Krišjānis Kariņš. Foto: Instagram @krisjaniskarins

“Šodien aizvadu pēdējo dienu ārlietu ministra amatā. Šodien, pēc vairāk nekā pieciem gadiem premjerministra un ārlietu ministra amatos, atstāju darbu valdībā ar lepnuma un goda sajūtu – par sabiedrības un domubiedru sniegto iespēju šos gadus strādāt Latvijas valstij,” tā vietnē “Instagram” norāda demisionējušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš.

”Aizvadīto gadu laikā, pildot amata pienākumus, esmu strādājis ar vienu mērķi – iestāties par Latvijas iedzīvotāju interesēm, sargājot mūsu līdzcilvēku veselību, drošību un labklājību.

Esmu gandarīts, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, mums kopīgiem spēkiem tas ir izdevies – gan novēršot Latvijas “iekrišanu” pelēkajā sarakstā, gan nosargājot iedzīvotāju veselību un dzīvības Covid- 19 pandēmijas laikā, gan sekmīgi atvairot Baltkrievijas īstenotos hibrīduzbrukumus uz robežas, gan stiprinot mūsu drošību ar lielāku NATO spēku klātbūtni reģionā un Latvijā, gan sniedzot visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai, kura turpina varonīgi cīnīties pret Krievijas brutālo militāro iebrukumu,” vietnē “Instagram” norāda Kariņš.

”Pēc ārlietu ministra amata atstāšanas turpināšu darīt visu, lai aizstāvētu mūsu valsts intereses. Šobrīd gan Latvijā, gan Eiropā pats svarīgākais uzdevums ir noturēt uzņemto kursu apstākļos, kad pasaule ir kļuvusi daudz sarežģītāka un bīstamāka,” uzsver Kariņš.

Lai arī daudzi pie šī ieraksta Kariņam veltīja pateicības vārdus par ieguldīto darbu, paužot uzskatu, ka latviešiem diemžēl ir īsa atmiņa, bija arī tādi, kas domāja pretēji. Tā, piemēram, kāda “Instagram” lietotāja pie šī Kariņa ieraksta komentē: “Nu cerams, ka ar šo Jūs cenšaties mierināt savu sirdsapziņu. Jo papīrs un darbi jau beigu beigās parāda to reālo sauso atlikumu, kurš nu galīgi tāds nav, ar ko lepoties.”

“Paziņas ir tiesātas par ēdiena zagšanu no veikala, kamēr šis tiks sveiki ar saviem lidmašīnu grēkiem 0,5 miljonu vērtībā. Malacis,” teikts vēl kādā komentārā.

“Kariņa kungs, vai pēdējā dienā viens no darbiņiem nebūs atgriezti nelikumīgi izlietotie vismaz 221 566 eiro no valsts budžeta un neekonomiski iztērētie vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienibas Padomes līdzekļiem?” komentārā raksta “Instagram” lietotāja Sintija.

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins)

Kā zināms, ceturtdien, 11. aprīlī, Kariņam ir pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.

Premjere Evika Siliņa slavēja Krišjāni Kariņu, par to ka viņš demisionējot deva laiku jauna ministra atrašanai. Diemžēl beigās vienīgais, kurš nezaudē laiku, ir pats Kariņš – demisiju pieskaņojot Saeimas sēdes datumam, ir iespēja uzreiz atgūt deputāta mandātu, norādījis bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Kā zināms, pēc Krišjāņa Kariņa demisijas “Jaunā Vienotība” steidza paziņot, ka nākamais ārlietu ministrs nāks no viņu rindām, bet rīcība neseko jau divas nedēļas un šajos izaicinošajos apstākļos nenosakāmu laiku jādzīvo bez ārlietu ministra. 28.⁠martā, skandālam par “lidojumiem” pieņemoties spēkā, Ministru prezidente Evika Siliņa beidzot pieņēma ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa demisiju. Neraugoties uz starptautiskās politiskās situācijas nopietnību un premjeres solīto, Latvijas jaunais ārlietu ministrs joprojām nav atrasts ne valdības vadītājas partijas rindās, ne ārpus tām.

“Nedrīkstam novērtēt šī brīza situācijas nopietnību par zemu. Citējot Polijas prezidentu Donaldu Tusku, atrodamies pirmskara aptākļos. Ikdienā redzam kā Lietuvā strādā un savu politiku realizē viņu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kamēr mums mēnešiem ilgi bija ārlietu ministrs ar korupcijas ēnu un līdz ar to ierobežotām darbspējām.Tas negatīvi ietekmē ne tikai publisko viedokli, bet arī praktiskās politkas norises – daudzās Eiropas Savienības un NATO sanāksmēs Landsberģim trūkst tik ļoti nepieciešamā Latvijas ārlietu ministra atbalsta,” uzsver Pabriks.

“Kavēšanās ar jauna ministra nosaukšanu traucē Latvijas politisko mērķu sasniegšanai. Valdības vadītājs nevar piedalīties ārlietu ministru sanāksmēs. Ministru prezidentei uz laiku uzņemoties šo pienākumu veikšanu, situācija neuzlabosies, jo parasti premjeri nepiedalās ministru sanāksmēs aizņemtības un statusa dēļ,” norāda Pabriks.

Nākamā ES Ārlietu padomes sanāksme notiks 22.aprīlī. Latvijai pēc iespējas ātrāk nepieciešams kompetents ārlietu ministrs, ministra nosaukšana nedrīkst klūt par otršķirīgu notikumu un pazust “Jaunās Vienotibas” iekšējās varas cīņās, uzskata politiķis.

Galvas sākušas ripot 

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Ministru prezidente Evika Siliņa 28.martā izdeva rīkojumu  par dienesta pārbaudi. Tāpat uzdots izveidot dienesta pārbaudes komisiju, lai saistībā ar Ģenerālprokuratūras prokurora 2024. gada 12. marta iesniegumu “Par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanas tiesiskumu” noskaidrotu tajā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtētu pārvaldes amatpersonu rīcību, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 35. panta pirmo daļu.

Tikmēr Valsts kanceleja norāda, ka komandējumu plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. “Starpziņojums par Ministru prezidenta komandējumos izmantotajiem speciālajiem reisiem izgaismo to, ka politiskas amatpersonas atbildība nav tikai politiska. Reizēs, kad politiska amatpersona uzņemas veikt uzdevumus, kas citādi būtu iestādes darbinieku vai ierēdņu kompetencē, amatpersona uzņemas līdzvērtīgu atbildību par savas rīcības sekām un izmantotajiem finanšu līdzekļiem,” tā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu komentē Valsts kanceleja (VK).

Izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir  veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm veido papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Tāpat pieļauta neekonomiska rīcība, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm ir radījusi papildu vismaz 323 688 eiro ES Padomes izdevumus, uzskata Valsts kontrole (VK).

“Revīzijas procesā Valsts kanceleja skaidroja Valsts kontrolei, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Valsts kancelejas kompetencē neietilpst premjerministra dienaskārtības plānošana.

Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājās tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējās un apstiprināja un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informēja Valsts kancelejas direktoru. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies.

Valsts kancelejas kompetence ir nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja darbam nepieciešamos apstākļus. Jau revīzijas laikā ir uzsākts darbs, lai uzlabotu iestādes procesus, kas ļaus turpmāk rūpīgi vērtēt iespējamās transporta alternatīvas un izvēlēties attiecīgajā situācijā ekonomiskākos risinājumus, kā arī padarīt sabiedrībai pieejamu skaidru informāciju par amatpersonu komandējumiem un to izmaksām,” paziņojumā medijiem norāda Valsts kanceleja.

“Ministru prezidents ir amatpersona, kas demokrātiskā procesā amatā nonāk, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem, tātad darbojas Ministru kabineta iekārtas likuma noteiktajās kompetencēs. Tajā pašā laikā Ministru prezidents (līdzīgi kā ministrs ministrijā) ir arī Valsts kancelejas politiskais vadītājs.

Taču politiskā vadītāja atbildība nav tikai politiska. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19. un 20. pants, kā arī 37. pants nosaka, ka politiskajam vadītājam ir tiesības pārņemt savā kompetencē amatpersonas lietu, tādējādi pilnībā uzņemoties par savu rīcību (darbību un lēmumiem) valsts pārvaldes ierēdņa vai darbinieka atbildību.

Valsts kontroles revīzijas starpziņojums parāda, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu, tai skaitā līgumreisus, ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs. Līdz ar to skaidrot reisu izvēles apsvērumus un atbildēt par līdzekļu izlietojumu Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai šādos gadījumos var tieši Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, jo viņu rīcība faktiski atbilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19., 20. un 37. panta regulējumam,” norāda Valsts kanceleja.

Valsts kanceleja informē, ka ir “rūpīgi apkopojusi un skaidrojusi Valsts kontrolei Ministru prezidenta komandējumu organizēšanas procesu un pēc nepieciešamības sniegs visu nepieciešamo informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, t. sk. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kura atbildībā ir kriminālprocess par faktu, ka Ministru prezidenta komandējuma nodrošināšanai ir izmantoti speciālie lidojumi. Valsts kanceleja uzsver, ka noskaidrot pilnīgus apstākļus un iesaistīto faktiskās atbildības ir valsts pārvaldes un sabiedrības kopējās interesēs.”

Ko secināja Valsts kontrole

Revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.

“Valsts kontrole neapšauba un revīzijā nevērtēja ārvalstu vizīšu nepieciešamību un nozīmīgumu, tāpat netiek apšaubīts, ka jānodrošina Ministru prezidenta funkcijas un to nepārtrauktību. Valsts kontrole kā pieļaujamu uzskata speciālo lidojumu izmantošanu ārkārtējās situācijas laikā vai gadījumos, kad nebija citas alternatīvas. Taču ārkārtējās situācijas izņēmuma risinājuma – neievērot normatīvos noteiktos ierobežojumus – daudzkārtīga izmantošana laikā, kad ir pieejamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav pieļaujama,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Revidējamais laika posms ir trīs gadi (01.01.2021.-31.12.2023.). Revīzijā nevērtēja speciālo lidojumu izdevumu pamatotību un atbilstību normatīviem Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā (09.11.2020.-06.04.2021. un 11.10.2021.-28.02.2022.).

No 2021. līdz 2023. gadam Ministru prezidents ar delegāciju devās 18 komandējumos, izmantojot speciālos lidojumus – to īpatsvars ir 46% no valsts budžeta apmaksātajiem ārvalstu komandējumiem šajā laikā.

Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka, ka ceļa izdevumus Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. No valsts budžeta līdzekļiem finansētiem ārvalstu komandējumiem izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav ievēroti MK noteikumos noteiktie ceļa izdevumu ierobežojumi. Tādējādi rīcība šajos gadījumos vērtējama kā nelikumīga, kā rezultātā ceļa izdevumi par speciālajiem lidojumiem bija vismaz par 221 566 eiro lielāki, nekā tie būtu, ja ievērotu MK noteikumos noteiktos izdevumu ierobežojumus. Kopumā izdevumi par speciālajiem lidojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta, ir 613 830 eiro.

93% gadījumos komandējumiem uz Eiropadomes sanāksmēm izvēloties speciālos lidojumus un neizvērtējot lidojumu alternatīvas, pēc Valsts kontroles aplēsēm, neekonomiski izlietoti vismaz 323 688 eiro. Speciālie lidojumi uz Eiropadomi izmantoti arī laikā, kad nebija ārkārtējā situācija un kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas. Piem., no Ministru prezidenta 14 komandējumiem uz Eiropadomi, kuros izmantoti speciālie lidojumi, 11 komandējumos abos vai vienā virzienā bija pieejamas regulāro komerclidojumu alternatīvas. “Tā ir neekonomiska rīcība, pat ja transporta, t.sk. speciālo lidojumu, izdevumus uz Eiropadomes sanāksmēm sedz no ES Padomes budžeta. Izvēloties speciālo lidojumu, būtu vajadzīgs pamatojums un iespējamo alternatīvu izvērtējums,” norāda Vilka. Kopumā izdevumi par speciālajiem lidojumiem uz Eiropadomes sanāksmēm ir 568 331 eiro.

Jāmin, ka Valsts kanceleja, nekontrolējot speciālajos lidojumos uz Eiropadomes sanāksmēm iekļauto izdevumu pamatotību, ir palielinājusi lidojumu uz Eiropadomi izmaksas, rēķinos iekļaujot arī nesaistītus izdevumus 28 530 eiro apmērā, piemēram, izdevumus par cita speciālā lidojuma aizkavēšanu un arī soda naudas apmaksu par atceltu reisu. Šādi rīkojoties, nav ievērotas Grāmatvedības likuma prasības, kā arī sabiedrībai sniegta nepatiesa informācija par speciālo lidojumu faktiskajiem izdevumiem.

Speciālos lidojumus, ar kuriem Ministru prezidents un delegācijas devās ārvalstu vizītēs, organizēja Ministru prezidenta birojs. Ne no rakstiski sniegtās informācijas, ne no intervijās gūtās informācijas Valsts kontrole nav guvusi pierādījumus, ka, pieņemot lēmumus par speciālo lidojumu izvēli, būtu vērtētas regulāro komerclidojumu kā speciālo lidojumu alternatīvu izmaksas un to salīdzinājums.

Valsts kontrolei tika sniegta pretrunīga informācija par to, kurš ir pieņēmis lēmumus komandējumu nodrošināšanai izmantot speciālos lidojumus. Līdz ar to Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos par lēmumu pieņemšanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos izmantot ar speciālos lidojumus. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus.

Neievērojot Publisko iepirkumu likumu, Valsts kanceleja pakalpojumus komandējumu nodrošināšanai, t.sk., speciālos lidojumus, iepirka bez atbilstošām iepirkuma procedūrām, nenodrošinot atklātu un vienlīdzīgu konkurenci un radot neekonomisku izmaksu risku. Attiecīgi nav ievērots arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, norāda VK.

Revīzijā nav gūta pārliecība, ka Valsts kanceleja izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko speciālo lidojumu piedāvājumu. Lai arī līgumos ar ceļojumu aģentūrām par komandējumiem un darba braucieniem ir paredzēti speciālie lidojumi, Valsts kanceleja neveica piedāvājumu atlasi un nevērtēja to cenas, kā arī nebija vienojusies ar ceļojumu aģentūrām par starpniecības pakalpojumu maksu speciālo lidojumu organizēšanai, līdz ar to tās apmēru aģentūras varēja brīvi noteikt. Valsts kanceleja trīs gadu laikā ceļojumu aģentūrām par pakalpojumu starpniecību samaksājusi 91 208 eiro, kas ir 2,7% – 13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām jeb vidēji 2850 eiro par vienu speciālo lidojumu. Ceļojuma aģentūras visos gadījumos slēdza līgumus ar vienu speciālo lidojumu brokeri, savukārt brokeris – ar speciālo lidojumu operatoriem jeb nodrošinātājiem.

Atbilstoši MK noteikumiem vairākām amatpersonu grupām var noteikt papildu piemaksu pie komandējuma dienas naudas. Ministru prezidents un delegācijas locekļi visos komandējumos ir saņēmuši maksimāli iespējamo papildu piemaksu, t.sk. Ministru prezidents – 30% no komandējuma dienas naudas, nepamatojot ne tās vajadzību, ne apmēru.

Kopš 2023. gada ir ievērojami palielināta augstāko amatpersonu, t.sk. Ministru prezidenta un ministru mēnešalga, vienlaikus saglabāta arī reprezentācijas izdevumu kompensācija, turklāt lielākā apmērā nekā pirms mēnešalgas paaugstināšanas. Amatpersonu reprezentācijas izdevumus neapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu un par tiem nav jāatskaitās. Valsts kontroles ieskatā, reprezentācijas izdevumiem paredzētā summa faktiski ir pielīdzināma darba samaksai. Ministru prezidentam 2023. gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 eiro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam faktiski izmaksāti 46 971 eiro. Atsakoties no reprezentācijas izdevumu kompensācijām amatpersonām, gadā būtu iespējams ietaupīt apmēram 350 000 eiro no valsts budžeta.

Lasiet arī: Sasniedzot 50 gadu slieksni, uzņēmēja Marika Ģederte nomaina uzvārdu

Lasiet arī: Līdz Pasaules čempionātam hokejā 30 dienas; pirmo reizi varēs redzēt pilnīgi visas spēles

Lasiet arī: Apbedīšanas birojs un kopīga partija – kas ir sieviete, kuras vārdu min Lasmaņa draiskošanās skandālā

Lasiet arī: FOTO | Sabiedrības krējums pulcējas uz Ēķa jaunās filmas pirmizrādi

Lasiet arī: Lelde Ceriņa pieredz kultūršoku un pagaršo ļoti apšaubāmas izcelsmes lietas

Lasiet arī: VIDEO | Astrologs Račs: Karš Ukrainā būs ļoti ilgs

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!