tiesas pieņemto lēmumu. Senāts uzskatīja, ka šī lieta nepiederēja pie tām, kurās apelācijas tiesa varētu aprobežoties ar lietas materiālu nosūtīšanu atpakaļ pirmās instances tiesai, tādēļ tā būtu jāizskata pēc būtības pašai apelācijas instances tiesai.

2006.gada 2.maijā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis nozīmēja pirmo tiesas sēdi iesniedzēja krimināllietā uz 2007.gada 7.februāri. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atsāka iesniedzēja krimināllietas izskatīšanu 2008.gada 27.februārī. Pāris mēnešus vēlāk tiesa pasludināja spriedumu, saskaņā ar kuru tika atstāts spēkā 2005.gada 4.aprīļa Rīgas apgabaltiesas attaisnojošais spriedums.

Informācija: BNS

Foto: Pixabay.com

 

Saistītās tēmas: čekas pulkvediskiršteinskompensācijaTiesa

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube