Vaira Vīķe-Freiberga. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Es saspringu. Es strādāju ļoti smagi. Ja nākamās paaudzes ņem dzīvi vieglāk un domā, ka nav jāsaspringst, tad tie ir tie rezultāti.” Tā 20 gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā intervijā “Latvijas Televīzijai” norāda bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Intervijā LTV eksprezidente atzina, ka viņai ir kauns par Latvijas pašreizējo atpalicību no Baltijas kaimiņiem, mudinot izmantot Eiropas Savienības (ES) sniegtās iespējas, vēsta sabiedriskais medijs LSM.LV

Eiropas fondu finansējums ir devis iespēju Latvija kļūt par modernu un demokrātisku valsti. Vai esam izmantojuši visas Eiropas Savienības dotās iespējas? Eksprezidente pārliecināta – noteikti ne. “Bija desmitiem miljonu, kurus neapguvām. Vienkārši neapguva tāpēc, ka nebija sagatavoti projekti, nebijām spējīgi tos sagatavot un sniegt priekšā Eiropai, kas ir nožēlojami,” sabiedriskajam medijam pauž Freiberga.

Viņasprāt, vaina meklējama gan politiķos, gan ierēdņos, gan arī uzņēmējos. “Visiem trim ir jāspēj saspringt, domāt uz priekšu un ķert izdevības aiz astes katrreiz, kad kaut kas pavīd, kaut kādas iespējas ir. Drīzāk ir, ka mēs nevaram izlemt, vai mēs darīsim A, vai mēs darīsim B, bet varbūt darīsim C, un varbūt vēl pārdomāsim. Ar tādu attieksmi mēs atpaliekam.”

Eksprezidente LTV vērsa uzmanību, ka daudzos rādītājos Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

“Man kauns par to. Es nezinu, kā citi cilvēki par to jūtas, bet man par to ir kauns. Es strādāju, lai Latvija nebūtu tādā pozīcijā. Astoņus gadus darīju, ko mācēju vai ko varēju. Man šķiet, bija rezultāti. Bet es saspringu. Es strādāju ļoti smagi. Ja nākamās paaudzes ņem dzīvi vieglāk un domā, ka nav jāsaspringst, tad tie ir tie rezultāti,” skarbi  vērtēja Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Latvijā ir pārāk daudz iestrēgušu un laikā nerealizētu projektu, vēsta lsm.lv

Kā zināms, Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023”.

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā – no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

“Turklāt augstais birokrātijas slogs uzņēmumiem noved pie liela darba apjoma un augstākām izmaksām kā rezultātā cieš gala patērētāji. Latvijas izaicinājums ir ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā,” norāda Elksniņa-Zaščirinska.

Lasiet arī: Mūžībā devies kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks

Lasiet arī: Krievijā draud nogremdēt un pārvērst pelnos Rietumus, reaģējot uz Ukrainai piešķirto palīdzību

Lasiet arī: MADARA Cosmetics par četriem miljoniem eiro pārdod zīmolu MOSSA

Lasiet arī:  Viena diena Latvijā – aicina piedalīties dabas vērošanas zibakcijā

Lasiet arī: Dāmas uzplauks kā krāšņākie ziedi – mīlestības un attiecību horoskops maijam

Lasiet arī: Piecas zodiaka zīmes, ko visvairāk ietekmēs retrogrādais Plutons no maija līdz oktobrim

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!