Foto: Nataļja Vaseva (lasītājas iesūtīts foto)

Jau tuvākajā laikā ar nirēju palīdzību no jūras tiks izcelti pirmie “spoku tīkli”, kas atrodas netālu no Engures ostas. “”Spoku tīkli” ir jebkurš pamests vai nozaudēts zvejas rīks, kas turpina nekontrolēti zvejot vēl daudzus gadus pēc tā izlikšanas jūrā.

Ņemot vērā, ka mūsdienās tīklu izgatavošanā pārsvarā izmantota plastmasa, šie tīkli pēc to nozaudēšanas pamazām noārdās un tādējādi kļūst par ilggadēju piesārņotāju mikroplastmasas dēļ. Tāpat arī nekontrolēti klejojošie tīkli ir ne vien bīstami kuģiem, jo var radīt būtisku kaitējumu, aptinoties ap kuģa dzenskrūvi, bet arī liels drauds Baltijas jūras biodaudzveidībai – ik gadu tīklos sapinas un mirst gan zivis, gan citas jūras radības, tostarp arī roņi.

Ir aplēsts, ka katru gadu Baltijas jūrā tiek pazaudēti aptuveni 10 000 “spoku tīklu”, tāpēc ikkatrs izvilktais “spoku tīkls” ir no svara, skaidro Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

“Jau drīzumā mēs veiksim pirmo Baltijas jūras attīrīšanas etapu – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru netālu no Engures ostas esam identificējuši kuģa vraku, ko ar nirēju palīdzību jau drīzumā attīrīsim no “spoku tīkliem”, savukārt par tālākajiem plāniem zināsim, tiklīdz būs pieejami pirmie rezultāti pēc projekta uzsākšanas,” par plāniem stāsta “SIA Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Dr.oec. Astrīda Rijkure skaidro, ka “spoku tīklu” identificēšana un arī niršana Baltijas jūrā ir sarežģīts process vairāku iemeslu dēļ. “Baltijas jūra jau desmit metru dziļumā ir nakts melna, tāpat arī laikapstākļi būtiski ierobežo cilvēka spēju izpētīt jūras dzelmi. Tieši šī iemesla dēļ ir tik svarīgi, ka šobrīd esam sagatavojuši zemūdens drona papildaprīkojuma skices, ko drīzumā plānojam arī prototipēt. Šis papildaprīkojums jau pavisam tuvā un pārskatāmā nākotnē ļaus zem ūdens neierobežoti apsekot kuģu vrakus, kā arī ar tā palīdzību varēsim vieglāk attīrīt vrakus no “spoku tīkliem” un izcelt tos no jūras dzelmes. Tāpat arī priecājamies, ka jau šoruden izaicināsim mūsu studentus rast pielietojumu izzvejotajiem “spoku tīkliem”, tādējādi veicinot veiksmīgu aprites ekonomiku.”

Skaidrojot par līdzšinējo darbu cīņā ar “spoku tīkliem”, Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite stāsta: “Valsts vides dienests ik gadu no iekšējiem ūdeņiem izņem ārā aptuveni 2 000 tīklu – gan likumīgos, gan nelikumīgos, taču Baltijas jūra līdz šim nav attīrīta, jo procesu sarežģī fakts, ka Baltijas jūra ir krietni dziļāka, aukstāka un plašāka par upēm un ezeriem, līdz ar to arī nepieciešamie resursi ir krietni apjomīgāki. Šobrīd, kad Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM), mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu, kā arī līdz 2024.gada beigām izstrādāt vienotu sistēmu, kas paredz visu zvejas tīklu izsekojamību un uzskaiti sistēmā, lai ikkatrs zvejas tīkls būtu izsekojams un nekļūtu par kārtējo “spoku tīklu” Baltijas jūrā.”

Lasiet arī: Krievija: Ukrainai karā palīdz «kaujas odi»

Runājot par iespējām, kā ikviens var palīdzēt risināt “spoku tīklu” problemātiku, eksperti skaidro, ka par atrastu tīklu ir jāziņo Valsts vides dienesta lietotnē “Vides SOS”. Patvaļīga tīklu izvilkšana var būt bīstama, tāpēc pašam to darīt noteikti nevajadzētu. Tāpat arī iespējams palīdzēt, izvēloties tikai sertificētus jūras produktus, tādējādi atbalstot zvejniecību, kas neattīsta “spoku tīklu” darbību.