Publicitātes foto

Nedēļas nogalē noslēdzās 74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kurā pasaules pirmizrādi piedzīvoja arī režisora Dāvja Sīmaņa filma “Marijas klusums”. Filmai, kas veidota Latvijas filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Lietuvas filmu studiju “Broom Films”, piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva.

Ekumēniskās žūrijas balva tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un filmu veidotājiem, kuri savās filmās aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības. Šī balva festivālā tiek pasniegta kopš 1992.gada, un to veido starptautiskā katoļu un evaņģēliskās baznīcas organizāciju “Interfilm” un “Signis” kino organizāciju atlasīta žūrija. Ekumēniskā žūrija Berlīnes kino festivālā piešķir balvu gan galvenā konkursa filmai, gan izvēlētai filmai no festivāla Foruma un Panorāmas programmām. Piešķirot balvu filmai “Marijas klusums”, žūrija atzinīgi novērtēja galvenās varones pārvērtības, kura kļūst par liecinieci sistēmas ļaunumam un galu galā noelmj izvēlēties klusēšanu kā pretošanās veidu pret nežēlīgo vardarbību.

“Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas filmas. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad tumsa cenšas gūt virsroku. Mums jābūt stipriem, un mēs nedrīkstam zaudēt spēju atpazīt ļaunumu un cīnīties ar to. Šī balva stiprina manu pārliecību, ka mūsu filma spēj motivēt cilvēkus saglabāt modrību,” tā režisors Dāvis Sīmanis par filmai piešķirto žūrijas balvu.

Šogad festivāla programma tika atzīmēta kā īpaši daudzveidīga, tajā pārstāvētās vairāk nekā 80 valstis, un tā atlasīta no vairākiem tūkstošiem festivālam pieteikto filmu. “Marijas klusums” bija iekļauta Berlīnes starptautiskā festivāla Foruma programmā, un programmas veidotāji norāda, ka “Marijas klusums” ir vēsturiski precīza un vienlaikus ļoti politiski aktuāla filma, kā sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors.

Filma “Marijas klusums” ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.

Filmas “Marijas klusums” seansi festivālā bija plaši apmeklēti, un filma izpelnījās arī atzinīgus skatītāju un starptautiskās kritikas vērtējumus dažādos starptautiskos kino medijos.

“Filma ir meistarīgi un ar nesaudzīgu pieeju režisēta, mākslinieciskie risinājumi un inscenējumi rūpīgi konstruē nomācošu un mulsinošu atmosfēru, kāda mēdz būt raksturīga jebkurai diktatūrai. Kamera diezgan brīvi un dinamiski seko varoņiem, savukārt tumšā, melnbaltā krāsu palete ne vien atsauc atmiņā pagātni, bet rada neomulīgu sajūtu. Šī izvēle ir īpaši atbilstoša, ņemot vērā, ka Marijas zvaigzne ir dzimusi no sudrabotā ekrāna burvības. Turklāt jau no paša sākuma gandrīz pilnībā izpaliek vārdi, un, kad tie parādās, tie tiek tikko sadzirdami izčukstēti vai vispār nav dzirdami, ne tikai atsaucot atmiņā agrīno mēmā kino laikmetu, bet arī atgādinot par dziļāko jēgu, kas ietverta filmas nosaukumā un tās noslēgumā,” vēsta “Universal Cinema”.

“Šis aizraujošais stāsts, kas montēts spiegu trillera tempā, noslēdzas sekvencēs, kuras grūti noskatīties. Atkailināta, bez kažokādām un smalkajām drēbēm, Šepicka-Slapjuma savu jauno lomu nospēlē ar drosmīgu reālismu. Viņa ir filmēta kā vecāka Garbo bez grima, ar kuru varētu paslēpt zilumus. Tāpat kā dzīvē, arī šajā filmā nav optimistiska noslēguma, lai gan Sīmanis Marijas Leiko portretu papildina ar drosmi, kas atstāj iespaidu,” komentē “The Film Verdict”.

“Marijas klusēšana ir skaists un ļoti māksliniecisks skatījums uz okupāciju un režīmu, kas to īstenoja. Pat mūsdienās kāds FSB virsnieks var ienākt jūsu teātrī un sagraut to: Krievijas un PSRS noziegumi joprojām paliek nepamanīti Rietumeiropā, tāpēc Berlīne ir ideāla vieta filmas pirmizrādei,” raksta izdevums “Cineeurope”.

Festivāla ietvaros filma “Marijas klusums” piedzīvoja četrus plaši apmeklētus seansus, pēc kuriem notika tikšanās ar režisoru Dāvi Sīmani. Skatītāji vaicāja gan par varoņu vēsturiskajiem prototipiem un viņu likteņiem, gan par sarkano teroru Krievijā 1937.gadā. Vairāki žurnālisti atzīmējuši kā zīmīgu faktu, ka uzreiz pēc festivāla preses seansa pasauli sasniedza traģiskā ziņa par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nogalināšanu, velkot paralēles starp reālajiem notikumiem Krievijā un tiem, kas atainoti filmā.

Filmas “Marijas klusums” radošā komanda ir režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Paulius Kilbauskas un Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa un producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Galvenajās lomās – Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš. Filma veidota Latvijas filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju “Broom Films”.

Latvijā filmu “Marijas klusums” sāks demonstrēt 4.aprīlī.

74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls šogad norisinājās no 15. līdz 25.februārim. Tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē, kas norisinās kopš 1951.gada un līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem tiek uzskatīts pa vienu no galvenajiem Eiropas kino gada forumiem. Berlīnes kinofestivāla Foruma programma notika jau 54.gadu, atlasē izceļot kino kā medija nozīmi un atlasot filmas, kurās ietverts nozīmīgs sociāli mākslinieciskais vēstījums un pievērsta īpaša uzmanība kino estētikai.

Lasiet arī:  Ekstrasense atklāj septiņas Visuma sūtītas zīmes, ka mīļotais cilvēks ir tev īstais

Lasiet arī:  No gliemeža par adītājām tramvajā – soctīklos iesmej par Rīgas satiksmes jauno logo

Lasiet arī: Stradiņu ķilda: ierosina kriminālprocesu par projekta dokumentu nolaupīšanu

Lasiet arī: Skatītāja pēc bijušā Dailes teātra aktiera Zalaka stāvizrādes vēršas drošības dienestā

Lasiet arī: Lielā pieprasījuma iedvesmota, Magone piedāvā 8. marta sveicienus; cena – cita!

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!