VIDEO | Kombuļu Inese pārcēlusies uz Īriju un ir jaunās attiecībās

Inese Saulīte. Foto: Facebook @Inese Saulīte

“Īrija mani pasauca negaidīti, kaut gan es biju plānojusi, ka pēc Covid laika un manām dzīves peripetijām es palikšu Latvijā – kādas ārzemes, dzīvoju un dzīvošu tā!” tā Andra Kiviča raidījumā “No Bullshit Experience” teic Inese Saulīte jeb Kombuļu Inese.

“Tas bija klikšķis. Pēc iepazīšanās ar jauno draugu Ingusu, bija aicinājums “Brauc līdzi!”. Labi! Iespēja pastrādāt, iespēja nopelnīt, iespēja sevi attīstīt,” par lēmumu pārcelties uz Īriju stāsta Inese Saulīte.

“Aizbraucām uz Īriju, trešajā dienā nopirkām sintezatoru, Inesīt, strādā, radi dziesmas! Bailīgi bija skarties klāt visam, ko es darīju. Tas likās tāds nevērtīgs, mazvērtīgs, bailīgi, un tā radās pirmā, otrā, trešā jaunā dziesma,” Kiviča raidījumā stāsta Inese.

Vaicāta, ko šobrīd dara, viņa atklāj: “Šobrīd esmu tādā sevis atkopšanas procesā. Es jau vienreiz esmu teikusi internetā, ka Kombuļu Inese atdzimst, atdzimst pēc depresijas, aiziet no skatuves un atnāk. Šobrīd tas tiešām ir tāds jauns sevis iepazīšanas un sevis attīstīšanas process radīšanā, un, paldies Dievam, Visumam un visiem pārējiem notikumiem, kas ir dzīvē bijuši. Likās – kāpēc? Bet beigās es saprotu vienu – tas bija vajadzīgs, supergrūdiens, tā melnā strīpa bija tāpēc, lai es šobrīd varētu atkal sākt. Man atkal ir ko teikt, dziedāt, darīt, videosveicienus filmēt, aktīvi kaut ko pierādīt sev, būt tam, kas es esmu, un saprast, ko es vēlos un kāpēc es to gribu.”

Kombuļu Inese neslēpj, ka kovidlaiks viņu bija iedzinis depresijā, tad viņa iepazinās ar vīrieti Ivo, attiecības ar kuru izvērtās toksiskas, bet, atkopusies pēc tām, viņa iepazinās ar Ingusu, ar kuru attiecībās ir jau piecus mēnešus.

Vaicāta, ar ko ārzemju vīrieši atšķiras no latviešiem, ņemot vērā, ka Inesei bijušas attiecības gan ar rumāni, gan itāli, gan dāni, viņa teic: “Savos 20 gados, kad iepazinos ar Ēriku, laulībā nodzīvoju deviņus gadus. Ar latvieti. Izejot cauri visām dienām un nedienām, priekiem un bēdām, un izprotot to, es sapratu, ka man pietrūkst maiguma, kaisles, ugunības. Nav! Ir tāds latviešu standarts – sveiks, sveiks, čau, čau, katrs darām savus darbus un viss, atā! Laulības šķiršanas laikā iepazinos ar dāni, viņš palīdzēja man darīt visu, ko es gribu. Viņš bija tas, kurš man palīdzēja ar bērniem pārvākties no Kombuļiem uz Priekuli.”

Inese atklāj, ka starp abiem vairāk valdījusi kopība, nevis tādas intīmas attiecības, par kādām izbazūnēts internetā, jo viņam tolaik bija 69 gadi, bet viņai 31. “Viņš man bija vairāk kā draugs. Es sapratu, ka attiecību man ar viņu nebūs, bet es gribu ne latvieti, vairs nē, jo tā attieksme bija sirsnīga, smaidoša,” stāsta Inese, atklājot, ka pat divu gadu romantiskajā periodā ar savu pirmo vīru – latvieti nesajuta ne maigumu, ne rūpes par sievieti. “Attiecības ar dāni nebija plānots veidot, un tad sanāca, ka es vienā koncertā iepazinos ar itāli. Tas itālis mani iepazīstināja ar savu draugu Paskvāli, kas man bija nākošais vīrs. Viņš atbrauca pie manis. Mēs ugunīgi, karsti, forši kopā taisījām ēst, kopā braucām uz koncertiem, kopā izklaidējāmies, mūs nekas netraucēja. Mēs kopā laulībā nodzīvojām pusotru gadu. Tikai tāda iemesla dēļ mums nācās pašķirties, ka man patika būt Itālijā ar viņu kopā, tas viss apmierināja, bet viņam klimats šeit bija par smagu. Un tad es viņam teicu – es tevi atlaižu,” teic Inese, atklājot, ka izšķīrušies juridiski, bet morāli palikuši draugi, un Paskvāle bija mierīgākais no cilvēkiem, kādu viņa satikusi.

Inese atklāj, ka tagad – jaunajās attiecībās ar Ingusu – jūtas laimīga un viņai ir ļoti, ļoti labi: “Tagad ir ļoti labi, pēc visa pārciestā un nodzīvotā esmu sapratusi, ko vajag, ko vēlos. Jā, ir darbs ar sevi. Tas ir tas, ar ko visiem ir jāsāk un kas ir pats galvenais – darbs ar sevi. Lai pateiktu, ka ir simtprocentīgi ok, nav jāmeklē otrā kļūdas. Ir jāsāk ar sevi, jo otrs ir tikai mūsu atspulgs. Otrs cilvēks ir spogulis – ja es tevī skatos un kaut kas man tevī nepatīk, tad es zinu, ka tā īpašība ir manī. Pie tās jāstrādā. Patreiz tā es jūtos. Ir ok, super. Viņu izvērtējot, es tagad varu pateikt ļoti piesardzīgi: ir ok.”