Kad mēs sākam stādāt vairāk, tas nemaz nenozīmē, ka mēs sākam strādāt arī labāk. Visam ir savs mērs, un mūsu produktivitātei arī ir noteikts limits.

Lielākā daļa no mums pieradusi strādāt piecas dienas nedēļā, astoņas stundas dienā, tomēr, vai tādam īsti ir jābūt darba grafikam?  Pēdējā laikā zinātnieki bieži nāk ar jaunatklājumiem par esošās shēmas novecošanu.

Piemēram, šī gada pavasarī bija publicēti zviedru eksperimenta dati, kas apšauba klasiskā darba modeļa efektivitāti: Svartedalen slimnīcas darbinieki nolēma pāriet uz sešu stundu darba laiku, pelnot tādu pašu algu kā līdz tam. Jāsaka, ka pirmā gada laikā tika sasniegti kolosāli rezultāti: pēc datu kopsavilkuma izrādījās, ka darbinieki lūdz mazāk brīvo dienu, bet viņu produktivitāte un veselības stāvoklis ir uzlabojies. Šādam modelim sekoja arī citas zviedru kompānijas un ir diezgan apmierināti ar sekām.

Šādas attieksmes atbalstītāji uzskata, ka, ja cilvēks pavada daudz laika darbā, tas nenozīmē, ka viņa darba rezultāts būs progresīvāks. Viens no tādiem pētījumiem ir publicēts American Journal of Epidemiology” un pierāda to, ka darbinieki, kuri strādāja 55 stundas nedēļā, aizpildīja pārbaudes testus sliktāk nekā tie, kuri strādāja 40 stundas nedēļā.

Doma liekas pašsaprotama un tāpēc ne mazsvarīga: mēs pēc pašsajūtas varam saprast, kā pārstrādāšanās ietekmē mūsu darbaspējas un veselību. Un zinātnieki tam piekrīt: pētījums, ko publicēja šoreiz citā izdevniecībā, ziņo, ka cilvēkiem, kuri strādā 55 un vairāk stundas nedēļā, risks dabūt insultu ir augstāks par 33% . Pētījums skaidro, ka nevar būt pārliecināts par to, ka pārstrādāšanās izraisa insultu, tomēr pamanāma savstarpēja saikne starp šīm lietām noteikti ir.

Daudzi zinātnieki uzskata arī tā, ka mūsu darbadienai ir jāsākas vēlāk. Jo vēlāk mēs ierodamies ofisā, jo labāk izguļamies.  Cilvēks, kurš atnāk uz darbu stundu vēlāk, guļ 20 minūtes ilgāk, un katra papildu stunda pagarina miega laiku vēl par 20 minūtēm.

Ir arī tādi pētījumi, kas norāda uz to, ka laikam nav nekādas nozīmes, galvenais ir pareizi konstruēt savu darba grafiku. Piemēram, pagājušā gada eksperiments secināja, ka visproduktīvāk ir strādāt 52 minūtes, tad veikt 17 minūšu garu atpūtu.

 


 

Foto: giphy

Avots

 

Saistītās tēmas: CikIlgiJāstrādāDarbaEfektivitāteDarbs

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube