Foto: Pixabay

Kamēr Latvijā pagājušais gads bija 3. siltākais novērojumu vēsturē, Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) apstiprinājusi, ka 2023. gads globāli bija siltākais novērojumu vēsturē, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Apvienojot sešas galvenās starptautiskās datu kopas, kuras tiek izmantotas pasaules gaisa temperatūras monitoringā, PMO apstiprina, ka 2023. gada vidējā globālā gaisa temperatūra bija 1,45 ± 0,12 grādi virs pirmsindustriālā līmeņa (1850.-1900. gads), kas ir zīmīgi, jo 2016. gadā parakstītā Parīzes nolīguma mērķis ir nepieļaut ilgtermiņa temperatūras paaugstināšanos vairāk par 1,5 grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa.

Pagājušajā gadā visi mēneši no jūnija līdz decembrim bija siltākie attiecīgie mēneši novērojumu vēsturē, savukārt jūlijs un augusts bija vissiltākie starp visiem mēnešiem.

PMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo (Celeste Saulo), kura amatu ieņēma šī gada sākumā un iepriekš vadīja Argentīnas Nacionālo meteoroloģisko dienestu, uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ir lielākais cilvēces izaicinājums un ka ir jāturpina īstenot risinājumus, lai tās mazinātu. “Pagājušā gada vidū notikusī izmaiņa no atvēsinošās dabas parādības La Ninja uz sasildošo El Ninjo skaidri redzama pērnā gada temperatūras pieaugumā. Ņemot vērā, ka El Ninjo ietekme uz pasaules temperatūru parasti ir vislielākā pēc parādības kulminācijas punkta, varam sagaidīt, ka 2024. gads būs vēl siltāks,” sacīja Saulo.

“Lai gan El Ninjo ir dabiska parādība, kas gadu no gada mainās, ilgtermiņa klimata pārmaiņas turpinās, un tās nepārprotami notiek cilvēku darbības dēļ. Klimata krīze pasliktina nevienlīdzības krīzi. Tā ietekmē visas ilgtspējīgas attīstības jomas un apdraud pūliņus risināt nabadzību, badu, veselības problēmas, cilvēku migrāciju un vides kvalitātes pasliktināšanos,” viņa skaidroja.

Kopš 1980. gadiem katra desmitgade ir bijusi siltāka par iepriekšējo, bet pēdējie deviņi gadi bijuši siltākie novērojumu vēsturē. Pirms 2023. gada vissiltākie bija 2016. un 2020. gads ar vidējo pasaules gaisa temperatūru 1,29 ± 0,12 grādi virs pirmsindustriālā līmeņa.

Balstoties uz sešām datukopām, desmit gadu vidējā temperatūra 2014. – 2023. gadu periodam bija 1,20 ± 0,12 grādi virs pirmsindustriālā līmeņa.

PMO provizoriskajā 2023. gada klimata apskatā ziņots, ka rekordi tika pārspēti visās jomās – jūras virsmas temperatūra lielāko daļu gada bija ļoti augsta, novēroti vairāki spēcīgi jūras karstuma viļņi, kā arī Antarktikas jūras ledus apjoms bija vismazākais novērojumu vēsturē.

Ilgtermiņa klimata pārmaiņas pamanāmas arī ikdienas laika apstākļos. Pagājušajā gadā ekstrēms karstums ietekmēja veselību un sekmēja postošus savvaļas ugunsgrēkus. Intensīvas lietusgāzes, plūdi, tropiskie cikloni izraisīja ievērojamus postījumus un ekonomiskos zaudējumus, diemžēl arī prasīja cilvēku dzīvības.

Parīzes nolīgums ir rīcības plāns, kura galvenais mērķis ir ierobežot pasaules ilgtermiņa vidējās temperatūras pieaugumu būtiski mazāku par 2,0 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, vienlīdz cenšoties panākt, ka temperatūras pieaugums nebūtu augstāks par 1,5 grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa.

Lasiet arī: Nepilngadīgs pusaudzis Ķemeros līdz nāvei piekauj vīrieti, kurš atteicis cigareti

Lasiet arī: Vācot līdzekļus iespējai atgriezties Latvijā, rīkos Vijas Vētras 101. dzimšanas dienas koncertu

Lasiet arī: Bijusī teātra aktrise Ilona Balode nospēlējusi lomu jaunajā filmā Pastkarte no Romas

Lasiet arī; FOTO | Hokejista Merzļikina mamma atklāj savu mākslas darbu personālizstādi

Lasiet arī: Plīvurā un līgavas kleitā – Samanta Tīna publisko kāzu foto

Lasiet arī: Ko atklāj tava likteņa matrica – horoskops 2024. gadam

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!