Foto: Julita Kluša
Turpinot pērn iesākto tradīciju izvirzīt Gada simbola statusā arī gļotsēnes, šogad par Gada gļotsēni tiek iecelta trauslā lāsenīte Leocarpus fragilis, kas, kamēr jauna, ir arī koša un labi pamanāma – izskatās kā krāsainas lāsītes, kas izgrezno sūnas vai citus augus.
Trauslā lāsenīte Leocarpus fragilis ir spilgta un labi pamanāma gļotsēne. Visbiežāk novērojama vasaras beigās un rudens sākumā – sāk augt jūlija otrajā pusē un augustā, visaktīvāk aug septembrī. Nobriedušas brūnas var saglabāties arī vēlāk rudenī, līdz pat pavasarim. Sēņojot ir liela iespēja pamanīt arī Gada gļotsēnes košos akcentus dabā.
Trauslā lāsenīte ir viena no 15 biežāk novērotajām gļotsēņu sugām Latvijā. Lāsenīšu ģintī tā ir vienīgā suga arī pasaulē. Gļotsēnes plazmodijs ir dzeltens vai bāli oranžs, stīgojošs. No plazmodija attīstās 2-4 mm lieli izstiepta piliena formas augļķermeņi; attīstības sākumā tie var būt dzelteni vai oranži, nobriestot kļūst tumšāk oranži, sarkanbrūni, brūni, kastaņkrāsas. Ārējais apvalks ir gluds, spīdīgs, trausls; gļotsēnēm novecojot, tas saplaisā kā čaumala, atsedzot gandrīz melnu sporu masu ar bālganu kapilīcija jeb iekšējo pavedienu tīklu. Pakāje kopīga, pāriet smalkās, ļenganās pavedienveida kājiņās, uz kurām var būt viens vai vairāki augļķermeņi. Trauslā lāsenīte visbiežāk ir atrodama, pakāpusies uz sūnām vai citiem augiem – mellenājiem, zāles stiebriem, kā arī nobirās uz maziem zariņiem, skujām, mizām vai koksnes atliekām, retāk uz kritalām vai stāvošiem kokiem.
Tipiskā izskatā to pazīt viegli, tomēr ārēji tai ir līdzīgas dažas pilienīšu dzimtas gļotsēnes. Jauna maldinošā pilienīte Hemitrichia decipiens, kamēr tā ir oranža, gan pēc krāsas, gan formas atgādina lāsenīti, taču pilienītēm ir stingra, stāva kājiņa, kā arī relatīvi apaļīgāka, ne tik izstiepta galviņa, turklāt tās pārsvarā aug uz kritalām. Pēc mikroskopiskām pazīmēm lāsenītes ar pilienītēm nav sajaucamas, jo pirmajām ir brūnas sporas, otrajām – dzeltenas.
Gļotsēnes nav sēnes, lai arī pēc skata tās var būt līdzīgas, turklāt gan vienas, gan otras vairojas ar sporām. Dzīves cikla agrākā ar aci redzamā stadija ir plazmodijs, kas pēc konsistences atgādina jēlu olas baltumu, taču pēc uzvedības – dzīvnieku, jo spēj pārvietoties ēdiena un piemērotākas vides meklējumos. Kad gļotsēne ir gana paēdusi, lai varētu radīt nākamo paaudzi, tā izrāpjas gaišākā un sausākā vietā, lai veidotu augļķermeņus, kuros nobriest sporas.
Gļotsēnes vēl joprojām ir samērā maz izzināta organismu grupa, lai gan pasaulē notiek pētījumi ne tikai gļotsēņu sistemātikā, bet arī konkrētu sugu iespējamā praktiskā pielietojumā medicīnā, enerģētikā un citās jomās. Arī Latvijā pēdējos gados, lielā mērā pateicoties sabiedriskajai zinātnei, gļotsēņu apzināšana ir gājusi plašumā un 2023.gada nogalē Latvijā bija apzināti jau 252 gļotsēņu taksoni – 231 suga, 20 varietātes un viena sīksuga.
Lasiet arī; Noplūdis ziņojums atklāj, ka Krievijas mērķis ir ietekmēt latviski runājošos
Lasiet arī: Šonedēļ termometra stabiņš dažviet pakāpsies virs nulles
Lasiet arī; Krāpnieki iedzīvotājiem prasa atdot savas bankas kartes; daudzi arī atdod
Lasiet arī: Nosauktas uzticīgākās zodiaka zīmes vīriešu vidū
Lasiet arī: VIDEO | Mamikins jaungada uzrunā sapņo par atgriešanos Latvijā un pieminekļu atjaunošanu
Lasiet arī: «Ļoti atvieglojoši» – pazudušās Annas Jansones dzīvesbiedrs komentē jaunākās policijas ziņas
