Pērn 5% iedzīvotāju nebija piedalījušies nekādās kultūras aktivitātēs, liecina biedrības “Culturelab” veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs dati.

Pētījumā secināts, ka kultūrā neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir bijis konstanti neliels, proti, 4% 2007.gadā, bet 7% 2014.gadā.

Citu Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš ir aktīvs, jo lielākajā daļā mērīto aspektu Latvijas rādītāji ir virs ES vidējiem.

Pēc pētījuma datiem, nevar arī teikt, ka Latvijas iedzīvotāji ir regulāri un bieži kultūras pasākumu apmeklētāji, jo vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā piedalās astoņās kultūras aktivitātēs, ieskaitot televīzijas skatīšanos, kultūras izdevumu lasīšanu un tamlīdzīgi.

Vienlaikus 12% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējo trīs gadu laikā kultūras pasākumu apmeklēšanas biežums ir palielinājies, savukārt 40% novērtē, ka pasākumus apmeklē tikpat bieži, cik pirms trīs gadiem, bet 42% – ka apmeklējumu biežums ir samazinājies. Tas liecina, ka kopumā iedzīvotāju aktivitāte kultūras patēriņā samazinās.

Pētījuma autori pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši aktīvi kultūras mobilitātē, jo 64% pasākumus apmeklē gan savā dzīves vietā, gan arī citur, un tikai 15% pasākumus apmeklē vien savā pilsētā vai pagastā. 57% iedzīvotāju kultūru bauda savā reģionā, 41% – citā reģionā, bet 14% dodas uz citām Baltijas valstīm un vēl 14% – arī ārpus Baltijas. To, ka iedzīvotāju mobilitāte kultūras pasākumu baudīšanā ir pieaugusi, apliecina aptaujas dati – ja 2014.gada pētījumā 43% iedzīvotāju minēja, ka apmeklē pasākumus ārpus savas dzīvesvietas citur savā reģionā, tad šī gada pētījumā šādu atbildi snieguši jau 57% aptaujāto. Vienlaikus pārējo kategoriju dati nav būtiski mainījušies.

Tāpat konstatēts, ka pēdējo divu gadu laikā noticis pieaugums tieši mobilitātei reģionos, un tas visdrīzāk norāda uz reģionālo kultūras infrastruktūras objektu – Rēzeknes, Liepājas, Cēsu un Daugavpils – pozitīvo ietekmi kultūras dzīves aktivizēšanā ārpus galvaspilsētas.

Populārākā kultūras aktivitāte pērn iedzīvotāju vidū bija pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklējums, ko darījuši kopumā 69% Latvijas iedzīvotāju. 60% skatījušies televīzijas raidījumus par kultūru, 57% lasījuši grāmatas, 56% apmeklējuši kultūrvēsturiskas vietas, bet 52% – muzejus.

Pētījuma veicēji norāda, ka pēdējo desmit gadu laika periodā novērojams, ka iedzīvotāju kultūras aktivitāte vidējā un ilgtermiņā sarūk – ir tikai dažas aktivitātes, kurās novērojams iesaistīto iedzīvotāju pieaugums. Iedzīvotāji par 11% biežāk apmeklē muzejus, par 4% – atrakciju un izklaides parkus, par 3% biežāk apmeklē kinoteātrus vai brīvdabas kinoseansus, bet par 2% biežāk populārās mūzikas koncertus.

Savukārt ievērojams kritums vērojams daudzās citās kultūras aktivitāšu kategorijās – par aptuveni vienu ceturtdaļu samazinājusies kultūras raidījumu televīzijas auditorija, par vienu piektdaļu – vietējo zaļumbaļļu apmeklētāju īpatsvars un par 10% – grāmatu lasītāju un zooloģisko dārzu apmeklētāju īpatsvars. Tāpat nedaudz krities teātra, operas un baleta, kā arī bērnu pasākumu apmeklētāju īpatsvars.

Kultūras patēriņā aktīvākas sociāli demogrāfiskās grupas ir sievietes, 15 līdz 24 gadīgie, augstāko izglītību ieguvušie, publiskajā sektorā strādājošie, tie, kuriem ienākumi ir virs 600 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī, 3 un vairāk cilvēku ģimenes, kā arī tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanā mazāk aktīvas sociāli demogrāfiskās grupas ir vīrieši, 55 līdz 74 gadīgie, nepilsoņi, pamatizglītību ieguvušie, bezdarbnieki, tie, kuriem ienākumi ir līdz 199 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī, tie, kuri dzīvo vieni, kā arī tie, kuriem nav nepilngadīgu bērnu.

 

 

Saistītās tēmas: AktivitātesKultūraPētījums

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube