Publicitātes foto

Pēdējos gados autoražotāji ir saskārušies ar visdažādākajām ligām, kas bremzējušas tehnoloģiju attīstību. Pandēmija, ģeopolitiskās krīze, ekonomikas lejupslīde un piegādes ķēžu traucējumi ir likuši visai nozarei cīnīties ar šķietami nebeidzamām likstām. Tomēr sapnis par pašbraucošiem auto nav aizmirsts, un nu klusiņām pilnveidotā tehnoloģija demonstrē, ko tā spēj.

Kompānija “Hyundai” ir informējusi, ka uz “Ioniq 5” bāzes ir uzbūvējusi robotizētu taksometru un ka Amerikas Savienotajās Valstīs tas guvis satriecošus panākumus. Lai arī cik neparasti tas skanētu, robots ir nokārtojis braukšanas eksāmenu un ieguvis autovadītāja apliecību. Tādējādi tas ir uzskatāmi nodemonstrējis, kādu progresu Dienvidkorejas uzņēmums sasniedzis autonomā transporta un mākslīgā intelekta izstrādē.

Vispirms “Ioniq 5  robotaksis sekmīgi nokārtoja eksāmena simulācijas daļu un pēc tam priekšzīmīgi tika galā arī ar pārbaudījumiem uz koplietošanas ceļiem, tostarp intensīvā satiksmē Lasvegasā. Kā uzsver ražotājs, šie panākumi ievērojami vairo optimismu attiecībā uz turpmāko attīstību.

Līdzīgus mērķus steidz sasniegt arī citas kompānijas. “Volkswagen” nesen atklāja plānus testēt elektrisko “ID.Buzz” autonomo taksometru. Šis vācu elektromobilis pārvadās pasažierus Hamburgā, un tā darbību uzraudzīs cilvēks. Par līdzīgu ieceri paziņojusi arī “Tesla”.

Šāds entuziasms rada intrigu – kad robotakši sāks pārvadāt cilvēkus Latvijas pilsētu ielās?

Drošība un citi svarīgi faktori

Nevērtējot pašbraucošo transportlīdzekļu spēju patstāvīgi nokļūt no punkta A līdz punktam B, šajā lietā ir vēl citi svarīgi aspekti. Piemēram, drošība – mākslīgā intelekta vadīti robotauto var kļūt ievērojami drošāki par spēkratiem, kurus vada cilvēks. Bet šajā gadījumā runa ir par programmatūru. Iespējams, lielākais šķērslis autonomo automobiļu plašai izmantošanai, īpaši mūsu valstī, ir tehniskais aprīkojums. Ne velti pašbraucošo auto testi galvenokārt tiek veikti Kalifornijā, bet “Hyundai Ioniq 5” tests tika veikts tai netālajā Lasvegasā.

Vēl viens aspekts – laikapstākļi. “Iespējams, lielākais šķērslis plašai pašbraucošo auto izmantošanai, īpaši mūsu reģionā, ir tieši laikapstākļi. Lai sensori veiksmīgi analizētu apkārtējo vidi un pareizi novērtētu situāciju, laikapstākļiem ir būtiska nozīme, jo lietus, migla, sniegs un putekļi šo procesu apgrūtina.

Arī cilvēkam šādos apstākļos braukt ir grūtāk, taču mūsu redze un pārējās maņas tam pielāgojas. Taču, domājams, tas ir tikai laika jautājums, kad to iemācīsies arī tehnoloģijas. Iespējams, nepieciešamie risinājumi jau ir atrasti, atliek tikai gaidīt, kad tie nonāks ielās,” skaidro “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

“”Hyundai” plašsaziņas līdzekļos lepojas ar “Ioniq 5” avārijas bremzēšanas sistēmu. Demonstrācijas ir pierādījušas, ka tā darbojas ārkārtīgi labi, reaģējot, piemēram, uz gājēju, kas pēkšņi izskrien uz ceļa, tāpat arī uz transportlīdzekli, kas negaidīti izbrauc no aklās zonas. Jo tālāk attīstās autonomās tehnoloģijas, jo pilnīgākas tehnoloģijas mēs, autovadītāji, saņemam,” saka Kārlis Mendziņš.

Šo aspektu pēc virknes testu uzsvēra arī pats Dienvidkorejas ražotājs. Un tas nepārsteidz, jo dažas tehnoloģijas, kas veido autonomās braukšanas pamatu, autovadītāji jau izmanto esošajos automobiļos. Videokameras, radari un citi tajos uzstādītie sensori ļauj darboties adaptīvajai kruīza kontroles sistēmai, braukšanas joslas saglabāšanas funkcijai vai avārijas bremzēšanas tehnoloģijai, kas ļauj izvairīties no sadursmes.

Autoražotāji turpina konsekventi pilnveidot šīs sistēmas, tāpēc jauninājumi saskatāmi teju katrā jaunās paaudzes modelī. Piemēram, iepriekšminētajā “Ioniq 5” elektromobilī adaptīvā kruīza kontroles sistēma autonomi var nobremzēt spēkratu līdz pilnīgai apstāšanās un likt tam atsākt braukt, ja to satiksmē dara arī priekšā esošie transportlīdzekļi.

Starp citu, šis ir “Hyundai” pirmais modelis, kas ieviesis tā dēvēto otrā līmeņa autonomās braukšanas tehnoloģiju – tā ļauj ne tikai kontrolēt braukšanas ātrumu un distanci līdz citiem transportlīdzekļiem uz šosejas, bet arī palīdzēt mainīt braukšanas joslas.

Novērš mobilitātes problēmas

Pašbraucošo auto attīstīšana – tā nav tikai vēlme demonstrēt, ko nākotnē spēs transports vai kādus drošības risinājumus kāds spēj izdomāt. Pasaulē katru dienu mobilitātes grūtības piedzīvo simtiem tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, bet viņiem ir tādas pašas tiesības pārvietoties kā jebkuram citam. Tāpēc robotauto, kura vadīšanā nav nepieciešama cilvēka iesaiste, reāli palīdzētu atrisināt plašu problēmu spektru.

Eksperimentālais modelis ir piemērs plašam progresīvu mobilitātes tehnoloģiju spektram, kas integrēts vienā automobilī. Tas tika radīts ciešā sadarbībā starp “Hyundai Motor Group” un autonomo braukšanas tehnoloģiju izstrādātāju “Motional”. Kopā uzņēmumi gadiem ilgi ir pilnveidojuši modernu transportlīdzekļu platformas un autonomas braukšanas tehnoloģijas, veicot daudzus testus sarežģītos apstākļos.

Mendziņš ir pārliecināts, ka, pirms Latvijā pašbraucošās automašīnas kļūs par ikdienu, zem tilta būs aiztecējis daudz ūdens: “Tomēr mēs konsekventi jutīsim, ka katrs jaunais auto kļūst viedāks un vairāk mūs pasargā.”

Un tā nav tikai teorija – jau tuvākajā laikā Eiropas Savienībā (ES) un līdz ar to arī Latvijā jaunajos automobiļos būs obligāta  autonomo braukšanas sistēmu uzstādīšana. Un dažas no tām jau ir nepieciešamas – no 2022.gada 6.jūlija visiem jaunajiem sērijveidā ražotajiem automboiļiem, kas tiek pārdoti ES tirgū, jābūt avārijas bremzēšanas sistēmai AEBS (“Advanced Emergency Braking System”), kas atpazīst priekšā braucošo auto.

Vēl modernāka avārijas bremzēšanas sistēma, kas atpazīst vēl arī gājējus un velosipēdistus, būs obligāta katrā ES pārdotajā jaunajā automašīnā no šā gada 7. jūlija. Tomēr tie autoražotāji, kas strauji attīsta autonomijas tehnoloģijas, to jau ir paredzējuši. Šī sistēma jau tiek izmantota “Hyundai” “Ioniq 5” vai “Ioniq 6’ elektromobiļos. Tā ar radaru un videokameru pārrauga priekšā esošo ceļu un patstāvīgi var apturēt auto, ja priekšā pēkšņi parādās transportlīdzeklis, velosipēdists vai gājējs. Savukārt “Hyundai Tucson” apvidniekā šai sistēmai ir uzlabota funkcija, kas palīdz izvairīties no frontālas sadursmes krustojumā, nogriežoties pa kreisi.

“Es pats labprāt braukšanu jau tagad uzticētu robotam, jo man ikdienas braukšana lielu baudu nesagādā. Taču esmu pārliecināts, ka tik drīz pašbraucošie auto nekļūs par Latvijas ikdienu. Kas tālāk? Tad jau redzēs, bet iespēju, ka robotakši brauks arī pie mums, noliegt nevar. Taču jau tagad viens ir pilnīgi skaidrs – mēs nemitīgi jutīsim, ka katrs jauns auto ir aizvien gudrāks un mūs aizsargā arvien labāk,” rezumē Kārlis Mendziņš.

Lasiet arī: VIDEO | Tronis, personīgā baznīca un Rietumu greznība – rekonstruēta Putina slepenā pils

Lasiet arī:  «Esmu sīva konkurente,» –  kā Lasmaņa skandālā ierautā Auziņa ielauzās apbedīšanas jomā