Elīna Pinto. Foto izgūts no Facebook @Progresīvie

Partija “Progresīvie” Valsts prezidenta amatam virza Elīnu Pinto, kurai ir vairāk nekā 15 gadu darba pieredze starptautiskajās organizācijās, strādājot ar cilvēktiesību, drošības politikas un pārvaldības jautājumiem. Tāpat viņa vadījusi Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamentu un bijusi Valsts prezidenta padomniece.

“Latvijas politikā pēdējo gadu laikā redzam pārsvarā stagnāciju – to pašu veco politiku, tos pašus prezidentus. Taču sabiedrība vēlas redzēt mūsdienīgu prezidenti ar mūsdienīgu domāšanu. Tādu, kurai ir drosme – drosme rīkoties un drosme arī uzņemties šodienas riskus, lai nodrošinātu labāku rītdienu mūsu nākamajām paaudzēm,” savu izvēli pamato partija.

“Elīna Pinto ir kandidāte, kas pārstāv Latvijas atjaunotās brīvvalsts paaudzi. Ilgstoši pārstāvot Latviju Eiropas un pasaules līmenī, gan ES, gan citās starptautiskās institūcijās, Elīna Pinto ir ieguvusi Rietumeiropas līdera redzējumu. Latvija ir daļa no Rietumu pasaules. Līdz ar to mums ir jāstiprina integrācija NATO un Eiropas Savienībā. Un šodien tas nozīmē stingru un nelokāmu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti – Krieviju.  Elīnai Pinto ir plaša pieredze drošības politikas jomā – viņa ir strādājusi ar NATO un ANO, kad tās risināja konfliktus Afganistānā un Kosovā. Kad Krievija iebruka Gruzijā, Elīna Pinto koordinēja Eiropas Savienības pretreakciju,” vietnē “Facebook” informē politiskais spēks.

“Būt daļai no Rietumu pasaules nozīmē arī noteikt tiesiskumu un cilvēktiesības kā mūsu demokrātijas prioritātes. Tikai tā mēs varam risināt vienaldzības un vardarbības jautājumus. Mēs vēlamies, lai visi Latvijas cilvēki justos droši – gan starptautiskā kontekstā, gan ikdienā. Elīna Pinto pārstāv Latvijas atjaunotās brīvvalsts paaudzi. Viņa ir starptautiska līmeņa profesionāle ar ilgu pieredzi darbā ar atbildīgiem, sarežģītiem jautājumiem. Elīna Pinto nepārstāv nevienu politisko partiju vai šauras biznesa intereses.  Latvijai īpaši šobrīd ir svarīga prezidente ar nepārprotamu proeiropeisku, pro-NATO redzējumu un spēju vienot dažādus sadarbības partnerus, sabiedrības grupas, organizācijas, kopīgam, patriotiskam darbam,” uzsver partija, norādot, ka  arī augstos amatos Elīna Pinto ir saglabājusi cilvēcību, empātiju un sirsnību un vienlīdz labi jūtas gan dzimtā novada mājās, gan Eiropas varas gaiteņos. “Viņas enerģija un jauda ir iedvesmojošs signāls atjaunotās brīvvalsts paaudzei – šī valsts ir gatava jūs sadzirdēt.”

Kā pirmais kandidāts Valsts prezidenta vēlēšanās pieteikts uzņēmējs Uldis Pīlēns, savukārt “Jaunā vienotība” savu kandidātu sola nosaukt ceturtdien, 11. maijā plkst 15. Kā iespējamie kandidāti tiek minēti politiķe Sandra Kalniete, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un bijušais premjers Valdis Dombrovskis.

Kā zināms, Levits trešdien, 10. maijā, paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā.

“Vienmēr esmu iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu es 2014. gadā rosināju. Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts”.  Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām aktīvi iestājos par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu.  Toreiz uzskatīju, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī “Progresīvos”,” skaidro Levits.

“Latvijas politisko kursu būtiski ietekmē valsts augstākā amatpersona. Tas Valsts prezidenta vēlēšanās jāņem vērā. Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. “Nacionālā apvienība” un “Jaunā Vienotība” ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt “Apvienotais saraksts” un opozīcijā esošā “Latvija Pirmajā vietā” atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu,” teikts Levita paziņojumā.

“Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma.  Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena. Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas. Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu. Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai,” pārliecināts Levits.

Lasiet arī: Poļi Kaļiņingradu turpmāk dēvēs par Kēnigsbergu

“2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā “Nacionālās apvienības” un “Jaunās Vienotības” atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par  kopēju kandidātu. Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis. Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties,” skaidro Valsts prezidents, aicinot arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu – Uldi Pīlēnu – rīkoties līdzīgi. Tas, viņaprāt, ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.