Foto: Pexels
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicina iedzīvotājus, kam noslēgti elektroenerģijas pakalpojuma līgumi par biržas cenu, turpmākās dienas pievērst uzmanību elektrības patēriņam, ņemot vērā, ka “Nord Pool” elektroenerģijas biržā piektdien, 5. janvārī, gaidāms cenu lēciens.
“Lai arī dinamiskie elektrības līgumi ar mainīgo cenu par kilovatstundu, kas piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām, ir ērts veids, kā mājsaimniecības un citi lietotāji var sekot līdzi cenu svārstībām un pielāgot savu patēriņu, janvāra sākumā dažādu apstākļu dēļ “Nord Pool” biržā elektrības cenas ir piedzīvojušas neparedzētu kāpumu. Aicinām iedzīvotājus, kuru maksa par elektroenerģiju piesaistīta biržas cenām, turpmākās dienas īpaši pievērst uzmanību elektrības patēriņam, lai mēneša beigās rēķini nepatīkami nepārsteigtu. Rekomendējam iedzīvotājiem izvērtēt iespējas samazināt elektroierīču lietošanu un mājsaimniecības darbus veikt stundās, kad biržas cenas ir zemākas, savukārt uzņēmējiem sagatavoties izaicinošajam cenu lēcienam. Ņemot vērā, ka reģiona valstīs – Baltijā un Ziemeļvalstīs –, biržas cenas kāpušas arī aukstā laika un tam sekojošā vispārējā lielākā elektroenerģijas patēriņa dēļ, rosinām arī pārējās mājsaimniecības izvērtēt savas iespējas samazināt elektroierīču lietošanu,” aicina SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Ja vēl 3.janvārī vidējā dienas elektroenerģijas cena Latvijā “Nord Pool” biržā bija 94,04 euro/ MWh (šeit un turpmāk cena norādīta bez PVN), tad 5. janvārī vidējā dienas elektroenerģijas cena būs 670,83 euro/ MWh, rīta pusē sasniedzot pat 1 478,91 euro/ MWh.
Tajā pašā laikā citās reģiona valstīs sola vēl dramatiskāku cenu kāpumu – Somijā un Igaunijā vidējā dienas elektroenerģijas cena 5. janvārī būs 890,54 euro/ MWh, pīķa stundās sasniedzot 1 896,00 euro/ MWh. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cenas būs tādas pašas kā Latvijā.
Kā norāda SPRK eksperti, pirmšķietami pie augstajām elektroenerģijas cenām primāri vainojami laikapstākļi, tostarp gaisa temperatūra, kas ir aptuveni par 10 – 15 grādiem pēc Celsija zemāka salīdzinot ar sezonāli vidējiem rādītājiem, kas veicina elektrības patēriņu. Skandināvijas valstīs mājokļu sildīšanai plaši tiek izmantota elektroenerģija. Savukārt Somijas gadījumā kā papildu aspektus var minēt arī atsevišķu ražotņu īslaicīgu nedarbošanos, kā rezultātā elektroenerģiju nākas iepirkt no Igaunijas, kā arī Estlink 1 starpsavienojuma ierobežojumus starp Somiju un Igauniju.
SPRK ir vērsusies ar informācijas pieprasījumu “Nord Pool” biržā, kas informējusi, ka šobrīd neredz ļaunprātīgas tirgus manipulācijas pazīmes, taču veiks padziļinātu biržas 5. janvāra datu analīzi un turpinās uzraudzīt situāciju.
Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir uzdevis AS “Latvenergo” padomei nekavējoties sniegt detalizētus paskaidrojumus par augstajām “Nord Pool” biržas elektroenerģijas cenām Latvijā 2024. gada 5. janvārī un AS “Latvenergo” rīcību, lai nepieļautu strauju elektroenerģijas cenas paaugstināšanos Latvijā. Ministrs no AS “Latvenergo” padomes vēlas arī skaidrojumu par turpmāk plānotajām AS “Latvenergo” darbībām šādas situācijas novēršanai, informē Ekonomikas ministrija.
Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 grādu atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas, informē Klimata un enerģētika ministrija (KEM).
“Elektroenerģijas ražošanas jauda Latvijā ir pietiekama – tā pārsniedz pieprasījumu. To nodrošina ūdens līmenis Daugavā, kas ļauj darbināt mūsu hidroelektrostacijas ar pilnu jaudu, kā arī termoelektrostaciju darbība. Šodien ir vairākas stundas, kurās elektroenerģijas cena Somijas un Igaunijas cenu apgabalos ir būtiski augstāka, nekā Latvijā. Tādējādi pozitīvā situācija Latvijā dod iespēju ierobežot Somijas elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi uz Latvijas patērētājiem,” skaidro KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Baltijā reģionālā energoapgādes drošība būtiski uzlabosies pēc 15.janvāra, kad ir plānots pabeigt plānveida remontdarbus vienā no Rīgas 2. termoelektrostacijas energoblokiem ar uzstādīto jaudu 420 MW. Bloka testēšanu plānots uzsākt jau nākamās nedēļas sākumā.
KEM norāda, ka vēsturiski visaugstākie elektroenerģijas cenu griesti fiksēti 2022. gada vasarā.
Lasiet arī: «Ļoti atvieglojoši» – pazudušās Annas Jansones dzīvesbiedrs komentē jaunākās policijas ziņas
Lasiet arī: Piecas zodiaka zīmes, kam 2024. gadā iespējama šķiršanās ar mīļoto
Lasiet arī: Nedēļas nogalē sals pastiprināsies līdz -30 grādiem
Lasiet arī: Oļegs Fiļs 50. jubileju nosvin uz salas Karību jūrā
Lasiet arī: Pēc septiņu gadu draudzības apprecējusies šķēpmetēja Madara Palameika