Ilonda Stepanova. Foto:  Pool PEUE/ Juanjo Martín, EU2023ES/Flickr

Ņemot vērā pret Satiksmes ministrijas valsts sekretāri Ilondu Stepanovu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanā konstatēto un komisijas 2024. gada 12. jūnija atzinumu, Ministru kabinets pilnvaro satiksmes ministru Kasparu Briškenu piemērot Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārei Ilondai Stepanovai disciplinārsodu, pazeminot viņu amatā un pārceļot Sakaru departamenta direktora amatā uz laiku līdz 2025. gada 10. februārim, saglabājot pārcelšanas valsts sekretāra amatā noteikto termiņu.

Lēmums par pazemināšanu amatā tiks pieņemts atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 30. panta pirmajai un otrajai daļai, 31. panta pirmās daļas 1. punktam un otrajai daļai  un 36. panta otrajai daļai,  informē Satiksmes ministrija.

Stepanova tiks pārcelta SM Sakaru departamenta direktora amatā sākot no 2024.gada 1.jūlija. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā Ilonda Stepanova izdarījusi vairākus disciplinārpārkāpumus, kā arī nekvalitatīvi un nolaidīgi pildījusi ierēdņa pienākumus.

Rīkojumu “Par disciplinārlietu ierosināšanu pret I. Stepanovu” satiksmes ministrs izdeva 2024. gada 24. janvārī, pamatojoties uz 2024. gada 4. janvāra trauksmes cēlēja ziņojumā norādīto informāciju. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas pārstāvis, komisijas locekļi – Valsts kancelejas pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Satiksmes ministrijas pārstāvis, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvis un Finanšu ministrijas pārstāvis.

Ierosinātā disciplinārlieta saistīta ar Rail Baltica projekta ieviešanas uzraudzību.

Iepriekš Satiksmes ministrija informējusi, ka 2022. gada martā tā bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu (IZ), kas saturēja informāciju par izmaksu pieaugumu “Rail Baltica” projektā, iesniegšanai Ministru kabinetā (MK). Taču šī ziņojuma tālāku virzību apturēja tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits, vēlāk valdībā iesniedzot IZ, kas saturēja zemākas aplēses par projekta izmaksām.

Gatavojot regulārās atskaites par projekta ieviešanu, 2022. gada martā SM tika sagatavots IZ “Par “Rail Baltica” projekta ieviešanas progresu Latvijā”. Šajā ziņojumā norādīts, ka 2021. gada cenās projekta finanšu resursu deficīts Latvijas aktivitāšu īstenošanai jau varētu būt sasniedzis 1,6-1,7 miljardus eiro, un ka projekta Latvijas aktivitāšu kopējās izmaksas sasniegušas jau 3,4 miljardus eiro.

Taču no Tiesību aktu portālā pieejamās informācijas secināms, ka šīs ziņojuma versijas iesniegšanu MK apturējis tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Tā vietā MK 2022. gada 24. maija sēdē tika izskatīta jauna ziņojuma versija, kurā norādīta atšķirīga informācija par “Rail Baltica” projekta izmaksu deficītu. Attiecīgi, izmainītajā ziņojuma versijā norādīts, ka deficīts 2016. gada cenās varētu būt sasniedzis tikai 0,64 – 0,74 miljardus eiro, un ka kopējās projekta Latvijas aktivitāšu izmaksas būšot 2,4 miljardi eiro.

Balstoties uz šī gada 11. jūnijā izskatīto IZ Ministru kabinetā, jau 2021. gadā iekšējās aplēses par “Rail Baltica” projekta izmaksām Latvijas aktivitātēm bija sasniegušas gandrīz piecus miljardus eiro. Šāds secinājums izdarīts, ņemot vērā starptautiskā kopuzņēmuma “RB Rail” sniegtās aplēses par tā brīža tehnisko projektu datiem. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc Linkaita iesniegtajos ziņojumos netika norādīta pilnvērtīga un aktuālā informācija par projektam nepieciešamo investīciju pieaugumu, informē satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks.

Arī 12. jūnijā Valsts kontroles (VK) publicētajā ziņojumā norādīts, ka lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami bijis iesaistīts MK. Valsts kontrole secinājusi, ka SM ir apstiprinājusi projekta tvēruma izmaiņas, taču ne visos gadījumos MK ir ticis informēts par izmaiņām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto, šo izmaiņu pamatojumu, ietekmi uz projekta kopējām izmaksām un valsts budžetu.

Lai nodrošinātu caurskatāmību par “Rail Baltica” projekta līdzšinējo ieviešanu un pārvaldību, SM ir uzsākusi atslepenot dokumentus, kuriem iepriekš ticis noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Kā jau iepriekš norādījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens, projektā ir nepieciešama daudz lielāka atklātība un caurskatāmība, lai varētu risināt ar to saistītos izaicinājumus.

Visi atslepenotie IZ ir brīvi pieejami šeit.