Apmeklētāji ierodas kā svešinieki, paliek kā draugi un aizbrauc kā ģimene – tā par savu kaņepju saimniecību Latgalē sarunā ar Rīta kafiju teic Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis. Viņš ar skaisto portugāliešu sievu Deboru un bērniem Gabrielu un Fredi izvēlējās dzīvot tuvāk dabai, piepildot savu sapni – audzēt kaņepes.

Izdzirdot vārdu “kaņepe”, kādam pavisam noteikti lūpu kaktiņš mazliet paceļas augstāk, sejā radot viltīgu smīniņu. To atzīst arī Andris, taču vairumam šī publikācija būs liels atklājums. Izrādās, kaņepi var ne tikai ēst, bet ar to iespējams arī apģērbties, māju nosiltināt un pat virvi un papīru uztaisīt.

Latviešu-portugāliešu ģimenes dzīve Latgalē

Nu jau apritējuši apaļi septiņi gadi, kopš Višņevsku ģimene dzīvo Rēzeknes novada Dekšārēs un vada veiksmīgu saimniecību, audzējot kaņepes. Izvēle dzīvot tuvāk dabai nākusi, pateicoties bērnu ienākšanai Andra un Deboras dzīvē. Viņš pastāsta, ka sākotnēji bijusi ideja arī par Portugāli, jo tā ir Deboras dzimtene, taču finansiālu apstākļu dēļ Latvija izrādījās praktiskāks solis.

Andris ir darītājs un uzskata, ka tikai darot var izdarīt, un šis ir vēl viens veiksmes stāsts par to, kā, atgriežoties Latvijā, var vadīt veiksmīgu uzņēmējdarbību. “Nekas jau nenotiek uzreiz, lai kā mēs to gribētu. Arī mums pagāja teju trīs gadi, kopš ievācāmies, sapratām, kur vispār esam, un tad pamazām sākām attīstīt savu sapni – audzēt kaņepes. Tikai pēc septiņiem gadiem pamazām viss sāk piepildīties,” Andris smaidot saka.

Lielbritānija teju vairākus gadu desmitus bijusi tā valsts, uz kuru mūsu tautieši devušies peļņā, bet rau, šis stāsts, iespējams, liks aizdomāties arī ārzemju latviešiem svešumā, ka arī Latvijā var!

Ņemot vērā, ka Debora ir portugāliete, šķita interesanti pajautāt, kā viņai patīk dzīve Latvijā, kā viņa šeit ir iejutusies, ņemot vērā atšķirīgo klimatu. Izrādās, ka abi laulātie iepazinušies tepat Rīgā. Debora Latvijā nonāca, pateicoties Erasmus studiju programmai, – viņa šeit studēja. Tieši klimats bija tas, kas Deboru aizķēris, karstasinīgā portugāliete iemīlēja Latvijas dabu, īpaši ziemu, kas tai gadā bijusi ļoti barga.

Kāpēc tieši kaņepes?

Gribētos teikt, ka Andris šajā biznesā ir kā celmlauzis, jo kaņepju tēma Latvijā joprojām ir diezgan aizspriedumaina, tādēļ – kāpēc tieši kaņepes, nevis rapsis, mieži vai kas cits?

“Patiesībā šī ideja nāca no interneta. Mums bija neliels zemes pleķis, un sapratām, ka ar to kaut kas ir jādara. Mēs meklējām globālajā tīmeklī, ko varētu darīt, un parādījās kaņepju lapiņa. Es ļoti labi atceros to zīmējumu – tā bija kaņepju lapa un apkārt tai sazīmēti ļoti daudz izmantošanas veidi – mājas siltināšana, papīrs, apģērbs, pārtika, un tas uzreiz “paķēra”; varbūt kaņepes? Tā nu šī ideja ir apaugusi ar muzeju, skolu, darbnīcām, interneta veikalu, kur pārdodam pašu gatavotus produktus.”

Šis augs ir iespaidīgi daudzpusīgs. Ja skatāmies, ko mums par sējas kaņepi vēsta definīcija, tad “sejas kaņepes ir nepieciešama, barības vielām bagāta, dziļa augsne ar labu ūdensapgādi un ūdensnecaurlaidību.”

Andris nosiltinājis māju ar kaņepēm

Andris apzinās, ka par šo augu joprojām ir daudz aizspriedumu. “Nu ir vēl daļa, kam, izdzirdot par šo augu, sejā pavīd smaids un viņi domā, ka nu tik kūpināsim. Lai gan smēķēšana ir viens no atzariem, tomēr mana misija un vēlme ir skaidrot un stāstīt, ko no šī auga var pagatavot ikdienas lietošanai, pat siltināt māju!

Šķiet absolūti neticami, ka kaņepe strādā arī kā siltināšanas materiāls. Jā, tā tas patiešām ir! “Kad cilvēki pie mums atbrauc, varam parādīt reālu piemēru, mūsu māju, kas nosiltināta, pateicoties kaņepēm.” Saimniecībā iespējams gan klātienē, gan attālināti (tiešsaistē) apgūt kaņepju būvniecības pieredzi un uzzināt, kā no kaņepēm var izveidot betonu un siltināt māju.

Ieguldīts pamatīgs laiks izpētei, eksperimentēšanai, mācību procesam, lai saimniecības pakalpojumu klāsts būtu tik daudzveidīgs, cik tas ir šobrīd. Andris teic: “Protams, mūsu plāni nebija tik lieli, jo pagāja zināms laiks, kamēr sapratām, kā novākt ražu, kā to apstrādāt, tikai tad mēs domājām par produktiem, kā arī sapratām, ka esam pārāk maziņi, lai ielauztos lielveikalu tirgū. Tad pamazām nāca ideja par tūrismu. Ja šis augs ir tik dažāds, arī mēs būsim dažādi!”

Ņemot vērā, ka Latvijai esot plaša vēsture par kaņepes audzēšanu, Andris pastāsta, ka turpat, salīdzinoši netālu, pie Burtnieku ezera ir kaņepju saimniecība “Adzelvieši”, pie kuriem arī var braukt ciemos, Viņiem gan ir atšķirīga niša, un saimnieki savā starpā nemaz nekonkurē; Andra pieeja ir par to, ko šodien var darīt ar kaņepi.

Iecienītākie kaņepju produkti

Jautājot, kurš ir tas pašizgatavotais produkts no kaņepēm, kas ir pašu ģimenes neatņemama sastāvdaļa, Andris teic, ka “tā noteikti ir kaņepju sēklu eļļa, kas vasarā ir īpaši iecienīta un labs papildinājums sezonālajiem dārzeņiem”. “Protams, arī kaņepju tēja. Tāpat arī maltās kaņepju sēklas, kurās ir ļoti daudz proteīna un šķiedrvielu.” Andris tās izmanto maizes cepšanai un kā piedevu brokastu pārslās: “Šis ir ļoti vērtīgs un veselīgs produkts, kas dažādo ikdienas virtuvi; mēs ēdam visu, ko ražojam.”

Turpinot viņš saka: “Ir tādas pamata lietas, kā, piemēram, kaņepju sēkļu eļļa un sēklas, kas patiesībā atrodams visos veikalos. Pats esmu arī maiznieks un pārtikas tehnologs, un pirms ieguvu izglītību šajā jomā, man vienmēr paticis gatavot un eksperimentēt – šajā procesā radušies arī batoniņi, sviesti, kuros ir iejauktas kaņepju sēklas, un reizēm cilvēki brīnās, ka šajos produktos ir kaņepes, un viņiem ļoti garšo”.

Tāpat Andris vadās arī pēc saviem bērniem, dodot nogaršot jaunos produktus. “Es nodevu nogaršot bērniem musli batoniņus, kuros ir auzu pārslas, grauzdētas un maltas kaņepju sēklas un cukura sīrups. Tas ir viens no bērnu iecienītākajiem našķiem”.

Kaņepju tējas aizlieguma skandāls

Andris pieminēja neatņemamo sastāvdaļu – kaņepju tēju. Lūdzām arī pakomentēt, kā tad atrisinājās pirms diviem gadiem Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikums pārtraukt kaņepju tēju tirgošanu, proti, aizliegt tās tirdzniecību.

Andris skaidro: “Noteikti jāsāk ar to, ka kaņepju tējai mēs izmantojam kaņepju ziedkopu, nevis lapas, tas ir tas ziediņš, kur veidojas sēklas, un to vienmēr esam vākuši un kaltējuši. Tējas vērtība ir visupirms garša (mazliet asa) un tējai piemīt nomierinošs efekts, protams, atkarībā no stipruma.”

“Es, iespējams, atkārtošos, bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka sējas kaņepēs narkotika (tetrahidrokanabinols) praktiski nav, sējas kaņepēs netiek pārkāpta pieļaujamā norma (0,2%).”

Šī ziedkopa satur CBD (kanabidiola), ko citiem vārdiem sauc par jauno pārtikas piedevu, un Eiropas Komisija rekomendē katrai dalībvalstij nolemt – iekļaut vai neiekļaut šo vielu kā pārtikas piedevu.

“PVD nāca ar paziņojumu jeb ieteikumu pārtraukt kaņepju tēju tirgošanu, saprotot, ka ziedkopa, no kuras tiek taisīta tēja, satur šo CBD,” ar situāciju iepazīstina Obelisk farm saimnieks. Andris stāsta, ka pirms diviem gadiem noalgoja arī juristu, lai izprastu situāciju, un galu galā arī šo problēmu puslīdz atrisināja – pašlaik šo produktu sauc par kaņepju sēklu tēju, tajā ir nešķirotas kaņepju sēklas. “Tomēr jāsaka, ka situācija līdz galam nav atrisināta, jo mūsu valstī nav skaidri definēts – šo vielu var vai nevar ēst. Es vēlētos atsaukties uz Vācijas vai Francijas piemēru – šogad šīs valstis pieņēma regulējumu, ka šī viela (CBD) ir kā pārtikas piedeva un to var ēst, es nešaubos, ka arī mūsu instances pievienosies minētajām valstīm.”

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Obelisk Farm (@obeliskfarm)

Ar zināšanām ir jādalās

Andris arī saka: “Gadās visādi gan kaņepju, gan jebkurā citā biznesā. Es ieteiktu nedusmoties un nepadoties, un turpināt komunicēt, lai atrastu kopsaucēju, arī es gaidu PVD ikgadējo pārbaudi, un esmu nolēmis dalīties savās zināšanās. Visi nevar visu zināt, tāpēc ir jādalās ar zināšanām – uzskatu, ka tikai tā var lietas atrisināt.”

“Šobrīd mums nav nekādu aizliegumu, produkts nodēvēts nedaudz citādi, bet saturs jau ir viens un tas pats.”

“Kaņepe ir viengadīgs augs, un, ja tu maijā iesēj, tad jau ap rudeni sēkliņas būs nogatavojušās, tad tās var vākt, ko arī darām. No gatavajām sēklām ražojam produktus, nevis atstājam tās uz nākamo gadu,” vairāk iepazīstina Andris.

Prieks dzirdēt, ka Andris ir ne vien labs piemērs tam, ka, atgriežoties Latvijā, var vadīt veiksmīgu uzņēmumu, bet viņš arī sadarbojas ar vietējiem zemniekiem: “Ņemot vērā to, ka mums ir diezgan mazi apjomi, mēs sadarbojamies ar Z/S “Kotiņi”, viņi sēj, un mēs no viņiem ņemam sēklas līdz mēs atkal ievāksim savas, jo par laimi vai par bēdu, apjomi mums sāk pieaugt, un lai saražotu mūsu piedāvājumu klāstu, ir nepieciešams vairāk.”

Protams, arī laikapstākļi ļoti ietekmē ražu. Andris teic, ka pagājušajā gadā krusa izpostījusi teju visu ražu, un nācies visu pārsēt. “Citu gadu atkal ir par sausu, šogad gan ir ideāls gads kaņepēm,” priekā dalās Obelisk farm īpašnieks.

“Mūsu saimniecība ir reģistrēta Lauku atbalsta dienestā, mums katru gadu ir jāinformē, ko sēsim, lai dabūtu platību maksājumus. Ar kaņepēm ir tā – ja saņemat platību maksājumus, ir jāpērk sertificēta sēkla. Šīs sertificētās sēklas dod garantiju, ka ar tām viss būs kārtībā, piemēram, tajās nebūs narkotiku,” paskaidro saimnieks.

“Vienīgie, kuri mūs uzpasē, ir Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot THC monitoringu vienu reizi gadā”. Parasti tās ir augusta beigas, tāpēc Andris jau laipni gaida dienesta pārstāvjus ciemos.

Kaņepju audzētāja attiecības ar policiju

Protams, noteikti bija arī jāpajautā, kādas attiecības Obelisk farm ir ar policiju. Andris smejas, sakot, ka nekādas: “Kā jau es teicu, mūs kontrolē tikai VAAD, policija nekad mūs nav apciemojusi. Cik man ir zināms, policija apciemo tad, kad kāds piezvana un pauž bažas par iespējamu Indijas kaņepju (Latvijā aizliegts audzēt) klātesamību, kā tas bija Dzidras tantes gadījumā. Tad policistiem nekas cits neatliek, kā reaģēt uz aizdomām, pārbaudot šo informāciju.”

Valsts policija Rēzeknes novada Dekšāres pagasta iedzīvotājai Dzidrai Bruzgulei piemājas pagalmā nogrieza un lielā apjomā konfiscēja tur augošās kaņepes. Pēc pārbaudes izrādījās, ka šīs kaņepes nesatur narkotiskās vielas, taču dārzs tika izpostīts. Tiesa sprieda, ka par pārdzīvojumiem viņai pienākas atlīdzība – 1 500 eiro.

Andris teic, ka šis gadījums bija arī kā mācība instancēm – ja nākotnē būs kāds izsaukums, nebūs nepieciešams izpostīt dārzu, bet gan paņemt konkrētu skaitu auga, kā to dara Valsts augu aizsardzības dienests.

Andris vēlreiz atgādina: “Pie mums saimniecībā aizliegtā Indijas kaņepe neaug.”

“Esmu par marihuānas dekriminalizāciju”

Kā zināms, Latvijā ik pa laikam pavīd sarunas par marihuānas dekriminalizāciju, un joprojām šajā jautājumā nav vienota redzējuma. Savu viedokli par šo tematu izsaka arī Andris: “Pasaulē un Eiropā attieksme pret šo augu tiek mīkstināta. Es uzskatu, ka valstij būtu jāiestājas par marihuānas dekriminalizāciju, proti, lai par to neiestājas kriminālatbildība, ja savām vajadzībām tiek audzēts noteikts skaits marihuānas apjoms.”

“Ir ļoti daudz pētījumu pasaulē par šī auga aktīvo vielu īpašībām, to izmantošanu medicīnā, īpaši spēcīgu sāpju mazināšanai, ar ko sirgst ļoti daudz cilvēku pasaulē. Tāpēc domāju, ka nekas nav balts vai melns, arī šajā jautājumā ir jāprot atrast zelta vidusceļu, kas, manuprāt, ir dekriminalizācija,” viedoklī dalās Obelisk farm īpašnieks.

Kā zināms, tepat kaimiņos Igaunijā marihuāna ir dekriminalizēta, savukārt Lietuvā marihuāna ir legalizēta medicīniskiem nolūkiem. Kāpēc Latvijā par šo jautājumu joprojām nevar atrast vienotu redzējumu? “Manuprāt, šis redzējums par kaņepēm ir iesīkstējis, un vienīgais, kā to mainīt, lai gan izteikšos ļoti plaši, ir mainīt sabiedrības domāšanu un izglītot, ko arī es mēģinu darīt savā saimniecībā. Mēs rādām labo piemēru par šo augu. Man ir liels prieks par cilvēkiem, kuri mums seko un brauc ciemos. Cilvēkiem patiešām ir pārsteiguma moments par šā auga daudzveidīgajām īpašībām.”

“Manuprāt, šī kustība pamazām virzās uz priekšu, taču vēl nav nonākusi līdz dzirdīgām ausīm. Agri vai vēlu tas noteikti notiks, un, ja turpinās aktīvi runāt par to asociācijas un biedrības, pamazām sabiedrības doma un attieksme mainīsies.”

Ciemiņi no visas pasaules

Vēl noteikti interesanti ir pieminēt, ka jau no pašiem pirmsākumiem, kopš ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā, viņi bija starptautiskās kustības Workaway biedri, un ģimene savās mājās uzņēma cilvēkus no visas pasaules uz noteiktu laiku, par to pretī prasot palīdzību lauku darbos. Galvenie strādnieki Obelisk farm saimniecībā ir vien viņi četri – Višņevsku ģimene. Saimniecības apjoms nav vēl tik liels, lai algotu papildspēkus, tomēr, tuvojoties ražas novākšanas laikam, darba roku mēdz būt par maz, tāpēc ģimeni ļoti priecē gan tuvāki, gan tālāki ciemiņi.

“Šogad gan ar ārzemniekiem ir mazliet grūtāk, bet mēs jau otro gadu esam organizācijā Forum Synergies, un tā ideja ir tieši tāda pati. Jaunieši meklē kādu darba pieredzi, pie mums šogad brauks jauniete tepat no Latvijas uz trim nedēļām, lai palīdzētu darbos un izbaudītu Latgali. Mēs pretī dosim zināšanas un praktisku pieredzi, kā mēs saimniekojam.”

Andris arī pastāsta, ka vistālākais ārzemju viesis ir bijis no Dienvidāfrikas. Ciemiņi bijuši arī no ASV un visbiežāk no Eiropas.

Aktīvā tūrisma sezona Obelisk farm saimniecībā ir no maija līdz pat oktobrim, kad cilvēki var braukt ciemos, iepazīties ar pašgatavotajiem produktiem, nofotografēties zaļajā kaņepju laukā, apskatīt muzeju, degustēt ēdienu, piedalīties apmācībās un vienkārši izzinoši un interesanti pavadīt laiku.

“Interesanti ir tas, ka mēs savā ziņā atrodamies nekurienes vidū, bet esam ļoti priecīgi, ka cilvēku interese ir tik liela. Lielākais prieks, ka pēc ciemošanās pie mums cilvēki ir kaut ko jaunu ieguvuši un iemācījušies. Protams, Covid-19 ieviesis izmaiņas tai ziņā, ka ir daudz mazāk ārzemju apmeklētāju, joprojām brauc viesi no dažnedažādām Latvijas malām.”

Iesākām šo publikāciju ar Andra vārdiem par to, ka apmeklētāji ierodas kā svešinieki, paliek kā draugi un aizbrauc kā ģimene, tāpēc arī nobeigumā Andris aicina ikvienu ciemos uz savu saimniecību (koordinātas)!

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube