Foto: Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes. Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs.

Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās, informē Latvijas Ārstu biedrība.

Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā”, par ko līdzdalības platformā “Mana balss” parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.

Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020.gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.

Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.

Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.

Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.

“Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā,” komentē Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

“Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu,” piebilst Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Melnis.

“Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina–  sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr “Eurostat” statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē,” norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Lasiet arī:  Suņa mielošanās ar šokolādes konfektēm tā saimniekam izmaksājusi 2000 eiro

Lasiet arī: Dons par Eirovīziju: Nav jau tā, ka mūs tur gaidītu atplestām rokām

Lasiet arī: Mirstība ir augsta – onkoloģe atklāj labāko iespēju, kā novērst vēzi

Lasiet arī:  Pazudušās Annas Jansones vīrs: Nedrīkstu meitai teikt, ka mamma vairs neatnāks

Lasiet arī: Metāla plāksnes sejā uz mūžu – Stradiņi atklāj Latvijā gūtās traumas negadījumos ar skrejriteni

Lasiet arī: Darīt, aizsargāt, nomierināt – zodiaka zīmes vienā darbības vārdā

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!