Andrejs Elksniņš. Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja/Flickr

Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns vērsies ar vēstuli pie Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta, aicinot vērtēt Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumus par Latvijas robežas stiprināšanas plānu.

Otrdien, 5.martā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas ārējās robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku stiprināšanas plānu”. Savukārt trešdien, 6. martā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš sociālā medija un tiešsaistes sociālā tīkla “Facebook” kontā ar nosaukumu “Daugavpils mērs” ar vairāku stundu atšķirību publiskoja divus dažādus kritiski vērtējamus paziņojumus krievu un latviešu valodā.

Attiecīgi savā paziņojumā krievu valodā, kuram 7.marta rītā bija jau 9000 skatījumu, viņš kritizēja plānu, to novērtējot tikai no iedzīvotāju neērtību un tiem noteikto ierobežojumu skatpunkta, kā arī asi kritizēja atbildīgo iestāžu publisko komunikāciju par plānu, tādējādi apšaubot objektīvo vajadzību stiprināt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, kas ārkārtas situācijā var negatīvi ietekmēt Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas mūsu valsts teritorijā.

Kritiski vērtējami augstas pašvaldības amatpersonas centieni biedēt iedzīvotājus ar iespējamām neērtībām, pilnībā noklusējot vai noniecinot nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts aizsardzības spējas, infprmē Smiltēns. Tādēļ viņš aicina izvērtēt minētos Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa paziņojumus, pārbaudot, vai to patiesais mērķis nav pakāpeniski un sistemātiski graut Latvijas iedzīvotāju ticību izvēlētajam stratēģiskajam drošības politikas kursam, kas turklāt atbilst NATO aizsardzības plānam.

“Šis ir jau kārtējais Daugavpils mēra paziņojums, kas nav tulkojams citādi kā sašķeltības un neuzticēšanās sēšana. Tā vietā, lai kā lielas pierobežas pašvaldības vadītājs atbildīgi ieguldītu savu artavu kopējās drošības vairošanā, Andrejs Elksniņs ciniski dara pretējo, laipodams starp populismu un kremļa naratīviem,” uzsver Smiltēns.

Kā vēstīts, plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi, proti, aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas, kam paredzēts finanšu ieguldījums 303 miljonu eiro apmērā.

Šāda plāna izstrādes vajadzība izriet no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru 2024.gada janvārī parakstītās vienošanās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai tādējādi stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas, kā arī tās izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.

Lasiet arī: Simonjana krīt histērijā Rietumvalstu izplatītā brīdinājuma dēļ par draudiem Maskavā

Lasiet arī: Samanta Tīna izdod Marokā tapušu sajūtu video Spēka dziesmai

Lasiet arī: Dumpis: Nebūšu tas, kurš raudās, ka neredzu

Lasiet arī: Egliens daļēji atguvis balsi, taču sevi realizē citā profesijā

Lasiet arī:  VIDEO | «Mudaks tu esi, Stasik!» – Pugačova atbild Krievijas aizstāvim Mihailovam

Lasiet arī: Meklē ilgtermiņa nomnieku Mežotnes pils kompleksam

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!