Volodimirs Zelenskis.  Foto: President Of Ukraine/Flickr

Ja Ukraina zaudēs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzbruks Baltijas valstīm, pēc tam būs apdraudēta Polija un daļa Vācijas,  intervijā televīzijas kanālam “NBC News” paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

“Ja Ukraina neizturēs, tad Putins noteikti iebruks Baltijas valstīs. Kāpēc? Ne tāpēc, ka ir kāda ideja vai stratēģija. Putins vēlas atgriezt Padomju Savienības ietekmi,” viņš sacīja.

Ukrainas prezidents atzīmēja, ka Kremļa saimnieks neslēpj nodomus ar varu atgūt visas valstis, kas iepriekš bija PSRS sastāvā. “Vai tās ir vai nav NATO, viņš nebaidās no NATO valstīm. Pēc Baltijas valstīm uzbruks gan Polijai, gan daļai Vācijas,” piebilda Zelenskis.

Kā zināms, pēc pilna mēroga kara sākuma Baltijas valstis sāka aktīvi stiprināt savas aizsardzības spējas. Tās aktīvi atbalsta Ukrainu šajā karā, uzstājot uz tās uzvaras nozīmi.

Nesen Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Latviju nodēvēja par neeksistējošu valsti, piedraudot tās prezidentam ar nāvessodu.

Jau vēstīts, ka Latvijasprezidents Edgars Rinkēvičs 11. aprīlī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Trīs jūru iniciatīvas samita  Viļņā, Lietuvā, ietvaros. Tikšanās laikā tika parakstīta Latvijas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām.

Vienošanās pauž skaidru un stingru Latvijas atbalstu Ukrainai un paredz sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Tā paredz visaptverošu Latvijas sniegtu militāru un nemilitāru palīdzību Ukrainas aizsardzībai pret agresiju, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Latvijas nemilitārā atbalsta jomas ietver attīstības sadarbību, atbalstu Černihivas apgabala rekonstrukcijā un digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanu, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Saskaņā ar vienošanos Latvijas plāno sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no Iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2026.gadam, kā arī piecu miljonu eiro atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai katru gadu līdz 2026. gadam.

Vienošanās paredz konkrētas militārā atbalsta jomas, tai skaitā darbību Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegādes nodrošināšanu, karavīru apmācības un citas.

Viens no vienošanās būtiskiem elementiem ir konsultāciju mehānisma izveide gadījumam, ja nākotnē notiek atkārtots Krievijas bruņots uzbrukums Ukrainai.

Latvijas nemilitārā atbalsta jomas skar attīstības sadarbību, atbalstu Černihivas apgabala rekonstrukcijai, sadarbību digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanai. Tāpat Vienošanās paredz ciešu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros, tostarp Ukrainai paužot formālu atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomē (2026–2027).

Vienošanās tiek noslēgta uz desmit gadiem ar iespēju to abpusēji papildināt un pagarināt. Tā īsteno Latvijas saistības Ukrainas ilglaicīgam atbalstam, kas izriet no 2023. gada 12. jūlija G7 un partnervalstu kopīgās deklarācijas Ukrainas atbalstam. Vienošanos izstrādāja Ārlietu ministrija ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām. Ārlietu ministrija arī vadīja sarunas ar Ukrainas pusi.

Lasiet arī: Šovakar spēkā būs oranžās pakāpes brīdinājums par stipru snigšanu

Lasiet arī: VIDEO | «Didrihsones matu frizūra izjukusi!» – Magone demonstrē salauzto birsti

Lasiet arī: FOTO: Rīgas domnieki stāda augļu kokus Lucavsalas atpūtas zonā

Lasiet arī: Kurā brīdī jaunietis kļūst spriestspējīgs? Alkohols no 20 gadu vecuma,  valsts aizsardzības dienests – no 18

Lasiet arī:  Venera Auna zvaigznājā: četras zodiaka zīmes, ko gaida nopietnas pārmaiņas