No Tadžmahāla mauzoleja līdz Stounhendžai – tūkstošiem līdz miljoniem tūristu ik gadu ierodas, lai klātienē skatītu vienus no pasaulē apbrīnojamākajiem pieminekļiem. Tomēr ne visi, kas tos uzlūkojuši, spēj pēcāk dalīties stāstos un leģendās par to, kā un kādēļ šie cilvēka radītie pasaules brīnumi patiesībā tapuši.

 Tadžmahāla mauzolejs, Indija

Šis arhitektūras meistardarbs, kas tika būvēts veselus 23 gadus (no 1630.–1653. gadam), bieži tiek apbrīnots tā perfektās simetrijas dēļ. Par Tadžmahālu, kura celtniecību uzraudzīja mogulu imperators Šahs Džahāns, mauzoleju veltot savas mirušās sievas piemiņai, klīst šaušalīga leģenda. Vietējie ļaudis uzskata, ka Džahāns pēc būvdarbu noslēgšanās celtniekiem pavēlēja nocirst rokas, lai viņi vairs nekad nespētu radīt ko tik skaistu. Tiesa gan, tā ir tikai baisa leģenda.

 Moaī, Lieldienu sala

Gigantisko akmens statuju novietojums Lieldienu salā ir viena no lielākajām mistērijām modernajā pasaulē. Nākas uzdot jautājumu, kā sirmā senatnē līdz pat 74 tonnām smagās un vairāk nekā 10 metrus augstās statujas bija iespējams uzsliet vertikāli? Kā liecina jaunākie iegūtie pierādījumi, pirms aptuveni 800 gadiem salas iedzīvotāji, izmantojot virves, masīvās skulptūras no vietējām akmeņlauztuvēm uzslējuši un atsvaidzinājuši.

 Maču Pikču, Peru

Izmantojot 15. gadsimtam neraksturīgus ainavas labiekārtošanas un būvniecības paņēmienus, inku pilsēta Maču Pikču reiz izveidota, nolīdzinot 2 430 metru augstā kalna virsotni, lai tur varētu uzbūvēt ap 140 ēku. Pēc aptuveni 100 gadiem cietoksni, kurš tika būvēts, lai aizsargātos no spāņu konkistadoru iebrukumiem, vēsturniekiem nezināmu apstākļu dēļ, iedzīvotāji pameta.

Daudzus pētniekus savulaik izbrīnīja fakts, kā inkiem uz kalna izdevās nogādāt celtniecībai nepieciešamos materiālus. Mūsdienās arheologi uz atsevišķiem akmeņiem atraduši īpašus izvirzījumus, kas, viņuprāt, liecina, ka akmens bluķi augšup nesti un grūsti kailām rokām.

Burj Khalifa, Dubaija

828 metrus augstais debesskrāpis Burj Khalifa ne vien lepojas ar pasaulē augstākās būves titulu, bet arī kļuvis par sava veida simbolu 21. gadsimta sākuma arhitektūrai. Taču. kā torņa konstrukcija spēj izturēt nereti spēcīgā vēja noslodzi? Visai pārsteidzoši, taču patiesībā augstceltnei ir “spārni” – lai absorbētu vēju, konstrukcijai no pamatiem līdz smailei ir trīs starveida izvirzījumi.

 Stounhendža, Lielbritānija

Pētnieki ir pārliecināti, ka noslēpumainā Stounhendža uzcelta trīs piegājienos laika posmā no 3000. līdz 1600. gadam pirms mūsu ēras. Tiesa, neviens īsti nezina, kādēļ tas darīts, turklāt nereti izskan pat teorijas, ka to būvējusi kāda ārpuszemes civilizācija.

Jaunākie pētījumi gan liecina, ka Stounhendžā savulaik ļaudis pulcējušies, lai atzīmētu ziemas saulgriežus – ne tikai vasaras, kā tika uzskatīts iepriekš. Tikmēr cita teorija liecina, ka sākotnēji monolītu aplī atradušies dižciltīgu ģimeņu apbedījumi, jo arheologi apkārtnē atraduši desmitiem kremētu cilvēku mirstīgās atliekas.

Eifeļa tornis, Parīze

Viens no pasaulē populārākajiem tūrisma objektiem slēpj vairākus interesantus un ne visiem zināmus faktus. Piemēram, torņa krāsošanai ik septiņus gadus nepieciešams aptuveni 50 tonnu krāsas, bet aizvadītā gadsimta 20. gados tas kļuva par mājvietu tobrīd pasaulē lielākajai reklāmai, kuru rotāja “Citroën” vārds. Savukārt 2008. gadā kāda sieviete izlēma apprecēt Eifeļa torni, par godu savam “dzīvesbiedram” nomainot pat uzvārdu.

 Angkorvata, Kambodža

Lai uzbūvētu pasaulē lielāko tempļu kompleksu, bija nepieciešami 35 gadi un ap 300 000 strādnieku. Turklāt Angkorvatu ierobežojošais grāvis ir milzīgs, tas labi saskatāms pat no pārsimts kilometru liela augstuma.