VIDEO | Kultūras ministre Logina: Man nenormāli patīk Daugavpils

Agnese Logina. Foto: Valsts kanceleja, Edijs Pālens/Flickr

Laika gaitā vajadzētu iet prom no tā, ka kinoteātros filmām ir titri krievu valodā, tā Artusa Kaimiņa raidījumā “Suņu būda V2.0” atzīst kultūras ministre Agnese Logina (PRO).

“Tas ir privātpersonu lēmums, titrus liek izplatītājs, izplatītāji ir privātpersonas,” raidījumā teic ministre. “Mums ir pietiekami daudz dažādu veidu, kā mēs varam sekot līdzi tam, kas notiek sabiedrībā. Uzņēmēji vienmēr saka, ka pieprasījums veido piedāvājumu. Laika gaitā pieprasījumam [pēc titriem krievu valodā] būtu jāmazinās. Un es domāju, ka tas arī notiks, vienkārši jautājums ir par to, cik tas būs ātri, bet šobrīd mums ir ļoti liela problēma ar kino izdzīvošanu kā tādu, es domāju – tieši kinoteātriem. Piemēram, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī nav sava kinoteātra. Viņiem bija kinoteātris, ļoti labā tehniskā līmenī, kuru kovida laikā, man liekas, aizvēra ciet.”

“Man ir sava teorija par Daugavpili. Man nenormāli patīk Daugavpils. Man liekas, tā ir ārkārtīgi interesanta pilsēta, viņa ir ļoti atšķirīga no citām Latvijas pilsētām ne tikai tā iemesla dēļ, kuru daudzi izvēlas pieminēt. Mana teorija par Daugavpili un Latgali kopumā kā tādu ir šāda: Daugavpils bija ļoti, ļoti izteikts ebreju centrs, tur bija izglītības un tirdzniecības centrs. Tie ir cilvēki, kurus izrāva no Latvijas ārā un nogalināja, un vietā nāca militāristi vai strādnieki no Padomju Savienības. Daugavpilī ir sajūta, ka kaut kā trūkst, un es domāju, ka tā ir ebreju kultūra, kuras vairs nav. Tā ir mana teorija par Daugavpili, kas ir noformulējusies diezgan daudz ceļojumos pa Daugavpili,” norāda kultūras ministre.

Tāpat viņa raidījumā norāda: “Viena no pirmajām lietām, kas mums jāmaina, ka mēs krievu valodu ieliekam kā daļu no mazākumtautību valodām.” Uz jautājumu, vai sabiedriskajā medijā, tai skaitā internetā, jābūt krievu kanāliem, ministre atbild, ka mums ir pienākums arī nodrošināt informāciju mazākumtautību valodās, bet krievi ir mazākumtautība, kas Latvijā bijusi jau pirms 1938.gada.

Agnese Logina raidījumā uzsver, ka viņa grib stiprināt latviešu valodu un stiprināt latviskumu. “Ir vairāki veidi, kā mēs to varam darīt un viens no tādiem, kas man liekas ļoti aizraujošs, ir šīs te mūzikas kvotas latviešu valodā, jo tas ir veids, kā mēs varam būtiski palielināt latviešu valodas klātbūtni publiskajā telpā. Plus tas arī nozīmētu to, ka mūsu mākslinieki saņem vairāk naudas,” saka ministre. Taujāta, vai Latvijas radio 4, Rus.LSM un LTV7 jābūt apraidei krievu valodā, Agnese Logina teic, ka “šobrīd, diemžēl, vēl kādu laiku jā”. Pēc viņas paustā tas ideālistiskais mērķis ir, ka mēs nodrošinām informāciju dažādās valodās, kas ir uzticama, pārbaudīta un kas dod alternatīvu krievu propagandai.

Kultūras ministre atzīst – tas, ka punkts par [sabiedrisko] mediju satura slēgšanu krievu valodā no 2026.gada ir ielikts Nacionālās drošības koncepcijā, drusku “sarežģī dzīvi”, jo tas pēc būtības nav dokuments, kas veido mediju politiku. “Ja Nacionālā apvienība būtu gribējusi kaut ko pēc būtības darīt, viņi būtu to darījuši caur mediju politikas pamatnostādnēm,” tā ministre.

“Kultūras ministrijai ir diezgan daudz instrumentu rokās, caur kuriem veidot politiku, šis jautājums par to, kā stiprināt latviešu valodas lomu un kā stiprināt mazākumtautību satura daudzveidību pēc būtības ir jautājums, kas bija jārisina caur mediju politikas pamatnostādnēm. Tas ko es ļoti gribētu redzēt, ka ir tiešām lielāka daudzveidība,” raidījumā saka ministre. Atbildot uz jautājumu, vai viņa domā [sabiedriskajiem medijiem] iedot vēl vairāk naudas, Agnese Logina saka: “Drīzāk paskatīties, ko mēs darām ar to naudu, kas jau ir, bet skaidrs, ka mums medijiem nav pietiekami daudz naudas, tas ir arī nenoliedzami.”

Savukārt drukātās preses pieskatīšana vai kontrole pēc ministres teiktā ir nodota pašregulācijai un ir pašu mediju ziņā. “Ja mēs gribam būt demokrātiska, neatkarīga valsts, tad presei pašai sevi jāpieskata. Ne jau politiķi tur ies līdzi un skatīsies.”