Foto: Pixabay/ Dimhou

Saeima plāno līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura Latvijā būs iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. Tikmēr Valsts aizsardzības dienestā (VAD) var tikt iesaukti 18 – 19 gadus veci jaunieši, kā arī izskan aicinājumi atļaut piedalīties vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma.

Alkoholam – nē

Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz trešdien, 17.aprīlī, 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atbalstītie likuma grozījumi, informē Saeimas Preses dienests. Pašlaik alkoholiskos dzērienus var iegādāties personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējās sabiedrības veselību un drošību. Mūsu valstī 51 procents visu nāves gadījumu ir izskaidrojami ar riska faktoriem, kas saistīti ar uzvedību, tostarp alkohola lietošanu. Latvijā patērētais alkohola daudzums ir augstākais gan Eiropas Savienības, gan Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū, pauž likumprojekta autori.

Ar grozījumiem iecerēts ierobežot arī laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Proti, plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00. Patlaban alkoholiskos dzērienus iespējams iegādāties no pulksten 8.00 līdz 22.00.

Iesaukšanai derīgs

Neskatoties uz to, ka jaunietis vēl nedrīkstēs iegādāties alkoholiskos dzērienus, viņš jau varēs saņemt pavēsti iesaukšanai Valsts aizsardzības dienestā. Pēc Aizsardzības ministrijas apkopotajiem datiem Latvijā šobrīd ir 22 539 vīriešu, Latvijas pilsoņu, vecumā no 18 līdz 19 gadiem. No tiem 3581 pilsonis pirmsšķietami atbilst valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas prasībām.

Kā zināms, iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi –  vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Šā gada 23. janvārī pirmo reizi norisinājās kopumā 18 līdz 19 gadus vecu Latvijas pilsoņu, vīriešu atlase 11 mēnešus ilgajam valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa.

Iesaucamos atlasei pēc nejaušības principa reģistrē pa administratīvajām teritorijām, piešķirot katram pilsonim kārtas numuru. Atlase tiek veikta, izmantojot iesaucamo atlasei īpaši izveidotu unikālo gadījumskaitļu ģenerēšanas rīku.

Divu nedēļu laikā pēc atlases valsts aizsardzības dienestam atlasītajiem jauniešiem uz e-adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtītas pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudi, norādot tās datumu un laiku. Saņemot pavēsti, atlasītajiem jauniešiem piecu darba dienu laikā tiešsaistē vai rokrakstā ir jāaizpilda un jāiesniedz anketa, par ko būs norādes pavēstē.

Pēc veselības pārbaudes veikšanas ārstu komisija sniedz atzinumu par derīgumu dienestam, un tiek pieņemts lēmums par iesaukšanu dienestā, kas tiek nosūtīts uz e-adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms faktiskā dienesta sākuma. Tie atlasītie jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ tomēr netiek iesaukti, saņem attiecīgus lēmumus vai nu par neiesaukšanu vai dienesta atlikšanu.

Valsts aizsardzības dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāk kā līdz 26 gadu vecumam, tikai svarīgu iemeslu dēļ piemēram, ja ir iegūta stipendija augstskolā, pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai citu svarīgu ģimenes apstākļu dēļ. Pieņemto lēmumu var apstrīdēt Iesaukšanas kontroles komisijai un pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Pilsonis var iesniegt pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai. Pieteikumu izvērtēs un lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā pieņems Iesaukšanas kontroles komisija.

Vēlēt – vēl agrāk

Kustība “Par!” trešdien, 17. aprīlī. nosūtījusi likuma grozījumus Saeimas deputātiem, aicinot rosināt likuma grozījumus Pašvaldību domes vēlēšanu likumā, ļaujot pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma, tādējāji samazinoy vecuma slieksni no 18 uz 16 gadiem.

Jau 2020.gada jūnijā Kustības “Par!” deputāti rosināja izmaiņas likumā, bet iepriekšējā Saeimā likuma izmaiņas netika atbalstītas. “Aicinām šajā Saeimā veikt likuma izmaiņas, lai tās stātos spēkā un jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2025.gadā jauniešiem no 16 gadiem būtu iespēja piedalīties vēlēšanās,” mudina kustība “Par!”.

Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka pašvaldību vēlēšanās var piedalīties Latvijas pilsonis vai Eiropas Savienības pilsonis, kurš ir reģistrēts iedzīvotāju reģistrā, vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu, vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai pilsonis, kuram attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likuma noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, un uz kuru neattiecas kāds no vēlēšanu likumā minētajiem ierobežojumiem.

Ņemot vērā, ka kriminālatbildība Latvijas Republikā personām iestājas no 14 gadu vecuma, tas nozīmē, ka jau četrpadsmit gadīgai personai būtu jāapzinās noziedzīga nodarījuma bīstamību un kaitīgumu. Jāņēm vērā, ka Darba likums paredz, ka no 15 gadiem personu var nodarbināt patstāvīgā darbā un no 16 gadu vecuma persona iegūst tiesības noslēgt darījumus par savu brīvo mantu, kā arī personas apliecinoša dokumenta obligātums ir noteikts jau no 15 gadu vecuma. Turklāt personas no 16 gadu vecuma jau var iniciēt un atbalstīt kolektīvo iesniegumu iesniegšanu Saeimā un pašvaldībās, izmantojot portālu manabalss.lv, skaidro politiskais spēks.

Arī Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja 2011.gadā pieņēma rezolūciju, aicinot izvērtēt iespēju piešķirt vēlēšanu tiesības jau no 16 gadu vecuma visās Eiropas Padomes valstīs un visu veidu vēlēšanās. Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij, būtu pienākums samazināt vecuma cenzu un sekot līdzi Igaunijas parlamenta piemēram, kas jau 2015.gadā pieņēma lēmumu par balsošanas vecuma samazināšanu pašvaldību vēlēšanās no 18 uz 16 gadiem un šobrīd virza likuma izmaiņas, lai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot no 16 gadu vecuma.

Ir jāņem vērā, ka balsstiesīgo vecuma samazinājuma ietekme uz demokrātijas stiprināšanu ir pierādījumos un datos balstīta. Vēlētāju aktivitāte tā rezultātā pieaug ilgtermiņā. 16 un 17 gadus veci cilvēki piedalās savās pirmajās vēlēšanās daudz biežāk nekā gados vecāki cilvēki savās pirmajās vēlēšanās, tuklāt, valstis, kas pazemina balsošanas vecumu līdz 16 gadiem, piedzīvo izteikti lēnāku vēlētāju aktivitātes samazināšanos. Šie grozījumi pozitīvi ietekmētu tieši 18-24 gadus vecu vēlētāju aktivitāti, jo šobrīd šī vecuma grupa uzrāda zemu aktivitāti vēlēšanās, attīstot viņu paradumu vēlēt jau no agrāka vecuma, skaidro politiskais spēks.

Pēc tā domām, piešķirot vēlēšanu tiesības tiktu nodrošināta ciešāka jauniešu sasaiste ar politiskajiem procesiem, ļaujot izdarīt izvēli tiem jauniuešiem, kuriem interesē piedalīties savas kopienas, pašvaldības, valsts vai Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā.

Turklāt tiktu veicināta jauniešiem svarīgu jautājumu risināšana un paaugstinātos jauniešu uzticības līmenis pašvaldībām un valstij. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums katru gadu palielinās, proporcionāli samazinot jauno vēlētāju daļu, veidojot nevienlīdzību starp balsstiesīgajām vecuma grupām. Šie grozījumi ļautu to mazināt. Balsstiesību piešķiršana jauniešiem no 16 gadiem veicinās politiskās kultūras attīstību Latvijā un ilgtermiņā stiprinās demokrātiju, uzskata politiskais spēks.

Lasiet arī: FOTO: Rīgas domnieki stāda augļu kokus Lucavsalas atpūtas zonā

Lasiet arī: «Tev bija slinkums matus izmazgāt?» – Didrihsones teiktais par pusstundu pie spoguļa raisa diskusijas

Lasiet arī: VIDEO | Publisko video, kā šobrīd izskatās okupantu nopostītā Časivjara Ukrainā

Lasiet arī: «Lielās mutācijas grūtākie gadi!» – astroloģe atklāj, kas pasaulē gaidāms līdz 2026. gadam

Lasiet arī: Latvijā joprojām uzstājas Krievijai lojālie mūziķi; sabiedrību aicina vērsties pret šādiem koncertiem

Lasiet arī: VIDEO | “Zini ko, tad beidzam!» – Volmārs intervijas vidū pamet Kaimiņa raidījumu 

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!