Foto: Rīga/Flickr
Piektdien, 19. aprīlī, Rīgā notiks Latvijas Hokeja federācijas dāvinājuma – pagājušajā gadā Latvijas hokeja izlases pasaules čempionātā izcīnītās bronzas medaļas – nodošana Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Viena no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma papildināšanas prioritātēm ir Latvijas 21.gadsimta vēstures liecību komplektēšana, lai muzejā saglabātu priekšmetus un ar tiem saistītos stāstus, kas ļautu arī turpmāk vispusīgi atspoguļot daudzveidīgo mūsdienu vēsturi pastāvīgajā ekspozīcijā un izstādēs. Laikmetīgās vēstures priekšmeti krājumā atspoguļo visdažādākās ekonomiskās, politiskās, kultūrvēsturiskās un ikdienas dzīves jomas, kur būtiska nozīme ir arī sportam, informē muzejs.
Latvija sportisti ar saviem izcilajiem sasniegumiem dažādos sporta veidos nes Latvijas vārdu pasaulē. Taču hokejs latviešiem ir kaut kas daudz nozīmīgāks, nekā populārs sporta veids vien. Ik gadu Latvijas izlases spēles Pasaules hokeja čempionātos, kas parasti notiek maijā, pārņem ļoti lielas sabiedrības daļas prātus un sirdis – mēs visi esam vienoti un lepni gan par mūsu hokejistiem, gan par mūsu valsti, norāda muzejs.
2023.gada Pasaules hokeja čempionātā izcīnītā bronzas medaļa, kas turklāt ir izgatavota Latvijā SIA GEKA, grāmatas “Latvija var” un “Sapņu komanda” turpmāk glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā kā spilgts vēstījums nākotnei par Latvijas šodienu, un līdz 31.maijam būs pieejamas apskatei apmeklētājiem.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869.gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920.gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920.gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013.gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2024.gada otrajā pusē, un ar pilnu jaudu darbību uzsākt 2025.gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Lasiet arī: VIDEO | «Didrihsones matu frizūra izjukusi!» – Magone demonstrē salauzto birsti
Lasiet arī: FOTO: Rīgas domnieki stāda augļu kokus Lucavsalas atpūtas zonā
Lasiet arī: Kurā brīdī jaunietis kļūst spriestspējīgs? Alkohols no 20 gadu vecuma, valsts aizsardzības dienests – no 18
Lasiet arī: Venera Auna zvaigznājā: četras zodiaka zīmes, ko gaida nopietnas pārmaiņas
Lasiet arī: VIDEO | Grupa Tumsa publicē jaunu dziesmu par nemiera kaijām
Lasiet arī: VIDEO | “Zini ko, tad beidzam!» – Volmārs intervijas vidū pamet Kaimiņa raidījumu