Armands Puče. Foto: SIA Tet/Flickr

“Pagājušajā nedēļā kāda sociālā virinātava piedāvāja kādas laikabiedres skarbo sāpi, ka raug – slavenā latviešu hokeja vārtsarga Artūra Šilova vecmāmiņa neesot nokārtojusi valsts valodas pārbaudi un tāpēc viņu visticamāk izraidīs no valsts. Izrādās Šilova vecmāmiņa ir Krievijas pilsone, kopš 1980. gada dzīvo Latvijā, bet tagad – līdz ar Latvijā noteikto kārtību – viņas uzturēšanās atļauja ir apdraudēta. Jo vecmāmiņa neprot latviešu valodu,” šādu viedokli portālam LA pauž Armands Puče.

“Pārdomās vai nosacītajā aizstāvībā, daugavpiliete Olga Petkēviča raksta, ka ļoti daudziem Krievijas pilsoņiem tagad būs līdzīgs liktenis, jo viņus dzīs ārā no Latvijas Republikas – tomēr, lai glābtu savus bērnus un mazbērnus, viņi šo pazemojumu izcietīs. Un tad vēl tiek teikts, ka Latvijā dzīvo daudz Krievijas pilsoņu, kas esot īsti Latvijas patrioti…

Saprotams, viņi esot atdevuši mūsu valstij savus labākos gadus, turklāt izrādās, ja nebūtu vecmāmiņai Krievijas pensijas, Artūrs Šilovs nemaz nevarētu kļūt par izcilu hokejistu. Tikai pateicoties Krievijas pensijai – tieši tā arī raksta daugavpiliete Olga – “jūsu nacionālās izlases vārtsargs” kļuva par izcilu sportistu. Tiktāl vienas interfontistes kājminamais domāšanas ratiņš, kas pilnībā atbilst visiem pašreizējās Krievijas šovinistiskajiem vēstījumiem, sludinot krievu pasaules īpašo lomu un vietu, savu izredzētību,” pauž Puče.

Pēc viņa domām, “tas, ka Irina Šilova ir Artūra Šilova vecmāmiņa, viņai nedod nekādas priekšrocības likuma un kārtības priekšā. Okupācijas seku mantiniekiem ar Krievijas pasēm ir jāsaprot, ka Latvijā viņi atrodas īpašā statusā – ar uzturēšanas atļaujām kabatā. Ja viņi šeit vēlas šādā statusā palikt arī turpmāk, latviešu valodas eksāmens ir jānokārto. Šilova vecmāmiņa Latvijā dzīvo 43 gadus – ieprecējusies šeit agrā jaunībā – un nav spējusi apgūt mūsu valodu pat tādā apjomā, ko prasa valodas prasmes A2 līmenis. Kauns. Vai šie krievi vispār nojauš par ko šajā sakarā ir runa?”

“Tas ir ne vairāk kā 100 vārdu krājums, lai nebūtu neveiklību sadzīvē un varētu izburtot iestāžu veidlapas. “Mani sauc Irina”, “Cik pulkstens?”, “Es mīlu Putinu”, “Kurš rindā pēdējais…”, “Man nav laika…”, – apmēram tādā garā. Tas ir tieši tik daudz vārdu, cik savas dzīves laikā spēj apgūt Āfrikas pelēkais papagailis. Tas ir A2 līmenis! Un viņi – šie Krievijas pilsoņi – nav spējīgi apgūt pat to? Tas nav slinkums, tā nav arī kaut kāda vecuma kaite ar slimām ausīm vai trīcošām rokām. Tā ir atklāta demonstrācija, ka viņi mums uzspļauj! Tādi izskatās krievu tanku bučotāji. Viņi nepārsteidz.

Tas, ka tiek vēl visam pa vidu iepīts kaut kāds hokeja vārtsargs, ko vecmāmiņa ir audzinājusi un tāpēc viņa ir īpaša – ir vēl nožēlojamāk. Mēs, latvieši, hokeja vārtsargus pret latviešu valodu nemainīsim! Tas nebūs barters – pat, ja tas slavenais mazdēls lūgtu iekļaut savu radinieci sarkanajā grāmatā – pie īpaši aizsargājamajām sugām… Lai viņa iet un kārto valodas eksāmenu – kamēr nokārtos. Lai beidzot iespringst latviešu valodā! Kā iespringa minētā daugavpiliete Olga, gribot paspīdēt kā Kremļa zvaigzne, bet sanāca viņai tieši tāpat kā tam krievu karakuģim – tāpat kā krievu kosmosa stacijas mēģinājumam trāpīt uz Mēness, tāpat kā praktiski visam, kur krievi sakās lieli esam, kur viņi parādās, lai gan – prasītos nevis plātība un aprobežota bravūra, bet elementāra cieņa. Elementāra izpratne par tematu…,” tā Puče.

Jau vēstīts, ka Latvijas hokeja izlases vārtsarga Artūra Šilova vecmāmiņa Irina  Šilova nav nokārtojusi valsts valodas pārbaudi A2 līmenī, tā vietnē “Facebook” raksta aktīviste no Daugavpils Olga Petkeviča.

Viņa savā ierakstā uzsver, ka Irina ir Krievijas pilsone, kura lielāko daļu savas dzīves veltīja Latvijai, reiz iemīlot un aprecot šīs valsts pilsoni.

“Irina Šilova nav nokārtojusi valsts valodas pārbaudi uz A2 līmeni šovasar. Viņa ir tā, ko daži nosauc un uzskata par “rašistu sērgu”, kas būtu jānosit. Es pazīstu arī daudz citu izcilu Latvijas ārstu, ugunsdzēsēju, sportistu, NBS karavīru vecākus, kuriem ir Krievijas pilsonība, bet kuri ir īsteni Latvijas patrioti. Taču viņi neuzdrošinās runāt publiski, jo baidās, ka ar šo nodarīs pāri saviem bērniem. Viņi cieš šo pazemojumu un raud pa naktīm, retoriski prasīdami, kad pēkšņi viņi, šajā valstī 30+ gadus nostrādājuši, kļuvuši tai nevēlami? Nevienam no viņiem Vladimir Vladimirovič nav zvanījis un lūdzis padomu, vai iebrukt Ukrainā. Nevienu no viņiem neviens nebrīdināja, ka Latvijas prezidenti drīkstēja braukt ciemos pie Putina 2000.gadu sākumā, bet viņiem nāksies maksāt ar savu pēdējo veselību par toreiz pieņemto Krievijas pilsonību,” vietnē “Facebook” raksta daugavpiliete.

“Latvieši, attopieties! Jūsu nacionālās izlases vārtsargs tapa par tik izcilu sportistu tai skaitā pateicoties Krievijas pensijai, ko maksāja viņa vecmāmiņai un ar kuru viņa apmaksāja treniņnometnes un iegādājās hokeja inventāru!

Mani tiešām biedē tas, ka jūs uzdrošināties publiski nosaukt jūsu līdzcilvēkus, iespējams, jūsu draugu un tuvu paziņu vecākus un vecvecākus par “sērgu”, kura būtu jānosit! Kurā brīdī propaganda un jūsu iekšējās bailes pārvērta jūs par tādām plēsoņām?

“Mana dzimtā valoda ir krievu. Es turpināšu tajā runāt ar saviem bērniem. Dzīvojot Latvijā, būdama šīs valsts pilsone, es tiešām pārdzīvoju, ka latviešu valodas aktīvo lietotāju ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Es esmu joprojām gatava, lai mani bērni mācās latviešu skolās un apgūst latviešu valodu, tādējādi stiprinot to. Bet jo biežāk mani nosauc par “sērgu” manā valstī, jo vairāk es domāju par tās pamešanu. Un manā vietā atbraukušie trešo valstu pilsoņi, bez kuriem Latvijas ekonomika tik un tā drīz vien nespēs attīstīties, 95% gadījumu nekļūs par Latvijas patriotiem, nebūs gatavi stiprināt latviešu valodu un attieksies pret šo valsti kā pret vietu, kur piepelnīties, lai atgrieztos uz mājām. Manas mājas ir Latvija, bet es sāku justies šeit nevēlama. Vai tas tiešām ir tas, ko jūs gribējāt panākt?” vietnē “Facebook” raksta aktīviste no Daugavpils.

Jau vēstīts, ka laika posmā no 11.aprīļa līdz 7.maijam valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 4 995 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi. Šobrīd no visiem pretendentiem valsts valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi izdevies nokārtot vidēji 49% kārtotāju, savkārt 51% personu pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām.

Rīgā pārbaudījumu līdz šim kārtojuši 4 139 pretendenti, Daugavpilī 257, Liepājā 599.

Daugavpilī valsts valodas prasmes pārbaudi A2 līmenī ar pirmo reizi nokārtojušas 128 personas, Liepājā 306, savukārt Rīgā pārbaudījumu nokārtojuši 2 006 KF pilsoņi.

Visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā 67%. KF pilsoņiem lielākās grūtības sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% (tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi). Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.

Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.

Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15.

Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.

Lasiet arī: Avots: Pēc Putina ārstu teiktā, «fināls ir tuvu»

Krievijas pilsoņiem, kuri līdz likumā noteiktajam datumam – 1.septembrim – bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav to kārtojuši, būs tiesības pieprasīt pagarināt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 5.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norāda likumprojekta autori.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ. Plānots, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem.

Paredzēts, ka pieteikums termiņuzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas cita starpā arī paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.

Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.

Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 7.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.  Tāpat komisija lūgs likumprojektam noteikt steidzamību.

Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.

Lasiet arī: Matemātikas entuziasts no Vidzemes skaitļu loterijā laimē teju pusmiljonu eiro

Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus. Valsts valodas prasmes pārbaudi varēja kārtot līdz 1.septembrim, savukārt atkārtota pārbaude jānokārto līdz 30.novembrim.