Koalīcijas padome – politisks rīks, ko lieto, lai izveidotu politisko dienaskārtību Latvijas Saeimā un valdībā. Tomēr ir vairāki jautājumi, kas varētu mulsināt par padomes esamības patiesajiem iemesliem. Piemēram, kāpēc šajā padomē piedalās «viesi» – kas nav nedz Saeimā, nedz valdībā ievēlēti politiķi? Kāpēc Latvijas politiskajā telpā tiek pievērtas acis uz to, ka ik pirmdienu šauras grupas interesēs tiek lemts, kādai jābūt valstij? Paradoksāli, ka šīs padomes līgumam nav juridiska spēka – padome nav minēta Latvijas Satversmē. Turklāt sēdes notiek aiz slēgtām durvīm.

Kam izdevīgi, lai šāds antikonstitucionāls veidojums pastāvētu demokrātiskā valstī?  Kāpēc, kad pilsoņi izmanto savas tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā, tās vēlāk tiek apspēlētas ar politiskiem trikiem? Padomes sanāksmju protokoli, kas tiek sarakstīti aiz slēgtām durvīm, līdz sabiedrības acīm tā arī nenonāk.

 

  Politika, kas balstās uz «sarunāšanas» pamata

Politika, kas balstās uz «sarunāšanas» pamata jeb Koalīcijas līguma, ieviesta, kopš pie varas nāca Andris Šķēle – cilvēks, kuram tobrīd, kļūstot par Ministru prezidentu, nebija savas partijas.

Lai piedalītos Latvijas mēroga lēmumu pieņemšanas procesos, Šķēlem bija nepieciešams rīks, ar kura palīdzību to varētu darīt, proti, Koalīcijas padome, jo kā bezpartejisks premjers viņš nevarēja piedalīties Frakcijas sēdēs.

Jāatzīmē, ka līgumam, uz kā balstās padome, nav juridiska spēka. Tas nozīmē, ka par pieņemtajiem lēmumiem un politisko dienaskārtību Saeimai un valdībai padomes locekļiem nav jāatbild, bet tikai jāapņemas, ka pienākumi tiek pildīti godīgi. Lai arī Latvijā sen kā nav bezpartejiska premjera, šāda Koalīcijas padome pastāv joprojām. Jautājums: kam ir izdevīgi, ka padome, kas bija izveidota kā īslaicīgs palīgrīks Šķēles varas nostiprināšanai, kļūst par mūžīgu?

Koalīcijas padomi neatradīsim Satversmē, taču tas, ko var atrast Koalīcijas padomē, ir cilvēki, kas nav ievēlēti Latvijas Saeimā. Proti, tie ir «ārējie spēki», kuri, iespējams, diktē, kādai jābūt valdības nostājai Latvijas sabiedrībai svarīgos jautājumos.

«Koalīcijas padome – demokrātiskā valstī nepieņemams veidojums»

Koalīcijas padome sanāk pirms iknedēļas Ministru kabineta un Saeimas sēdes, un tās sastāvs teju visu laiku ir mainīgs. Vienīgi pašreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska loma ir pastāvīga.

Kā tad norit darba gaita? Sanākot uz padomes sēdēm, koalīcijas partiju pārstāvētie pārstāvji kopā ar ministriem un «ārējiem spēkiem» nosaka dienaskārtību, par ko attiecīgajā nedēļā lems Saeima un kas jāakceptē valdībai. Šķiet, ka tam vajadzētu atvieglot darbu parlamentā, jo kādam taču ir jāizveido «kārtība namā». Tomēr, kāpēc lai šajā namā, kam vajadzētu būt tautas «mājām», savu kārtību rada partiju piesaistītās personas – kā padomē teiktu, «eksperti», «padomdevēji», kas nav ievēlēti Saeimā un par kuriem Latvijas tauta nemaz netiek informēta? Cik godīgi tas ir pret vēlētāju?

Sarunā ar juristu, kā arī Latvijas Juristu Biedrības dibinātāju Ivaru Redisonu, kurš ir pārliecināts, ka Koalīcijas padome Latvijā ir ar steigu jālikvidē, tiek secināts: «Kopš Šķēle izveidoja Koalīcijas padomi, var teikt, ka Latvijā izveidojies «sarunāšanas princips» – likums nav pirmajā vietā. Par Latvijas nākotni tiek lemts, šauram cilvēku lokam sanākot kopā uz pirmdienas Koalīcijas padomes sēdi. Tajās piedalās cilvēki, kuri ir ieinteresēti redzēt Latviju nevis tādu, kāda tā nepieciešama sabiedrībai, bet tādu, kāda tā vajadzīga politiķu piesaistītajām personām.»

Kam tad ir jāievieš kārtība namā? «Visnotaļ, ne Koalīcijas padomei, jo demokrātiskā valstī tas ir nepieņemams veidojums,» saka Redisons. Kā vienu no galvenajiem argumentiem pret Koalīcijas padomes pastāvēšanu jurists min, ka tā nav pieminēta nevienā likumā un, pēc viņa domām, ir notikusi jēdzienu samainīšana. Proti, tās funkcijas, ko pilda šī padome, ir jāpilda Frakciju padomei, kuras sēdes Saeimas kārtības rullī ir noteiktas kā atklātas un pieejamas ikvienam, kurš vēlas uzzināt, par ko politiskie spēki apspriedušies. Pēc jurista domām, Frakciju padome veicinātu kvalitatīvas diskusijas par lēmumu pieņemšanu nevis, kā tas ir šobrīd, ka faktiskā vara pieder Saeimā tautas neievēlētām personām.

«Atklātas sēdes veicinātu, ka Saeimā notiek kvalitatīvas debates, kas atklātu katra politiskā spēka un politiķa nostāju»

«Pašlaik Koalīcijas padome, būdama bez juridiskām sekām, pasniedz savus lēmumus kā obligāti izpildāmus – tur jau veidojas milzīgas pretrunas. Šāds Šķēles izveidotais «veidojums» var būt izdevīgs tikai «ārējiem spēkiem», kas vēlas ietekmēt Latvijas likumdošanu, bet tas nekādā veidā nav izdevīgs pašām politiskajām partijām, jo neviens ar tām neveido diskusijas. Šī padome ir izdevīga šaurai grupiņai, kas stāv ārpus Saeimas, ārpus partijām. Viņiem šāds mehānisms ir izdevīgs – pasvilpj, parāda naudas maku, tad lai pa vidu atrodas kāds, kurš to visu noorganizē. Un šajā gadījumā mehānisma motors ir Koalīcijas padome,» uzskata Redisons.

Nezinu gan, kā ar naudas maka parādīšanu, bet jāatzīmē, ka tikko tiesas procesu atsākušais Aivars Lembergs ir vairakkārt piedalījies Koalīcijas padomes sēdēs. To apstiprina arī Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Viņš gan piebilst, ka pēdējā laikā «Lembergs nav manīts simts gadu».

Šeit tad ir jautājums – kāpēc lai Aivars Lembergs, kurš nav ne deputāts, ne ministrs, ne Ministru prezidents, piedalās šajās sēdēs? Tik tiešām viņš ir «eksperts», bez kura Koalīcijas padome nevar iztikt?

Saeima strādā uz «īkšķa principa» – paši nezina, par ko ir nobalsojuši

Pēc jurista domām, caur Koalīcijas padomi tiek manipulēts ar lielāko daļu Saeimas deputātu. «Šobrīd viņiem Koalīcijas padomē pasaka: ir lemts tā, tev ir jābalso un viss.»

Tas arī norāda, ka Latvijā lielākā vara ir tiem, kurus nemaz neredz. «Tie ir šie «ārējie spēki», kas pieaicināti uz Koalīcijas padomi kā «padomdevēji», un tā ir liela traģēdija Latvijas attīstībai, ka nav atklāts, kas un kā interesēs tas viss notiek,» uzsver Redisons.

Jāuzsver, ka Koalīcijas padomes sēdes ir slēgtas, protokoli netiek publiskoti un sabiedrībai nav iespējas uzzināt, kādu argumentu un kādu cilvēku ietekmes rezultātā tāds vai cits lēmums ticis pieņemts. Premjera preses sekretārs Vaivars atzīmē, ka šie protokoli «nav domāti sabiedrības acīm», taču tie ir nepieciešami pašiem padomes locekļiem – lai viņu starpā nerastos pārpratumi.

Redisons tikmēr uzskata, ka Koalīcijas padomes eksistence norāda uz to, ka tieši «ārējie spēki» Latvijā izdod likumus, bet Saeimas deputāti ir tikai izpildītāji. «Tas ir nonsense[no angļu valodas – nejēdzība] – tīri strukturāli. Otrs nonsense ir tas, ka «ārējie spēki» var manipulēt un neviens ārpus padomes to nemaz neuzzinās. Proti, ir partiju frakcijas, bet ar tām nerēķinās. Pašlaik pēc Koalīcijas padomes sēdēm valdošo partiju pārstāvji var atnākt un pozicionēt savai partijai – tika nolemts tā un tā. Bet kā bija patiesībā? Mēs to neuzzināsim. Tie, kas tur ir pie teikšanas, var nerēķināties ar savējiem – būtībā apkrāpt savējos, » uzskata jurists.

«Netīrās intereses, ko nevar realizēt godīgā ceļā»

Jautāts, kuras ir šīs «deputātu piesaistītās personas», jurists atsakās tās publiski paust, piebilstot: «Man ir zināmi aptuveni desmit vārdi, bet es viņus šobrīd nesaukšu, jo katram tur ir lieli advokātu pulki – mani nomocīs ar tiesāšanos. Šie cilvēki pārstāv netīras intereses. Ko nevar realizēt godīgā ceļā – to mēģina caur Koalīcijas padomi.»

«Nākamā traģiskā iezīme šai padomes struktūrai ir steidzamība. Parasti Koalīcijas padome savācas, partijām nezinot sēdes tematu,» atzīmē Redisons.

Lai mainītu esošo situāciju, jurists iesaka likvidēt Koalīcijas padomi – jo ātrāk, jo labāk. Viņš atkārtoti uzsver, demokrātiskā valstī nav pieņemami, ka eksistē padome, kas nav pat pieminēta Satversmē. Redisona prāt, likvidāciju varētu sākt vismaz ar Lobija likuma ieviešanu. Tas šo padomi varētu padarīt caurspīdīgāku. Proti, likums paredzētu, ka politiskām partijām būtu publiski jāpiesaka, kuras intereses viņi virzītu šajā padomē.

Avots: BNN

Saistītās tēmas: KoalīcijaKoalīcijas padome

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube