Kulakova māsa: Tieši pirms gada aizgāja māmiņa, un tagad

Juris Kulakovs. Foto: Rīga/Flickr

“Pēdējo reizi Juri satiku Ziemassvētku laikā, kad viņš bija atbraucis uz Līvāniem. Varbūt viņam jau tajā laikā bija grūti, bet Juris nesūdzējās un neizrādīja to,” žurnālam “Privātā Dzīve” stāsta mūžībā aizgājušā komponista Jura Kulakova māsa Maija Kulakova,

“Man tagad ir ļoti grūti un sāpīgi. Tieši pirms gada aizgāja mūsu māmiņa, un tagad – arī brālis. Arī māmiņa tika apbedīta 17. februārī, tajā pašā datumā, kurā šogad Juris,” izdevumam stāsta Maija.

Juris Kulakovs tika guldīts zemes klēpī dzimtas kapos Līvānos. “Vēlmi atgriezties Līvānos viņš bija izteicies jau sen. Brālis vienmēr bija savas dzimtās vietas patriots un ar lepnumu teica, ka ir no Līvāniem. Juris bija ļoti vienkāršs, vienmēr aprunājās ar cilvēkiem. Raugoties no malas nemaz nepateiktu, ka viņš ir cilvēks ar Dieva dotu talantu,” stāsta komponista māsa.

“Jurim mūzika bija dzīvesveids, viņš varēja strādāt dienām ilgi bez atelpas. Kad brālis atbrauca uz Līvāniem, viņam vienmēr pa rokai bija notis, kuras līdzi tika ņemtas arī gultā,” saka Maija.

Viens no komponista draugiem bija mūzikas žurnālists Uldis Rudaks. Abi pēdējo reizi sazinājušies tad, kad nomira “Pērkona” otrais taustiņinstrumentālists Uģis Muzikants. “Neatceros, ka Juris būtu pēdējā laikā sūdzējies par pašsajūtu, bet Uģa nāve viņu ļoti satrieca, un viņš bija bēdīgs. Nopietnas veselības problēmas Kulakovam bija pirms diviem gadiem. Vienu brīdi man pat šķita, ka viņš neizķepurosies, bet tomēr izdevās atlabt. Un ar laiku viņš arī atsāka spēlēt,” izdevumam stāsta Rudaks.

Komponista aiziešana bija trieciens daudziem, jo komponists bija pārņemts ar jaunām idejām un plāniem, turklāt maija sākumā Dailes teātrī bija paredzētas izrādes ar grupas “Pērkons” piedalīšanos.

Komponista sieva Laura Kulakova ir bēdu sagrauta un šobrīd nav gatava ne ar vienu komunicēt. Dienu pirms Jura aiziešanas viņa apglabāja savu mīļoto suni Spartaku, kurš bija ar viņu kopā 14 gadus. Un nu jāapglabā Juris. Kā atzinusi Laura – viņš nomiris ar notīm rokās…

Juris Kulakovs dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu un bērnu mūzikas skolu (1975), kur mācījies spēlēt akordeonu un fakultatīvi apguvis trompetes spēli, pēc tam – Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu akordeona specialitātē (1979). Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasi (1984, pedagogi – Raimonds Pauls un Alnis Zaķis) un mācījies kompozīciju pie Pētera Plakida (1985–1990), liecina informācija Latvijas mūzikas informācijas centra (LMIC) mājaslapā.

Multiinstrumentālists, lielāko daļu mūzikas instrumentu apguvis pašmācības ceļā. Kopš 1978. gada muzicē ansamblī “Menuets”. 70. gadu beigās izveidojis instrumentālo džezroka grupu “Arka”. 1981. gadā nodibinājis rokgrupu “Pērkons”, kas kļuva par vienu no jaunatnes visiemīļotākajām un padomju kultūrbirokrātijas visvairāk neieredzētajām grupām. Raksturojot Jura Kulakova rokmūziķa darbību, Klāss Vāvere rakstīja: “Sirdī allaž būdams pārliecināts šovmenis, viņš savās dziesmās un “Pērkona” uzstāšanās manierē nemitīgi balansē starp teatrālu ārišķīgumu, sociālgrotesku ironiju un patiesu muzikālu pārdzīvojumu” (“Liesma”, 1989, Nr. 12). Priekšvēstot Atmodu, “Pērkona” darbībā bija jaušamas arī nacionālisma vēsmas. Atšķirībā no lielākā vairuma latviešu grupu, “Pērkona” dziesmu teksti nebija pašu rakstīti, bet lielākoties bija izvēlētas augstvērtīgas tā laika progresīvāko dzejnieku rindas. “Pērkons” izcēlās ar padomju laikam nepierasti skaļu mūziku, trokšņainu uzvedību un bija viena no pirmajām grupām Latvijā, kas sāka lietot pirotehniku. Jaunieši “Pērkona” koncertos jutās brīvi, cēlās kājās un atklāti pauda savas emocijas. Nule pieminētie fakti kļuva par iemeslu tam, ka grupas uzstāšanās laikā dežūrēja miliči, pret Juri Kulakovu sākās represijas, Kultūras ministrijas sistēmā komponistam nebija iespējams dabūt darbu, viņam pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Divreiz (1983. un 1985. gadā) bija aizliegta “Pērkona” koncertdarbība. Līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. 1983. gadā klajā nāca “Pērkona” pirmie, pašizdotie albumi “Mākslas darbi” (1981) un “Zibens pa dibenu” (1982) – dziesmas ierakstītas magnetofona lentēs un kopētas neskaitāmos eksemplāros, sasniedzot milzīgu tirāžu.

Albums “Vēl ir laiks” iznāca Vācijā (1984, Kultūras glābšanas biedrība), “Klusā daba ar perspektīvu” (1985) un “Labu vakar” (1987) izdoti un izpārdoti ASV (1989, Amerikas latviešu jauniešu apvienība), bet “Latviskā virtuve” – Francijā (1991, “Pērkona” izdots).

Kā taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs piedalījies dziedātājas Ievas Akurateres, aktiera Edgara Liepiņa soloprogrammās, iesaistījies dažādos rokmūzikas projektos (Kristapa Graša grupā u. c.). Muzicējot kā pianists koncertmeistars un veidojot populāras vokālās mūzikas aranžējumus, sadarbojas ar trim tenoriem Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi. Strādā arī ierakstu producēšanas jomā. Ar “Menuetu” koncertējis Polijā, VDR (1979), ar “Pērkonu” – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā (1989–1998), ar Ievu Akurateri – Francijā (1994), ar Edgaru Liepiņu – Austrālijā (1995), ar trim tenoriem – ASV (2002).

Komponists spēlējis sintezatoru un elektriskās ērģeles simfoniskās mūzikas koncertos, sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem, to vidū Vasiliju Sinaiski, Aleksandru Viļumani, Normundu Šnē. Diriģējis mūzikla “Latvijas karalis” ierakstā Latvijas Radio, albuma “The Beatles. Neaizmirstamo melodiju simfonija” ierakstā, komiskās kantātes “Artūrs – jūrasbraucējs” atskaņojumā. Tēlojis Eduardu Veidenbaumu televīzijas filmā “…Bet vilciens brauc” (režisors Igors Meirāns). Dublējot aktieri Jāni Kaijaku, spēlējis Nēģera pianista lomu Viljama Sarojana lugā “Tavas dzīves laiks” (režisors Juris Rijnieks, Nacionālais teātris).

Latviešu mūzikas vēsturē Juris Kulakovs ir pirmais komponists, kura spalvai pieder pasija (Mateja pasija) un videoopera (“Debešķīgā nepieciešamība”). Apbalvots par labāko muzikālo izrādi dramatiskajā teātrī 2001./2002. gada sezonā (mūzikls “Mazais princis”), atzīts par 2002./2003. gada Liepājas teātra sezonas labāko komponistu. Kopš 2002. gada Juris Kulakovs ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.