Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais ziņojums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma likvidēšanu nesniedz priekšstatu par elektrības cenas mazināšanos gala patērētājiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Konfederācijā atzina, ka EM ir ieguldījusi lielu darbu OIK jautājuma izpētē un analīzē, tomēr ziņojums vietām nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par obligātā iepirkuma ieviešanu, tā patiesajām izmaksām un iespējamiem risinājumiem, lai samazinātu elektroenerģijas cenu gala patērētājiem.

“Patlaban elektroenerģijas cenu dēļ Latvijas uzņēmēji nav konkurētspējīgi, salīdzinot ar Igaunijas, Lietuvas un citu kaimiņvalstu darba devējiem. Tā rezultātā Latvijā ir tikušas ierobežotas investīcijas un attīstība, kas negatīvi ietekmē gan darba vietu veidošanos, gan atalgojuma pieaugumu. Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtu svarīgi nodrošināt tādas elektroenerģijas gala cenas, kas būtu konkurētspējīgas Baltijas valstu vidū. Tāpēc OIK reformas rezultātā būtu jāpanāk reāls elektroenerģijas izmaksu samazinājums visiem patērētājiem,” pauda LDDK.

Konfederācija konceptuāli iebilst, ka 2021.gadā tiktu ieviesta “zaļo” sertifikātu sistēma, jo šāds modelis nerisina problēmu pēc būtības. “OIK atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK ieskatā, būtu jānosaka, ka jau tuvākajā nākotnē OIK maksājumu slogs elektroenerģijas patērētājiem jāsamazina līdz 90 miljoniem eiro adā, tai skaitā apstrādes rūpniecības nozarei – līdz desmit miljoniem eiro gadā. Savukārt ilgākā laika posmā “zaļās” enerģijas jautājumi ir jārisina, attīstot efektīvākas tehnoloģijas, kas nodrošinātu enerģijas ražošanu bez papildu subsīdijām un varētu darboties tirgus apstākļos.

Jau ziņots, ka izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai.

EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts “zaļajai” enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS “Augstsprieguma tīkls”. Patlaban to administrē “Enerģijas publiskais tirgotājs”.

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest “zaļos sertifikātus” vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam, ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.

Pret EM ziņojumā ietvertajiem atsevišķiem risinājumiem iebilda virkne organizāciju, tostarp Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c.

Ziņas avots: LETA.