Foto: Pexels

Rīgā klusām un mierīgi iznāk proputiniska avīze «AiF Eiropa» krievu valodā, kurai licenci  izsniedza tās pašas Latvijas amatpersonas, kuras slēdza Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nekad neatbalstošo televīzijas kanālu “Doždj”, raksta ukraiņu medijs Unian.

Avīzē lasāmi tradicionāli Krievijas propagandistu stāsti par kolektīvo Rietumu pagrimumu, šausmu stāsti par Eiropas krīzēm, Ukrainas bojāejas prognozes un tamlīdzīgi. Arī karu Ukrainā par karu nesauc, turklāt avīzes lapās nav atrodams pat šīs “kaujas lapeles” galvenā redaktora vārds. Turklāt “AiF Eiropa” gadījumā, atšķirībā no situācijas ar televīzijas kanālu “Doždj”, Latvijas amatpersonas trauksmi ne par ko neceļ, vēsta ukraiņu medijs.

“Latvijas pasta” mājaslapā abone.lv atrodamā informācija liecina, ka iedzīvotājiem patiešām ir iespēja abonēt minēto avīzi, kuras periodiskums ir 52 reizes gadā (ik nedēļu). Abonēšana visam gadam maksā 58 eiro.

Aprakstā par izdevumu uzsvērts, ka tā esot avīze bez robežām. “Visa informācija vienā avīzē: analītika, informācija, fotoreportāžas, alternatīvas, intervijas, faktoloģija, komentāri, ekskluzīvas detaļas. Atbildes uz aktuāliem jautājumiem. Veselība, ģimene, vēsture, analīze, noderīgi padomi, izdzīvošanas skola, sports, kultūra, pagātnes elki, aspekti, ideāli, dzīves formula,” teikts par minēto izdevumu preses izdevumu abonēšanas katalogā.

Tikmēr, kā zināms, Latvijā plāno no 2026. gada aizliegt sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu lielākās Latvijā dzīvojošās minoritātes – krievu – valodā. Sabiedrisko mediju ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim – stiprināt informatīvās telpas drošību.

Izslēdzot kvalitatīvu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu saturu krievu valodā, valsts pati netieši veicinās nelegālā satura patēriņu Krievijas propagandas kanālos. Cerēt, ka visi cilvēki, kas ikdienā patērē mediju saturu krievu valodā, no 2026.gada 1.janvāra pārslēgsies uz latviešu valodā raidošiem medijiem, ir vēlmju domāšana, nevis pētījumos par plašsaziņas līdzekļu patēriņa paradumiem balstīts lēmums, uzskata  Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.

Sabiedriskie mediji aicina politiķus kompetenti un stratēģiski gudri risināt sabiedrības saliedētības jautājumus. Tāpat sabiedriskie mediji par nepieņemamu uzskata sasteigto šāda lēmuma virzīšanas (kā ierobežotas pieejamības dokumentu) un pieņemšanas procesu, kurā nav veiktas konsultācijas ar sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, pašiem medijiem un ekspertiem, kas padziļināti pētījuši dezinformācijas jautājumus hibrīdkara apstākļos.

Tāpēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzija aicina Nacionālās drošības komisiju un Saeimu kopumā pārvērtēt valdības atbalstīto un parlamentā iesniegto koncepcijas projektu, precizējot sadaļu par Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp svītrojot aizliegumu sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā.

Ministru kabinets 19.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Nacionālās drošības koncepcija 2023”. Publiski pieejamā informācija liecina, ka ziņojumu bez iebildumiem saskaņojusi Finanšu un Tieslietu ministrija, savukārt izziņas tabulā iekļauti Aizsardzības, Ārlietu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikumi un iebildumi. Priekšlikumu un iebildumu būtība nav redzama, jo norādīta kā ierobežotas pieejamības informācija.

Sabiedriskie mediji veido saturu mazākumtautību valodās divās platformās – audio formātā “Latvijas Radio 4 – Doma laukums”, kā arī multimediāli sabiedrisko mediju portālā RUS.LSM.

“Gemius” dati liecina, ka portāls RUS.LSM šī gada augustā sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus apmeklētāju. 2022.gadā platforma ieguva rekordlielu auditoriju sociālajos medijos “Facebook” un “Youtube”, sasniedzot lietotājus ne vien Latvijā, bet arī Ukrainā un citur, kas apliecina nozīmīgu Latvijas sabiedriskā medija eksportspēju. Dati rāda stabili pieaugošu pieprasījumu krievu valodā – RUS.LSM sekotāju skaits “Facebook” 2022.gadā pieauga par 45% (pret 2021.gadu); “Youtube” – par 75%. Izaugsme “Youtube” turpinājās arī 2023.gadā – pirmajā pusgadā video skatījumu skaits pārsniedza 9 miljonus, kas ir vairāk nekā 2022.gadā, kad 12 mēnešos skatījumu skaits sasniedza 7,7 miljonus.

Savukārt “Latvijas Radio 4” nedēļā sasniegtā auditorija ir apmēram 150 tūkstoši klausītāju (“Kantar TNS” dati). Teju puse šo klausītāju ir vecumā virs 65 gadiem, tātad atrodas dezinformācijas riska grupā. Latvijas Radio aplēses liecina – ja Latvijas Radio 4 tiktu slēgts, sabiedriskais medijs zaudētu 100 līdz 125 tūkstošus lielu auditoriju (lielākoties Rīgā un Latgalē), neskaitot digitālā satura lietotājus un Latvijas Radio 4 podkāstu klausītājus (2022.gadā tie bija vidēji 100 tūkstoši klausījumu mēnesī jeb 1,255 miljoni klausījumu gadā).

Iebildumus par Nacionālās drošības koncepcijas projekta sadaļu “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana” un aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026.gada 1.janvāra veidot un pārraidīt saturu krievu valodā paudusi arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nosūtot vēstuli Nacionālās drošības padomei, Latvijas Republikas Saeimai un Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Lasiet arī: Sipeniece – Gavare iegādājas gredzenu, kura vērtība pārsniedz minimālās algas apmēru

Neskatoties uz kultūras ministres Agneses Loginas šī gada 15.septembrī intervijā Latvijas Radio 1 programmā “Labrīt” teikto, ka saturs jārada svešvalodās – gan angļu, gan krievu valodā –, Ministru kabinets 19.septembrī tomēr atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Nacionālās drošības koncepcija 2023” projektu. Intervijā Agnese Logina pauda: “Mēs dzīvojam blakus divām agresīvām valstīm, kuras cīnās par mūsu intelektuālo telpu, un Krievijai it sevišķi ir ārkārtīgi spēcīgi attīstīta propagandas māksla. Viņiem ir izdevies melot tādā apmērā, ka meli daudziem cilvēkiem kļūst par patiesību. Un vienīgais veids, kā mēs varam tam turēties pretī, ir stāstot objektīvus faktus, kas nav puspatiesības, kas nav tendenciozi meli arī bieži vien, – cilvēkiem saprotamā valodā. Tāpēc es uzskatu, ka ir jārada saturs svešvalodās – gan angļu, gan krievu valodā –, lai mēs varam paši stāstīt par sevi, nevis pakļauties tam, ko par mums stāsta. Jo par mums runās jebkurā gadījumā. Jautājums ir – vai mēs piedalāmies šajā sarunā”.