Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas „Ķekava” reklāma, kurā pausts, ka „Ķekavā” audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”.  Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un p/f „Ķekava” līdzīgs reklāmsauklis – „bez antibiotikām” – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.



Jau ziņots, ka dietoloģe Lolita Neimane aktualizēja kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību, skaidrojot, cik droša patērētājiem ir vistas gaļa. „Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar „Ķekavas” paziņojumu. Daudzi cilvēki Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tieši tāpēc arī radās doma par šīs tēmas aktualizāciju,” iepriekš skaidroja L. Neimane. Neimane izmeklējumiem laboratorijā iegādājās 8 vistas gaļas paraugus: „Maxima” veikalā iegādājās zīmola „Diženā” vistas fileju, Centrāltirgū – „Eventus” vistas stilbiņus, šķiņķus un filejas, „Gaļas nams” veikalā nopirka zīmola „Bauska” vistas stilbiņus, šķiņķus un filejas, „Maxima” iegādājās p/f „Ķekava” vistas stilbiņus, šķiņķus un filejas, „Mego” veikalā – zīmola „Marienbāde” vistas fileju un šķiņķi, lielveikalā „Rimi” pieejamo vistas stilbiņu, šķiņķi un fileju (ražotājs nav norādīts, tikai izcelsmes valsts – ES), „Beta” veikalā nopirka ražotāja „Talegg” vistu aknas un Centrāltirgū – /s „Zvirbulīši” vistas stilbiņu.
Šie vistas gaļas paraugi tika nodoti laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtāBior”, lai tajos meklētu meklēt antibiotikas un hormonus. Neimane, komentējot ideju laboratoriski izmeklēt vistas gaļas paraugus, norāda, ka jautājums par antibiotiku klātbūtni pārtikā, t.sk. gaļā, tiek saistīts ar bažām par pasaulē pieaugošo t.s. antibiotiku rezistenci, kura tiek saukta arī par antimikrobo rezistenci jeb mikrobo rezistenci, kad mikroorganismi, pierodot pie konkrētā medikamenta iedarbības, tomēr spēj izdzīvot un augt. „Turklāt dietologiem un uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, ir jābūt drošiem par to, ko iesaka saviem pacientiem,” saka dietoloģe.

Bior” norāda, ka komentārus par konkrētiem izmeklējumiem nav tiesīgi sniegt, tāpēc lūdzām rezultātus skaidrot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesorei, vadošajai pētniecei Andai Valdovskai. Pētniece, iepazinusies ar izmeklējuma rezultātiem, secina:
„Zāļu atliekvielu, tajā skaitā antibiotiku un steroīdu maksimāli pieļaujamos limitus (MPL) pārtikas produktos, tajā skaitā putnu gaļā, reglamentē Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (turpmāk – Regula Nr.37/2010).
Izvērtējot testēšanas pārskatus, redzams, ka putnu gaļai noteiktie MPL nav pārsniegti, līdz ar to pārbaudītie produkti no zāļu atliekvielu viedokļa ir nekaitīgi izmantošanai pārtikā.
Vienlaikus testēšanas pārskati satur rādījumus arī par vairākām citām zāļu atliekvielām, piemēram, cefaleksīnu, cefkvinomu u.c., kuriem šobrīd Regula Nr.37/2010 nenosaka MPL putnu gaļā, līdz ar to šajā gadījumā noteiktajiem līmeņiem Regulas Nr. 37/2010 prasības nav piemērojamas.”
Skaidrojot vairāku citu zāļu atliekvielu rādījumus, A.Valdovska norāda: „Minētās zāles ir jaunākās paaudzes plaša darbības spektra antibiotikas. MPL noteikšana ir darbietilpīgs process, ir nepieciešams pietiekams datu apjoms, lai Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) varētu izstrādāt zinātniski pamatotus MPL. Arī formālās procedūras, apspriešanās ar ES dalībvalstīm un sabiedrību prasa noteiktu laiku. Līdz ar to ir normāla situācija, ka ne visām jaunākajām zāļu vielām un ne visām dzīvnieku sugām nekavējoties ir noteikti MPL. Tāpat ir pareizi, ka nepieciešamības gadījumā dzīvnieku ārstēšanai tiek izmantotas jaunākās paaudzes zāles, kas ir efektīvas pret konkrēto slimības ierosinātāju, tādejādi neaudzējot šo ierosinātāju antibakteriālo rezistenci, bet gan tos efektīvi apkarojot.
Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka gaļa no dzīvniekiem, kas legāli ārstēta ar šīm zāļu vielām, būtu kaitīga patērētāju veselībai. Veterinārārstiem zāļu vielas ir jālieto saskaņā ar to lietošanas instrukcijām, jāievēro instrukcijās noteiktais nogaidīšanas laiks pirms dzīvnieku kaušanas. Ja tas tiek ievērots, problēmām nav jābūt. Turklāt kompetentajai iestādei (Latvijā – Pārtikas un veterinārajam dienestam), saņemot gaļas testēšanas pārskatus un pamatojoties uz spēkā esošo vispārējo pārtikas likumdošanu (Regula 178/2002) ir jāizvērtē arī tās zāļu atliekvielas, kurām vēl šobrīd nav noteikti MPL, bet redzot, piemēram, ka kādai no zāļu atliekvielām konstatētais līmenis vairākkārtīgi pārsniedz kvantitatīvās noteikšanas robežu, ir jāatsauc konkrētais produkts no tirgus.”
Jau iepriekš ziņojām, ka arī Latvijas uzraugošā institūcija – Pārtikas un veterinārā dienests (PVD) pēdējo pusotru gadu ņemtajos vistas gaļas paraugos nav konstatējis antibiotiku atliekvielas (hormonu lietošana ES valstīs ir aizliegta), t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā.

Vistas gaļas ražotāju un tirgotāju viedokļi

Gaļas un gaļas produktu tirgotāja „Eventus” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Trigubs norāda, ka uzņēmums šajā nozarē uzkrājis pieredzi vairāk nekā 20 gadu laikā un putnu gaļu (t.sk. tītara un vistas) tirgo veikalos gan galvaspilsētā, gan arī Centrāltirgū. „Specializējamies Polijā ražotās putnu gaļas tirdzniecībā, rūpīgi pārbaudām savus piegādātājus un to sniegto dokumentāciju, tāpēc arī, piemēram, Centrāltirgus u.c. institūciju ņemtajos laboratoriskajos izmeklējumos (tādu mūsu uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir bijis ļoti daudz) viss ir bijis kārtībā.”
Vistas gaļas produktu tirdzniecības uzņēmuma SIA „NovoBaltic” (zīmoli „Marienbāde” un „Diženā”) pārstāve Agnese Skalbe: „Mēs cītīgi pārbaudām mūsu pārstāvēto zīmolu „Marienbāde” un „Diženā” produktu ražotājus, un zinām, ka visa to produkcija ir sertificēta un tā kvalitātes prasības ir ļoti augstas. Mēs tirgojam ES valstīs sertificētu ražotāju produkciju, līdz ar to tajos nav un nevar būt nekādu kaitīgu atliekvielu. „Marienbāde” un „Diženā” vistas produkti tiek ražoti tikai no augstākās kvalitātes vistas gaļas, kura tiek rūpīgi kontrolēta ne tikai ražošanas procesā, kas notiek saskaņā ar Eiropā noteikto likumdošanu (t.sk. ES regulu Nr. 37/2010, kurā atrunāta farmaceitiski aktīvo substanču lietošanas kārtība, t.sk. noteiktas normas maksimāli pieļaujamām zāļu atliekvielām, kas pieļaujamas gaļā), bet arī no PVD puses. Kontrolējošās institūcijas regulāri veic pārbaudes un vistas gaļā nekad nav konstatētas ne antibiotikas, ne hormoni.  Arī paši veicam papildus laboratoriskos izmeklējumus, lai spētu nodrošināt mūsu patērētājus ar drošu un kvalitatīvu vistas gaļu.”

„Rimi” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite: „Tirgotās pārtikas kvalitāte un drošums ir „Rimi” ikdienas prioritāte, tajā skaitā attiecībā uz vistas gaļu. Šajā gadījumā ierobežojumus attiecībā uz antibiotiku lietošanu „Rimi” ir iekļāvis līguma speciālajā Ilgtspējas pielikumā par dzīvnieku labturību, kas ir aktuāls visiem „Rimi” piegādātājiem – tas nozīmē arī ražotāju atbildību uzturēt labas ražošanas praksi.

„Rimi” veikalos pieejamā broileru cāļu gaļa tiek ražota Latvijā un Lietuvā – saskaņā ar mūsu kvalitātes prasībām mēs regulāri veicam produkcijas mikrobioloģiskās pārbaudes akreditētās laboratorijās, tāpat mūsu kvalitātes speciālisti seko līdzi un iepazīstas arī ar Pārtikas un veterinārā dienesta veikto pārbaužu rezultātiem.”

Jau ziņojām, ka AS „Putnu fabrika Ķekava” galvenā veterinārārste Tatjana Lisakovska iepriekš sniedza komentāru, ka „pašlaik jau vairāk nekā 86% vistu „Putnu fabrikā Ķekava” izaug neslimojot un tātad – bez antibiotikām.  Gadījumā, ja putns tomēr ir saslimis, tad ikvienam veterinārārstam pēc likuma tas ir jāārstē ar piemērotām antibakteriālajām zālēm, ievērojot  ārstniecisko zāļu izvadīšanas periodu no  dzīvnieku organisma ar likumu noteiktā kārtībā. Arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles, gaļa ir uzturam droša un veselīga”.
Komentārs liek secināt, ka PF „Ķekava” aptuveni 14% putnu tiek ārstēti.

Arī PVD ekspertes Rudīte Vārna un Evita Leitāne iepriekš stāstot par antibiotiku izmantošanu putnu ārstēšanā, secināja, ka mūsu putnu gaļas ražotāji atbildīgi ievēro likumdošanā noteikto, bet patērētājiem atgādināja: ja antibiotikas putnu ārstēšanā ir lietotas normas robežās, tās neapdraud cilvēku veselību. Tika piebilsts: pat, „ja putni ir ārstēti ar antibiotikām, un, ja tas ir darīts nepareizi (palielinātas/samazinātas devas vai kā citādi neievērots pareizs ārstēšanas kurss), un putni nokauti, nesagaidot, kamēr antibiotiku klātbūtne organismā vairs nebūtu, šāda gaļa – ar antibiotiku atliekvielām – patērētajam nav bīstama, jo tad būtu jālieto gaļa ļoti lielos apjomos, lai arī cilvēkam rastos antibiotiku rezistence. Tomēr likumdošanas normatīvos ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc arī tādu gaļu neizplata”.

 

„Bior” vadītājs A. Bērziņš: vistas gaļas nozare tiek stingri uzraudzīta un monitorēta

Aivars Bērziņš, „Bior” direktors (Dr.med.vet., Ph.D.) skaidro procesu, kā „Bior” notiek izmeklējumu veikšana uz veterināro zāļu atliekvielām dzīvnieku izcelsmes produktos, kā arī vērtē vistas gaļas tirgus drošumu.
„Bior” ir vienīgā iestāde Latvijā, kas veic laboratoriskos izmeklējumus attiecībā uz veterināro zāļu atliekvielām dažādos dzīvnieku izcelsmes produktos. Turklāt šie izmeklējumi tiek veikti arī ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar oficiālo pārtikas kontroli. Ikviens interesents var atnest uz „Bior” izmeklējamos paraugus, un institūts iegūtos rezultātus nodod tikai pasūtītājam, tādā veidā nodrošinot pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz pasūtītāju. Izmeklējamie paraugi, kuros izmeklē veterināro zāļu atliekvielas (t.sk. antibiotiku atliekvielas), tiek testēti oficiāli noteiktās kontroles ietvaros – kā to dara katrā ES dalībvalstī. Ja izmeklējumu gaitā tiek konstatētas kādas būtiskas atkāpes no normas, par to tiek informēts laboratoriskās testēšanas pasūtītājs vai atsevišķos gadījumos, kad tiek apdraudēta patērētāju veselība – PVD.
Institūts pēdējo gadu laikā ir iegādājies daudzas modernas iekārtas un tās mūsdienās spēj atrast dažādus farmaceitiskos savienojumus vai to metabolītus („pēdas”) pat visniecīgākajā koncentrācijā ikvienā sniegtajā paraugā. A. Bērziņš teikto salīdzina ar cukura graudu, kas izšķīdis Baltijas jūrā: „Mūsdienu tehnoloģijas – ļoti augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes – ļauj atrast atstātās vielu pēdas ļoti niecīgās koncentrācijās, kas ir pat tūkstošiem reižu zem noteiktajām normām.” Tāpat viņš vērš uzmanību uz šo atliekvielu un citu farmaceitiski aktīvo vielu ietekmi uz vidi. Pat, ja dzīvnieki ir bijuši veseli, un nav bijusi vajadzība tos ārstēt ar antibiotikām, arī apkārtējā vidē jau daudzu gadu desmitu garumā izdalās dažādas vielas (ūdenī, augsnē, arī cilvēki izdala gan zāļu atliekvielas, gan hormonus, neutilizē vecos medikamentus, tos vienkārši izmet u.tml.), kuras var nonākt dzīvnieka organismā un tikt konstatētas ar šīm smalkajām laboratorijas iekārtām. „Diemžēl mēs bieži aizmirstam arī par vides būtisko ietekmi uz pārtikas produktiem,” nosaka A. Bērziņš.
Tā kā „Bior” iekļaujas kopējā pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku infekciju (t.sk. zoonožu) Eiropas diagnostisko laboratoriju tīklā, veicot izmeklējumus un monitoringus, notiek datu apmaiņa, un nule kā saņemti jaunākie – 2014. gada – dati par Eiropā veiktajiem izmeklējumiem, kurus apkopo divas institūcijas – Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas zāļu aģentūra (EMA). Šo programmu ietvaros gadā no visām ES dalībvalstīm tiek saņemti pētījumu dati par zāļu vielu klātbūtni (galvenokārt dzīvnieku izcelsmes pārtikā: olās, pienā, gaļā, zivīs u.c.); ik gadu tiek testēts ap miljons paraugu, meklējot gan t.s. aizliegto vielu klātbūtni, gan arī nosakot t.s. MRL jeb maksimāli pieļaujamo atliekvielu koncentrācijas, kas noteiktas ES likumdošanā.

2014. gada dati liecina, ka no visiem Eiropā ņemtajiem paraugiem vien 0.38% ir atrastas vai nu aizliegtās vielas vai pārsniegts MRL līmenis. Datos redzam: pirms trim gadiem, izmeklējot paraugus uz antibiotiku- hloramfenikolu, kuru nedrīkst lietot t.s. produktīvo jeb pārtikā lietojamo dzīvnieku ārstēšanā, Latvijas paraugos tās bija atrastas pienā un olās(pa vienam gadījumam), kas ir izņēmuma gadījumi vairāku gadu garumā. „Tie ir reti gadījumi, un, ja šādas vielas tiek atrastas, tad visa produktu partija ir iznīcināma,” skaidro A. Bērziņš, piebilstot, ka Eiropā šī monitoringa sistēma ir viena no smagnējākām, kas no patērētāju viedokļa, esot labi, un var likt justies drošiem par lietojamās pārtikas nekaitīgumu.
Vairākiem pārtikas sektoriem, saskaroties ar šo uzraudzības un monitoringa sistēmu, ir nācies sakārtot „savu saimniecību”, piemēram, piena nozare, kura vēl pirms 10, 15 gadiem pat lēja laukā litriem piena, kas nav atbildis normatīviem, pašlaik ir „viena no visdrošākajām nozarēm”.
Bet kā ir ar gaļas, īpaši – vistas gaļas nozari? „Paraugoties uz ES datiem – minētajiem neatbilstības 0.38%  – tie apliecina, ka nozare tiek stingri uzraudzīta un monitorēta. Tomēr šai nozarē ir daudz objektīvu lietu un joprojām ir dzīvi arī mīti. Viens no tiem, kas figurē tautā jau gadiem, ka vistas gaļa ir pilna ar antibiotikām un hormoniem. Hormonu lietošana ES ir aizliegta, bet antibiotiku lietošana patiesībā ir ļoti dārgs „prieks”. Kāda ir gaļas pašizmaksa? Tie ir kādi pāris eiro, bet, ja izmantotu medikamentus, tas ievērojami sadārdzinātu produktu. Nauda un ekonomika ir virzītājspēks, tāpēc ražošanas efektivitāti panāk selekcijas darbā, veidojot tādas putnu šķirnes, kas ir ātraudzīgas. Putni pret slimībām ir diezgan jutīga suga, tāpēc ražotāji domā par ganāmpulka veselības programmu, audzējot tos saimēs, kad var labi izsekot to veselības stāvokli, un tā – saimēs – tos arī laižot apritē. Dažkārt, ja putni saslimst, ekonomiski izdevīgāk ir tos iznīcināt nevis ārstēt,” skaidro „Bior” direktors.

Foto: publicitātes foto

Saistītās tēmas: antibiotikasEksperimentshormonivistas gaļa

youtube icon
Abonēt youtube