Foto: Pixabay/ TheDigitalArtist

Sadalot “Rail Baltica” būvniecību pa posmiem, pirmās fāzes scenārijā kopējās izmaksas izdevies samazināt vismaz par trešdaļu, apgalvo satiksmes ministrs. Tomēr pat tad, ja izdodas piesaistīt visu cerēto Eiropas fondu naudu, aizvien nav atbildes, kā finansēt trūkstošo daļu, kas pirmajam posmam, tas ir līdz 2030. gadam, ir ap trim miljardiem eiro, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu “De facto”, ziņo lsm.

Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās mūsu gadsimta projektam pēc sešiem gadiem, un kur tam ņemt naudu. Dokuments pagaidām ir ierobežotas pieejamības, bet dažas tā aprises jau kļuvušas zināmas. Piemēram, ka pat pie pozitīvākā scenārija “Rail Baltica” cauri visai Rīgai līdz 2030. gadam nevar pagūt izbūvēt.

Šobrīd nav pieņemti ne lēmumi par to, kādai jāizskatās līnijai pirmajā posmā, ne kā to finansēt. “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, atbildot uz jautājumu, kas šobrīd visakūtāk nepieciešams būvniecības sekmīgai norisei, atbild, ka tie ir lēmumi – lēmumi, kas nav politiski pieņemti, un nepieņemtu lēmumu ir daudz. Vingris norāda, ka šis gads projektam būs ļoti izšķirošs.

Informatīvajā ziņojumā valdībai Satiksmes ministrija piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā “Rail Baltica” trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām – Centrālo un lidostas. Šīs abas stacijas ir vienīgie objekti, kuru būvniecība ir uzsākta Latvijas posmā. Ar skaļiem publicitātes pasākumiem pēdējo mēnešu laikā ir gan atzīmēti spāru svētki Centrālās stacijas būvniecībā, gan sākts būvēt dzelzceļa tilta pirmos trīs balstus.

Bet pagaidām gan nav skaidrības par to, vai pirmajā darbu posmā, tas ir līdz 2030. gadam, Eiropas Komisijas piešķirs naudu arī pašam tiltam pāri Daugavai. Pagaidām līdzekļi 20 miljonu apmērā iedalīti trīs pirmajiem balstiem.

“Reģionālās pamatlīnijas elementi viņiem jebkurā gadījumā būs augstākā prioritāte, arī no Eiropas Savienības finansējuma perspektīvas. Galu galā arī būvniecības līgums ir noslēgts, kurš ietver gan dienvidu virzienu uz Lietuvu ar Iecavu, kā šo galveno būvniecības bāzi, gan arī virzienu uz Igauniju, uz ziemeļiem, ar Skulti kā galveno bāzi. Skaidrs, ka nav iespējama vilcienu kustība 2031. gadā pat teorētiski, ja šie reģionālie pamatlīnijas elementi nav izveidoti,” saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”).

Raidijumam “de facto” zināms, ka Satiksmes ministrija valdībai piedāvā lemt par šādu scenāriju: vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu. Tas laiku ceļā uz Rīgu pagarinātu par aptuveni 20 minūtēm, saka Briškens.

Torņakalnā nebūtu tuneļa, bet, pārkārtojot esošo dzelzceļa tīklu, tai pašā trasē izbūvētu arī Eiropas platuma līniju. Tas prasītu gan mazāk laika, gan naudas.

Savukārt jau šobrīd ir skaidrs, ka trases posmu Daugavas labajā krastā – no Rīgas Centrālās stacijas līdz Sauriešiem pie Salaspils – sešos gados nevar paspēt uzbūvēt pat pie optimistiskākajiem scenārijiem, atsaucoties uz raidījumu, vēsta lsm.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 22. – 28. marts

Lasiet arī: VIDEO | Keita Midltone atklāj, ka viņai diagnosticēts vēzis

Lasiet arī: Judzis: Man nebija citas izvēles, kā vien doties prom no Latvijas

Lasiet arī: Kopdzīve, rutīna, laulības – kas katru no zodiaka zīmēm visvairāk biedē attiecībās

Lasiet arī: Šefpavāra Raimonda Zommera padomi, kā Lieldienās kļūt par olu kauju līderi

Lasiet arī: «Lūdzu, vairs nevairojaties» – sekotāji Didrihsonei pārmet pārlieku biežu atpūtu bez bērna

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!