Lai biznesa ideja spētu pārtapt taustāmā rezultātā, ir jāgūst izpratne par situāciju tirgū, tendencēm tajā un par to, kas ir a priori, lai radītu stabilu pamatu tālākai biznesa attīstībai. Kopš septembra norisinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotais reģionālais biznesa ideju konkurss “Biznesa ekspresis”, ar mērķi atrast un palīdzēt attīstīt jaunas biznesa idejas Latvijas reģionos, un biznesa plāna veidošana ir viens no dalībnieku uzdevumiem.

Biznesa plāna primārais mērķis ir panākt, lai tā rakstītājs izprastu situāciju, spētu apzināties savas idejas stiprās un vājās puses, tādējādi sniedzot iespēju jau laicīgi paredzēt iespējamos sarežģījumus un nākotnes perspektīvas. Biznesa plāna pamatā ir strukturēta gan situācijas, gan piedāvātā produkta vai pakalpojuma analīze, kas palīdz pielīdzināt ambīcijas reālai dzīves situācijai, tai skaitā apzināties tirgus lielumu un finansiālās iespējas un kalpo kā pieturas punkti tālākā darbībā.

Biznesa plāni var atšķirties gan uzbūves, gan satura ziņā, tomēr vairākas vadlīnijas to saturā uzskatāmas par nemainīgām – nozares raksturojums, produkta vai pakalpojuma apraksts, iecerētā uzņēmuma apraksts un cilvēkresursi, un to organizatoriskā shēma, mārketinga plāns, kā arī topošā uzņēmuma rīcībā esošie resursi – gan cilvēkresursi, gan finansiālie. Veidojot biznesa plānu, ir būtiski spēt apzināties sākuma pozīciju, pieejamos resursus un atrast efektīvāko veidu to pielietojumam. Biedrības “Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls” (LatBAN) izpilddirektore Aiga Kalbjonoka uzsver: “Mums ir būtiski, lai topošais uzņēmējs, veidojot biznesa plānu, spētu parādīt sekojošo – kāpēc viņa produktu vai pakalpojumu pirks, kurš to pirks un ar ko šis produkts vai pakalpojums ir labāks par konkurenta piedāvāto. Cilvēkam, kurš virza biznesa ideju, ir jābūt ar plašām zināšanām par tirgu un klientu vajadzībām.”

Izpratnes trūkums par klientu un nozari – biežākie topošo uzņēmēju klupšanas akmeņi

Kā vienu no biežākajām kļūdām, ko pieļauj topošie un jaunie uzņēmēji, “LatBAN” izpilddirektore min izpratnes trūkumu par klienta vajadzībām un vēlmēm: “Viena no lielākajām problēmām jauno uzņēmēju vidū ir tā, ka vairums ideju autoru tiecas pēc ideālā produkta, pat īsti neapzinoties, vai, viņaprāt, ideālais produkts kādam ir nepieciešams, iespējams, patērētājam pietiktu tikai ar nelielu jau esošā produkta uzlabojumu,“ tā Kalbjonoka. Pie kļūdām jāmin arī izpratnes trūkums par tendencēm tirgū un tālāko nozares attīstību. Mēs dzīvojam laikmetā, kas nemitīgi sev līdzi nes pārmaiņas un veiksmīgam biznesa cilvēkam ir jāspēj ne tikai sekot līdzi norisēm un tendencēm, bet arī jāprot reaģēt situācijai atbilstošā veidā.

Biznesa plāna veidošana var būt visnotaļ laikietilpīgs process, kas prasa plašu zināšanu klāstu par plānoto darbības sfēru. Tomēr nevainojami uzrakstīts biznesa plāns nav garants tam, ka bizness būs konkurētspējīgs. Bieži vien cilvēciskais faktors un katra individuālās īpašības ir tās, kas būtiski ietekmē tālāko biznesa attīstību. Ir cilvēki, kuri rada idejas, un ir cilvēki, kuri tās realizē un prot gūt no tām peļņu. Nereti idejas autoram būtiskāka ir pati ideja, nevis peļņas gūšana, bet tas savukārt palēnina biznesa attīstību, jo idejas pilnveidošanas faktoram un peļņas gūšanas faktoram ir jābūt līdzsvarā. Tāpēc svarīgi ir panākt, lai katrā biznesa veidošanas komandā būtu abu tipu cilvēki, kuri kopā veidotu sinerģiju. “Biznesu nevada biznesa būvētājs. Katrs cilvēks pēc savas būtības atbilst noteiktam tipam, tam – kas viņam padodas un kas ne. Komandā vēlams pēc iespējas savlaicīgāk ir jāpiesaista biznesa līderis, kas parūpēsies par biznesa pusi, būvēs mērogojamu biznesu un būs vērsts uz peļņu. Inovatori, produkta radītāji, darbosies pie produkta pilnveidošanas,” skaidro A. Kalbjonoka.

Informācija: Reģionālais biznesa ideju konkurss “Biznesa ekspresis”