FOTO | Galvenais – bez stresa! Kā cālis izaug par vistu 3,9 miljonus eiro vērtajā Balticovo jaunputnu novietnē

Foto: Roberts Blaubuks, Balticovo

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums “Balticovo”, investējot 3,9 miljonus eiro, ir pabeidzis modernas jaunputnu novietnes būvniecību, kurā ārpus sprostiem aug aptuveni 166 tūkstoši cāļu, informē uzņēmums.

“Balticovo” norāda, ka ir mērķtiecīgi virzījies uz to, lai pilnībā nodrošināt olu ražošanu uzņēmuma iekšienē jeb kļūtu par pilna cikla olu ražošanas uzņēmumu. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē – piemēram, barība vistām tiek ražota uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāte tiek pārbaudīta savā laboratorijā, olas tiek šķirotas un iepakotas īpašos šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir savs pielietojums – tās tiek iestrādātas lauksaimniecības zemēs, lai to bagātinātu, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi – vērtīgā lauksaimniecības digestātā.

Tā kā olas ražošanas procesā nerodas pašas no sevis, tad īpašu vietu “Balticovo” saimniecībā, protams, ieņem dējējvistu ganāmpulks, kas ikdienas Latvijā saražo 2,5 miljonus olu. Svarīgi saprast, ka šis ganāmpulks ir jāpapildina, tāpēc gluži loģisks jautājums ir – nu kurienes rodas vistas? “Balticovo” gadījumā uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas, un tas uzņēmumu izceļ uz daudzu citu olu ražotāju fona, un tas ir vēl viens uzņēmuma aprites ekonomikas posms. Pašlaik “Balticovo” kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons – jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par brašām dējējvistām. Tā kā uzņēmums ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, ir ļoti svarīgi, ka pie šādiem apstākļiem vistas tiek radinātas jau kopš mazotnes.

Tāpēc ir uzbūvēta vēl viena jauna jaunputnu novietne, kurā jau kopš janvāra ārpus sprostu apstākļos mitinās cāļi un apmēram sešpadsmit nedēļu laikā izaug par jaunām dējējvistām.

Uzņēmums jaunās jaunputnu novietnes būvniecībā investējis vairāk nekā 3,9 miljonus eiro, taču tas ir tikai viens no posmiem vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju projektā. Tā mērķis ir jaunu vistu novietņu būvniecība, lai nodrošinātu pāreju uz ārpus sprostiem turētām vistām. Šim investīciju un attīstības projektam ir loģiska secība – sākotnēji tiek uzbūvēti jaunputnu kompleksi, bet pēc tam jau pieaugušo vistu novietnes, kur tiek dētas olas.

Jaunputnu novietnes projektēšanu un būvniecību veica arhitektūras un inženierijas birojs SEP.

“”Balticovo” koncentrējas uz dzīvnieku labturību un vidi. Tāpēc jaunā jaunputnu novietne ir būtisks solis pretī ētiski pieņemamākai dzīvnieku turēšanai,” komentējot novietnes būvniecības pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā, norāda uzņēmuma rīkotājdirektors Ivars Beņislavskis. Viņš uzsver, ka jaunie putni aug ārpus sprostiem.

Īpaši aprīkotajās jaunputnu novietnēs tikko izšķīlušies cālīši, kas sver 30 līdz 35 gramus, nākamās 16 nedēļas dūšīgi aug, līdz sasniedz aptuveni 1,4 kilogramu svaru un dējējvistu briedumu. Viena no jaunās novietnes iezīmēm ir tā, ka cāļi dzīvo ārpus sprostiem un augšanas procesā burtiski mācās – kā pārvietoties pa mītni, atrast barību un ūdeni, izmantot dētuves un sekmīgi pildīt savu galveno uzdevumu – ražot olas.

“Jaunā putnu novietne nodrošina cāļiem optimālus apstākļus, lai tie veiksmīgi attīstītos un sasniegtu nepieciešamo briedumu. Mītne ir aprīkota ar modernu datorsistēmu, kas ļauj kontrolēt barības padevi, gaismas režīmu, ūdens padevi, ventilāciju, mitrumu un citus svarīgus parametrus. Tas viss nodrošina, ka cāļi izaug par veselīgām vistām,” skaidro “Balticovo” jaunputnu audzēšanas eksperte Inga Dreimane. Viņa arī uzsver, ka putnkopības speciālisti rūpīgi seko līdzi cāļu attīstībai, nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus un izvairoties no stresa izraisošiem faktoriem. “Ir ļoti svarīgi, lai cālīši justos labi un tiem būtu pietiekami daudz barības un ūdens. Ļoti būtisks faktors ir apgaismojums, kas ietekmē cāļu attīstību. Maziem cāļiem nepieciešama spilgta gaisma, bet augšanas procesā tās spilgtums un ilgums pakāpeniski tiek samazināts. Izaudzēšanas periodā nav ieteicams palielināt gaismas dienas ilgumu, jo tas var negatīvi ietekmēt putnu attīstību un labsajūtu. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai cāļi augtu bez stresa,” skaidro Dreimane. Viņa arī piebilst, ka jaunā putnu novietne Iecavā, iespējams, ir modernākā šāda veida celtne Baltijā un tajā divos stāvos ir izmitināti aptuveni 166 tūkstoši cāļu.

Pašlaik jaunajā putnu novietnē atrodas Coral šķirnes cāļi. Tie ir baltā krāsā ar raksturīgiem melniem plankumiem, kuru dēļ putnkopības speciālistu aprindās tie tiek dēvēti par “dalmāciešiem”. “Šīs šķirnes cāļiem un arī vistām ir mierīgs un līdzsvarots raksturs, augsta produktivitāte, kā arī spēja labi pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem. Savukārt šo vistu olām ir neparasta gaiši brūna krāsa ar sārtu nokrāsu,” stāsta Dreimane.