Foto: Pixabay/ sweetlouise

“Kaut arī agresorvalsts Krievija lielus resursus ir novirzījusi Ukrainas okupācijas centieniem, tā aizvadītajā gadā nemainīgi radīja lielāko apdraudējumu arī Latvijas nacionālajai drošībai. Dienests pērn izmeklēja līdz šim lielāko spiegošanas gadījumu skaitu. Tika izmeklētas arī citas prettiesiskas darbības Krievijas labā,” aizvadīto gadu raksturo Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets.

 “Jārēķinās, ka šogad Krievija pret Latviju varētu īstenot aizvien redzamākas un provokatīvākas aktivitātes. Nespējot gūt cerētos panākumus Ukrainā, Krievija cenšas iebiedēt Latvijas un citu Eiropas valstu sabiedrību ar mērķi mazināt atbalsta sniegšanu Ukrainai,” norāda Mežviets.

Pagājušajā  gadā dienests uzsāka izmeklēšanu kopumā 47  kriminālprocesos. No tiem 39  kriminālprocesus VDD uzsāka pēc savas iniciatīvas, savukārt astoņus atbilstoši piekritībai pārņēma no citām iestādēm: četrus kriminālprocesus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, divus kriminālprocesus no Valsts policijas un pa vienam – no Valsts robežsardzes un prokuratūras.

Tāpat dienests turpināja izmeklēšanu iepriekšējos gados uzsāktajos kriminālprocesos.

Visvairāk kriminālprocesu – kopumā 17 – VDD pērn sāka par Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju vai, atsevišķos gadījumos, Baltkrieviju iespējamu pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Lielākā daļa no šiem kriminālprocesiem tika ierosināta, pamatojoties uz aizdomām par finanšu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšanu ES sankcijām pakļautām fiziskām vai juridiskām personām, kuras iesaistītas Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanā vai apdraudēšanā. Pērn VDD sāka izmeklēt arī vairākus preču eksportēšanas gadījumus, pastāvot aizdomām, ka konkrētās preces varētu tikt izmantotas agresorvalsts Krievijas militārajām vajadzībām. Savukārt vienā gadījumā kriminālprocess tika sākts, dienestam iegūstot informāciju par luksusa klases automašīnas pārdošanu un piegādi izmantošanai Krievijas teritorijā, tādējādi pārkāpjot ES noteikto luksus preču eksportēšanas aizliegumu uz agresorvalsti.

Otrs biežākais kriminālprocesu sākšanas iemesls aizvadītajā gadā bija aizdomas par spiegošanu. Pērn dienests kopumā sāka astoņus kriminālprocesus uz aizdomu pamata par spiegošanu agresorvalsts Krievijas labā, teikts VDD pārskatā par 2023. gadu.

Trešais biežākais kriminālprocesu ierosināšanas iemesls pērn bija tā dēvētā naida runa jeb publiski izteikumi, kas pārkāpj vārda brīvības robežas, aicinot uz vardarbību pret kādu tautību, nāciju vai valsti vai arī attaisnojot un slavinot šādus noziegumus. Kopumā dienesta lietvedībā 2023. gadā nonāca 11 šādi kriminālprocesi. Vienlaikus, salīdzinot ar 2022. gadu, pērn dienesta lietvedībā nonāca ievērojami mazāks šādu kriminālprocesu skaits. 2022. gadā, kad Krievijas bruņotie spēki sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, VDD uzsāka kopumā 37 kriminālprocesus saistībā ar naida runu (Krimināllikuma 74.1 pants un 78. pants). Šādu kriminālprocesu skaita samazinājums VDD vērtējumā skaidrojams ar dienesta veikto apjomīgo preventīvo darbu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairāk nekā 1200 personām, kuras publiskajā telpā izplatīja prokremliskus vēstījumus un kuru izteikumi balansēja uz vārda brīvības robežas. Dienests šīs personas ir brīdinājis par paredzēto kriminālatbildību, publiski attaisnojot un slavinot Krievijas agresiju Ukrainā vai citādi pārkāpjot vārda brīvības robežas. Tāpat VDD aizvadītajā gadā izmantoja likumā noteiktās tiesības gadījumos, kad personu noziedzīgajās darbībās netika konstatēts valsts drošības apdraudējums, krimināllietu vai pārbaudes materiālus nosūtīt tālākai izskatīšanai Valsts policijā, informē VDD.

Aizvadītajā gadā VDD sāka arī divus kriminālprocesus aizdomās par terorisma attaisnošanu un slavināšanu un šāda satura materiālu izplatīšanu interneta vidē. Vienā no gadījumiem VDD konstatēja personas atbalstu labējam ekstrēmismam, savukārt otrā gadījumā – personas atbalstu islāmistu terorismam. Persona, kura interneta vidē izplatīja labējo ekstrēmismu atbalstošus materiālus, papildus tiek turēta aizdomās par apmācīšanos, kā arī citu personu vervēšanu un apmācīšanu terorismam. Dienests 2023. gadā sāka kriminālprocesus arī aizdomās par citiem noziedzīgiem nodarījumiem: palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā, prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, bruņota konflikta finansēšanu, apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā u.c.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 8. – 14. marts

Lasiet arī: Staltbriežu vajāšana Saldus novadā: gan šauti, gan mēģināti notriekt ar auto

Lasiet arī: Samanta Tīna izdod Marokā tapušu sajūtu video Spēka dziesmai

Lasiet arī: Dumpis: Nebūšu tas, kurš raudās, ka neredzu

Lasiet arī:  VIDEO | «Mudaks tu esi, Stasik!» – Pugačova atbild Krievijas aizstāvim Mihailovam

Lasiet arī: Meklē ilgtermiņa nomnieku Mežotnes pils kompleksam

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!