Aleksejs Navaļnijs. Foto: Instagram @navalny

Uz Latvijas Ārlietu ministriju pirmdien, 19. februārī, tika izsaukts Krievijas Federācijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, lai viņam paustu sašutumu un nosodījumu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāvi cietumā.

Krievijas pārstāvim tika uzsvērts, ka Krievijas politiskā vadība un varasiestādes ir tieši atbildīgi par Alekseja Navaļnija vajāšanu un novešanu līdz nāvei ieslodzījumā. Notikušais ir politiski motivēta izrēķināšanās ar redzamāko Krievijas opozīcijas līderi, informē  Ārlietu ministrija.

Krievijas oficiālajam pārstāvim tika norādīts, ka tiek sagaidīts, ka Krievijai ir jānodrošina neatkarīga un caurskatāma Navaļnija nāves apstākļu izmeklēšana, bet amatpersonas, kas atbildīgas par Navaļnija nāvi, ir jāsauc pie atbildības.

Navaļnijs atradās apcietinājumā kopš 2021. gada februāra, kad pēc saindēšanas un tai sekojošas ārstēšanās Vācijā izlēma atgriezties Krievijā. Navaļnijam tika piespriesti vairāki cietumsodi politiski motivētās lietās. Ieslodzījumā viņš ilgstoši tika pakļauts necilvēcīgiem fiziskiem un psiholoģiskiem apstākļiem. Tā bija tieša vēršanās pret viņa politisko aktivitāti un publiski paustajiem, no varas atšķirīgajiem uzskatiem.

Navaļnija sistēmiska vajāšana vairāku gadu garumā un viņa novešana līdz pāragrai nāvei ir mērķēta uz pilsoniskā aktīvisma izskaušanu, lai mazinātu alternatīvu viedokļu izpausmes Krievijā. Daudzi viņa domubiedri un sabiedrotie bija spiesti pamest Krieviju ierosināto tiesvedību vai personiskās drošības risku rezultātā. Krievijā joprojām turpinās vairāku tur palikušo Navaļnija sabiedroto vajāšana. Latvija nosoda šo Krievijas rīcību un aicina uz visu politiski ieslodzīto atbrīvošanu. Tāpat Krievijas varas iestādēm ir jāatbrīvo aizturētie cilvēki, kuri piedalījās  Navaļnija piemiņas akcijās. Navaļnija ģimenei un atbalstītājiem ir jādod iespēja viņu godpilni izvadīt, uzsver ministrijā.

Reaģējot uz Navaļnija nonāvēšanu, Latvija atbalsta papildu starptautisko sankciju noteikšanu Krievijai, veicinot tās turpmāku starptautisku izolāciju.

Tikšanās laikā Krievijas pārstāvim papildus tika pausta kopējā Baltijas valstu nostāja Krievijas prezidenta vēlēšanu jautājumā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri kopīgā paziņojumā uzsver, ka Krievija, plānojot rīkot valsts prezidenta vēlēšanas Ukrainas okupētajās teritorijās, rupji pārkāpj Ukrainas suverenitāti, starptautiskās tiesības un ANO Statūtus.

“Ir apritējuši gandrīz desmit gadu kopš Krievijas veiktās Krimas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgās aneksijas un divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma un agresijas pret Ukrainu. Turpinoties šim brutālajam karam, kas prasījis ukraiņu dzīvības un izraisījis milzīgas cilvēku ciešanas un iznīcību, Krievija plāno organizēt tā dēvētās vēlēšanas datumos, kas sakrīt ar Krimas nelikumīgās aneksijas 10. gadadienu, kas ir kārtējā klajā Krievijas provokācija. Krievija paziņojusi, ka plāno vēlēšanas organizēt arī uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās. Šo soli ir grūti uztvert kā ko citu kā tikai vēl vienu mēģinājumu legalizēt Ukrainas teritoriju pagaidu okupāciju un aneksiju,” teikts paziņojumā.

“Mēs, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri, atsaucoties uz Eiropas Savienības augstā pārstāvja Žuzepa Borela 2023. gada 12. decembra paziņojumu, uzsveram, ka Krievijas vēlēšanu rīkošana uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās ir smags starptautisko tiesību, ANO Statūtu un Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums. Mēs neatzinām un neatzīsim šādu vēlēšanu rīkošanu vai to rezultātus Ukrainas teritorijās, kuras Krievija uz laiku okupējusi un nelikumīgi anektējusi. Krievijai nav likumīga pamata šādai rīcībai starptautiski atzītajā Ukrainas teritorijā. Mēs stingri nosodām šos nepieņemamos Krievijas politiskās vadības lēmumus. Krievijas politiskā vadība un tie, kas iesaistīti šādu darbību organizēšanā, būs atbildīgi par šo nelikumīgo darbību sekām,” teikts paziņojumā.

“Mēs stingri atbalstām Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Krima, Hersona, Zaporižja, Donecka un Luhanska ir Ukraina,” norāda Baltijas valstu pārstāvji.

“Gaidāmās prezidenta “vēlēšanas” Krievijā nebūs ne brīvas, ne godīgas. Opozīcijas un neatkarīgo mediju pilnīgas apspiešanas apstākļos, bez ticamiem alternatīviem kandidātiem un starptautiskas novērošanas, šīm vēlēšanām nebūs nekādas demokrātiskas leģitimitātes. Tikmēr mēs apstiprinām, ka Latvija, Igaunija un Lietuva turpina ievērot mūsu starptautiskās saistības, lai nodrošinātu diplomātisko pārstāvniecību un to personāla drošību mūsu valstīs, un darīs to arī turpmāk,” teikts paziņojumā.

Lasiet arī: Septiņi zodiaka zīmju pāri, kas ideāli sader kopā ģimenes dzīvei un laulībai

Lasiet arī: VIDEO | Sirds kā pērkondārds – Reinis Sējāns un Pērkons ieraksta veltījumu Kulakovam

Lasiet arī: Ukraiņu astrologs: Krievija gatavo uzbrukumu vēl trim valstīm

Lasiet arī: Latvijai jārēķinās ar pieaugošu Krievijas hibrīdapdraudējumu, brīdina SAB

Lasiet arī: Vairāk nekā 4000 Krievijas pilsoņu nemaz nav jāapliecina latviešu valodas zināšanas

Lasiet arī: «Ļoti, ļoti svētīgi» – Samanta Tīna pirms kāzām ievērojusi 40 dienu askēzi

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!