Laiks, kad Latvijā bija tādi uzņēmumi, kuros lielākā daļa darbinieku bija nereģistrēti un strādāja nelegāli, ir pagājis,  sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

“Vairs nav tas apjoms, kad tik daudz tika atklāti uzņēmumi, kuros puse strādā nelegāli. Tagad kādu vienu “papraktizē”, uz kaut kādu uz maiņu paņem, kad negrib slēgt [līgumu] legāli. Tā kā klasiskā forma, kāda kādreiz bija, kad viss uzņēmums nelegāls – tādu nav vairs, jo, vai nu tas ir aizklapējies, vai tam ir sods, vai attiecīgi tas sapratis, ka tādā veidā [darboties] īsti laikam nevar,” sacīja Lūsis.

Minētā iemesla dēļ vērojams ēnstrādnieku īpatsvara kritums Latvijā, jo, ja agrāk vienas pārbaudes laikā uzņēmumā varēja konstatēt trīs līdz četrus nereģistrētus darbiniekus, tad pašlaik knapi var atrast vienu tāda veida darbinieku.

VDI dati par 2016.gadu liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ēnstrādnieku skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2012.gadā bija konstatēti 2799 nelegāli strādājošie, tad pērn to skaits bija 837.

Lūsis norādīja, ka ēnstrādnieku mazināšanos pēdējo piecu gadu laikā nevarētu skaidrot ar kādas nozares svārstību vai konkrēta gada dēļ. Tomēr viņš atzīmēja, ka tādā nozarē kā būvniecība, kurā Latvijā ir visizteiktākais ēnu ekonomikas īpatsvars un kur sagaidāms būtisks strādājošo skaita pieaugums, var vienlaicīgi palielināties risks, ka pieaugtu ēnstrādnieku skaits.

“Ja šajā gadā mēs varam prognozēt, ka [būvniecībā] nāk klāt nauda, ka cilvēkiem vajag pēkšņi savu darbinieku skaitu palielināt, kāds, iespējams, var vēlēties šos papildus darbiniekus, [kurus] varbūt viņam vajadzēs uz īsu laiku, [tādējādi domājot], ka tos varētu pieņemt kaut kā citādi. Tas, protams, varētu veicināt domu, vai visus reģistrēt,” sacīja VDI direktors.

Viņš atzīmēja, ka nozarēm šādos gadījumos pašām jāseko līdzi tajās notiekošajiem procesiem, lai nenonāktu VDI redzeslokā un neradītu negatīvu situāciju pašā nozarē.

VDI direktors uzsvēra, ka kopīgā ēnstrādnieku skaita samazināšanās tendence iet roku rokā ar valsts ēnu ekonomikas kopējo dinamiku. Pēdējā laikā veiktie pētījumi liecina, ka tā ir kļuvusi mazāka, līdz ar to arī nereģistrēto darbinieku skaits ir mazāks. “Nereģistrēti darbinieki ir daļa no ēnu ekonomikas, un, ja kopējā ēnu ekonomika procentuāli ir mazāka, tad arī loģiski, ka procentuāli nelegālo darbinieku skaits mazinās līdz ar ēnu ekonomikas mazināšanos,” skaidroja Lūsis.

Taujāts, kā valsts nodokļu politika ietekmē ēnstrādnieku īpatsvara svārstības Latvijā, VDI vadītājs atbildēja apstiprinoši. “Nodokļu politikai nenoliedzami ir ietekme uz to, vai uzņēmums uzskata, ka tas var visu samaksāt godīgā veidā un ka konkurenti arī maksā visu godīgā veidā, [tādēļ] tam nav motivācijas meklēt kaut kādas iespējas ietaupīt,” norādīja Lūsis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka izmaiņas, kas sākotnēji bija paredzētas sociālo iemaksu regulējumā, tomēr kuras nestājās spēkā, būtu radījušas pozitīvu ietekmi uz izmaksāto aplokšņu algu skaitu. “Tās izmaiņas, kas sākotnēji bija paredzētas, nestājās spēkā un (..) es gribētu teikt, [ka] varbūt tad būtu bijusi pozitīva ietekme (..) – ja par darbinieku [vienalga] ir jāmaksā minimālā samaksa no noteikta [to] skaita, tad faktiski zūd daļa motivācijas kaut ko maksāt aploksnē, kaut ko nereģistrēt, jo jāmaksā vienalga ir,” sacīja VDI vadītājs.

Viņš pauda nožēlu, ka paredzētie grozījumi saistībā ar sociālo iemaksu apmēru nestājās spēkā, jo tie būtu sekmējuši efektīvāku darbu cīņā ar aplokšņu algām un nereģistrēto darbaspēku. “Igaunijā, piemēram, ir šāda norma, un Igaunijā nereģistrētā nodarbinātība ir vēl mazāka nekā Latvijā, tā kā nodokļu politika šajā gadījumā varēja ietekmēt [nereģistrēto darbinieku skaitu un izmaksāto aplokšņu algu apmēru], bet neietekmēja,” sacīja Lūsis.

Jau ziņots, ka pērn VDI veica ar nereģistrēto nodarbinātību saistītus 3081 apsekojumus, kuru laikā konstatēja 1307 nereģistrētus darbiniekus.

Nereģistrēto darbinieku skaits 2015.gadā bija 1406.

Atbilstoši VDI 2016.gada datiem, pērn, salīdzinājumā ar 2015.gadu, tika pieķerts mazāks cilvēku skaits, kuri strādāja bez darba līguma un reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ja 2015.gadā to skaits bija 887, tad pērn – 837. Pēdējo piecu gadu laikā nereģistrēto darbinieku skaits Latvijā ir ievērojami sarucis, jo 2012.gadā to skaits bija 2799.

Tāpat pērn samazinājies konstatētais nodarbināto skaits, kuri strādā ar darba līgumu, bet nav reģistrējušies VID. No 2015.gadā pieķertajiem 403 strādājošajiem, tas samazinājās līdz 333 nereģistrētajiem darbiniekiem.

Savukārt bez darba līguma strādājoši, tomēr reģistrējušies VID 2016.gadā konstatēti 137 strādājošie (2015.gadā – 116).

Pērn visvairāk nereģistrēto darbinieku konstatēts būvniecības nozarē – 345, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas sfēra – 184, apstrādes rūpniecība – 172, tirdzniecība – 147 un lauksaimniecība – 145.

Foto: pexels