Hermanis: Progresīvo aizsardzības ministrs ir pēdējais, kam es uzticētos

Andris Sprūds. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

“Izskatās, ka šābrīža starptautiskajā kontekstā žoga būvēšana vairs vispār nebūs nekāds aizsardzības līdzeklis, – viss, nokavēts. Neesmu militārais eksperts, bet Ukrainas piemērs saka priekšā, ka šobrīd pēdējais brīdis būtu ierīkot labi mīnētu joslu visā robežas garumā ar slāvu kaimiņiem,” vietnē “Facebook” šādu viedokli pauž “Jaunā Rīgas teātra” režisors Alvis Hermanis.

Viņaprāt, tas “pasargātu mūs gan no arābu sēņotājiem, gan krievu atbrīvotājiem”. “Cik saprotu, tieši pietiekami plata un rūpīgi nomīnēta frontes līnija ir labākais šķērslis no sauszemes iebrukuma mūsdienu militārajā aizsardzībā,” raksta Hermanis, kurš labprāt uzzinātu kādu militāro speciālistu viedokli šai sakarā, savukārt “Progresīvo” aizsardzības ministrs [Andris Sprūds] ir pēdējais, kam viņš uzticētos, un viņš vienalga par šo tēmu klusē.

“Jo “Vienotības” politiķu pēkšņās aktivitātes ar sētas celšanu nudien ir kārtējā darba imitācija un anekdote,” raksta Hermanis, paužot viedokli, ka tas ir bezjēdzīgi, kad pasaules karš klauvē pie durvīm.

Jāpiebilst, ka vietnē ManaBalss tiek vākti paraksti iniciatīvai, kas paredz Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kurā noteikts kājnieku mīnu izmantošanas aizliegums. Līdz šim iniciatīvu parakstījuši 283 cilvēki, taču, lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vajadzīgi vēl vismaz 9717 Latvijas iedzīvotāju paraksti.

“Vēlos, lai Latvija reālistiski izvērtē mūsu militārās aizsardzības stratēģiju un, sevišķi šajos draudīgajos apstākļos, pārskata mūsu dalību Otavas konvencijā, kas paredz kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu. Tas būtu efektīvs un pamatots solis mūsu valsts aizsardzībai,” pieteikumā norāda iniciatīvas pieteicējs Atis Stankevičs.

Pēc viņa sacītā, savācot vismaz 10 000 vajadzīgo parakstu, iniciatīva tiktu iesniegta Saeimā balsošanai par izstāšanos no Otavas konvencijas (Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu).

Pēc iniciatīvas autora teiktā, “Latvijas sabiedrība šādi iegūst drošības sajūtu, ka potenciālā agresora uzbrukuma gadījumā var nomīnēt Latvijas robežu. TV24 raidījumā ”Aktuālais par karadarbību Ukrainā” arī majors Jānis Slaidiņš iesaka Latvijai izstāties no šīs konvencijas.”

“Redzam Ukrainas variantu, ka tu nevari apturēt pretinieku, ja tev nav mīnu lauku. Tiem ir jābūt, tas ir mans personīgais viedoklis. Pie tā būtu jāpiestrādā,” atzinis Slaidiņš.

Turklāt šo konvenciju nav parakstījušas ne ASV, ne Krievija, ne Ķīna, ne arī, piemēram, Ukraina. “Ja karš sāktos, visi līdzekļi būtu labi. Galvenais ir apturēt ienaidnieku,” tā Slaidiņš.

Otavas konvencija nosaka, ka katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos: neizmantot kājnieku mīnas; neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tālāk kājnieku mīnas; nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar šo konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds savulaik paudis šādu viedokli: ”Krievija nedomā Krimu atdot. Krima “de facto” paliks Krievijas sastāvā. Jā, ukraiņu politiķi turpinās uzstāt, ka Krima “de jure” pieder Ukrainai, jo politiķis, kurš pateiks, ka Krima vairs nav Ukrainas sastāvdaļa, vairs nebūs Ukrainas politiķis.”

Politiķa teiktais savulaik, pirms Sprūda kļūšanas par ministru, publicēts vietnē X (“Twitter”) ar retorisku jautājumu, vai mēs varam atļauties tādu aizsardzības ministru vai vispār ministru? “Ja šajos apstākļos persona, kura publiski apšauba Latvijas Republikas starptautiski tiesisko nepārtrauktību un neatkarības atjaunošanu, nonāk spēka struktūru politiskajā vadībā, par ko tas liecina?” komentējis ieraksta autors Ervins Krauklis.

Aizsardzības ministra kandidāts Andris Sprūds: ”Krievija nedomā Krimu atgriezt. Krima ‘de facto’ paliks 🇷🇺Krievijas sastāvā. Jā, ukraiņu politiķi turpinās uzstāt, ka Krima ‘de jure‘ pieder 🇺🇦Ukrainai — citādi jau viņi nebūtu Ukrainas politiķi.” https://t.co/Iymc9tWL0h pic.twitter.com/fwWdCxWcur

— Artis Schlossberg 🌻🇺🇦 (@tikums) September 6, 2023