Foto: Pexels

Laika posmā no 11.aprīļa līdz 29.augustam valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējušies kopumā 13 147 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi, bet kopumā uz pārbaudi ieradušies 11 301.

Šobrīd no visiem pretendentiem, kas ieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ar pirmo reizi to izdevies nokārtot vidēji 39%, savukārt 61% personu pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām, informē Valsts izglītības satura centrs.

Jau šobrīd atkārtotai pārbaudei ir pieteikušies vairāk nekā 6 500 KF pilsoņu, kas pārbaudes kārtos laika posmā no 4.septembra līdz 30.novembrim – speciāli viņiem organizētās grupās. Atkārtotās pārbaudes notiks piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī un Ventspilī. Katrs no atkārtoti reģistrētajiem KF pilsoņiem saņem individuālu uzaicinājumu uz atkārtoto pārbaudi.

Nemainīga ir kopējā tendence par rezultātu sadalījumu pārbaudījumu daļās – visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir – 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā 67%. KF pilsoņiem lielākās grūtības arī vasaras periodā sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% (tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi). Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.

Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.

Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15.

Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.

Lasiet arī: Izšķīries Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs

 Krievijas pilsoņiem, kuri līdz likumā noteiktajam datumam – 1.septembrim – bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav to kārtojuši, būs tiesības pieprasīt pagarināt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 5.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norāda likumprojekta autori.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ. Plānots, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem.

Paredzēts, ka pieteikums termiņuzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas cita starpā arī paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.

Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.

Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 7.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.  Tāpat komisija lūgs likumprojektam noteikt steidzamību.

Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.

Lasiet arī: Matemātikas entuziasts no Vidzemes skaitļu loterijā laimē teju pusmiljonu eiro

Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus. Valsts valodas prasmes pārbaudi varēja kārtot līdz 1.septembrim, savukārt atkārtota pārbaude jānokārto līdz 30.novembrim.