Tatjana Ždanoka. Foto: European Central Bank/Flickr

Re:Baltica rīcībā nonākuši dokumenti rāda, ka Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (LKS) vismaz kopš 2004.gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai. Ždanoka sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu noliedz un savu kontaktpersonu sauc par jaunības draugu, ziņo Re:Baltica.

“Trešdien es pulksten 12:40 ierodos MIDI un izbraucu pulksten 17:30.”

“Ļoti labi, es būšu tur – satiksimies uz perona pie vilciena. Ja nevarēsim viens otru atrast, pie galvenās ieejas stacijā.”

Re:Baltica norāda, ka šī elektronisko vēstuļu apmaiņa starp Latvijas eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku (Latvijas Krievu Savienība) un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju notika  2006.gada rudenī. Vieta, kur abi plāno satikties, ir dzelzceļa stacija Briselē. Ždanoka divus gadus iepriekš – līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā –  ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas parlamenta (EP) deputāti.

Gladejs, kuram šobrīd ir 74 gadi, nav parasts Krievijas pilsonis. Viņš darbojās Krievijas Federālajā drošības dienestā, labāk pazīstams ar akronīmu FSB. Viņa “redzamais” uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, norādīts pētījumā.

Vairāk lasiet Re:Baltica pētījumā: šeit.

“Piektdien 26.janvārī savā elektroniskā pastā saņēmu Ingas Spriņģes, “Re:Baltica” žurnālistes, jautājumus. Tie tiek uzdoti, jo tiek gatavots raksts, kas saistīts ar manām “politiskajām aktivitātēm”. Žurnāliste atklāti, bez jebkāda mulsuma, paziņo, ka “mūsu rīcībā ir dokumenti un epasta vēstules, kas rāda, ka Jums bijuši tieši kontakti ar vairākiem Krievijas FSB darbiniekiem vismaz kopš 2005.gada”. Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums,” pirmdien, 29. janvārī, izplatītajā paziņojumā norāda Ždanoka.

“Spriežot pēc uzdotajiem jautājumiem, izsekošana, kura bija uzsākta pirms divdesmit gadiem, deva niecīgus rezultātus. Kāpēc tad Ingas Spriņģes vēstulē man tika piedāvāts sagatavot atbildes steidzami, līdz svētdienas rītam, jo “nav iespējams gaidīt atbildes ilgāk, jo rakstu publicējam nākamās nedēļas sākumā”? Domāju, ka šī steiga skaidrojama ar to, ka ceturtdien es izsūtīju Eiropas Parlamenta deputātiem ielūgumu uz pasākumu, kuru rīkojam nākamajā trešdienā, vienā no Eiropas holokausta upuru piemiņas dienām. Tiks prezentēta filma par Rīgas geto, kurai sekos diskusija par neofašisma atdzimšanu ES dalībvalstīs, arī Latvijā. Paziņoju, ka mani nobiedēt neizdosies. Izmantot Eiropas Parlamenta tribīni cīņai ar neofašismu es un mani domubiedri turpinām un turpināsim,” uzsver Ždanoka.

“Pārmetumi par maniem kontaktiem ar vairākiem cilvēkiem, kas ir politiķa tiešais pienākums, nenostrādās. Tāpat kā mana vārda nebija “Čekas maisos” (atšķirībā no daudziem pazīstamiem politiķiem), es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem. Aizdomas par tādu sadarbību labāk adresēt tiem, kam ir iespējas izsekot politiķi un uzlauzt viņa personīgo elektronisko pastu,” teikts politiķes paziņojumā.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka politiķe Tatjana Ždanoka strādājusi Krievijas izlūkdienestam, Valsts drošības dienests (VDD) atgādina, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Tāpēc vēsturiskās epizodes, kuras attiecas uz 2005. līdz 2013.gadu, nekvalificējās kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus mūsu valstij, par ko dienests vēsturiski ir informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām nebija iespējama. Attiecīgi līdz 2016.gadam VDD mērķtiecīgi īstenoja pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai, informē VDD.

VDD vērtējumā Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bija nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

2016.gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosināja pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas, – Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie. Tā rezultātā 2016.gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Vienlaikus jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks.

Neskatoties uz minēto, VDD izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

Kā ziņots, Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, grozījumu mērķis ir veidot tādu pašu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kāds tas paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis Saeimas deputāts.

Jau līdz šim likumā bija norāde uz to, ka Eiropas Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos. Likumā noteikts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura Latvijas Republikā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta.

Līdz ar grozījumiem likumā noteikts, ka par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevarēs pieteikt un ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki). Aizliegumi attieksies arī uz personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Kā vēsta portāls lsm, Latvijas Krievu savienības līderei Tatjanai Ždanokai ir aizliegts kandidēt vēlēšanās Latvijā, jo viņa bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991.gada. Tomēr viņa ir Eiropas Parlamenta deputāte jau kopš pirmajām tā vēlēšanām Latvijā 2004.gadā. Kā vienu no taustāmākajiem saviem panākumiem Eiropas Parlamentā pati Ždanoka ir minējusi to, ka Latvijas nepilsoņiem tika atļauts brīvi pārvietoties Eiropā. “Es to arī panācu, izmainot vīzu reglamentu tādā veidā, ka mūsu nepilsoņi līdzās pilsoņiem ir iekļauti tajā sarakstā, kuriem ir tiesības bez pārbaudes šķērsot ES un Šengenas zonas robežas,” uzsvēra Ždanoka.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 26. janvāris – 1. februāris

Lasiet arī: Rūtu Dvinsku TV3 laika ziņās nomainīs Lelde Ceriņa

Lasiet arī: Ievēlēta Pasažieru vilciena pagaidu padome trīs kungu sastāvā – zināms, kas viņi ir

Lasiet arī: Vācot līdzekļus iespējai atgriezties Latvijā, rīkos Vijas Vētras 101. dzimšanas dienas koncertu

Lasiet arī: Plīvurā un līgavas kleitā – Samanta Tīna publisko kāzu foto

Lasiet arī: Ko atklāj tava likteņa matrica – horoskops 2024. gadam

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!

Saistītās tēmas: Krievijas izlūkdienestsTatjana Ždanoka

youtube icon
Abonēt youtube