Foto: Pexels/David Dibert

Ostās strādājošās stividorkompānijas nepērk un nepārdod preces, to dara starptautiskās kompānijas, kas strādā pēc starptautiskiem noteikumiem, 20.marta raidījumā “Kas notiek Latvijā” norādīja Latvijas Stividorkompaniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis. Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzsvēra – runājot par preču grupu vai vispār tirdzniecības ierobežošanu, jāsāk ar aprēķiniem, kā tas ietekmēs tautsaimniecību.

“Tad pasakām, tas maksās piecdesmit, simts miljonus,” diskutējot par mangāna rūdas tranzītu un iespējām to aizliegt, pauda Armands Krauze. “Darbu pazaudēs pieci, septiņi, desmit tūkstoši [strādājošo]. Tas ir jāsaprot visiem Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā Latvijas valdībai,” uzsvēra zemkopības ministrs.

Runājot par iespējamām alternatīvām valsts budžeta robu aizlāpīšanai pēc tranzīta kravu plūsmas ierobežošanas, Krauze teica, ka, piemēram, varētu ieviest lielāku progresivitāti iedzīvotāju ienākumu nodoklim, “liekam procentus klāt un iegūstam tos miljonus”. Zemkopības ministrs arī norādīja, ka šo ierobežošanas nastu varētu uzlikt turīgākiem iedzīvotājiem. “Ieviešam lielāku progresivitāti, tai skaitā arī ienākumiem, kuri nav no algas, bet kas ir no dividendēm un visa pārējā.”

Savukārt Jānis Kasalis uzsvēra, ka  ostas, respektīvi,  stividorkompānijas,  ne pērk un ne pārdod preces. “Mēs šajā ķēdē neiesaistāmies kā treideri. Preces pērk un pārdod starptautiskās kompānijas, kas strādā pēc starptautiskiem noteikumiem. Vai tas būtu graudu bizness, mangāna rūdas vai cits bizness, jūs tur pārsvarā atradīsiet kompānijas, kuru budžets ir lielāks kā Latvijas budžets. Mēs neko nepērkam un mēs arī nenosakām, pa kurieni kravas tiks vestas. To nosaka šīs starptautiskās kompānijas.”

Jānis Kasalis skaidroja, ka katram [starptautiskam] uzņēmumam ir savi akcionāri, katram akcionāram ir sava politika un katrs akcionārs pieņem lēmumu.

“Mēs ievērojam sankcijas, maksājam nodokļus valstij, no kā tālāk tiek palīdzēts Ukrainai un arī mūsu pilsoņiem.”

Runājot par kravu apjoma krišanās iemesliem LSA padomes loceklis norādīja, ka tas skaidrojams ar tranzīta apjoma nemitīgo samazināšanos. “Mēs vājinām savu ekonomiku, mēs vājinām tranzītu, bet šis apjoms samazinās. Ogles neiet tādēļ, ka Polijai tās īsti vairs nav vajadzīgas. Ja skatāmies uz naftas produktiem, tur ir iestājušās visas iespējamās sankcijas, ja runājam par graudiem, tad, protams, ka mūsu aktivitātes ir pamanītas arī ārpus robežām un ir pietiekami daudz treideru, kuri meklē citas vietas, kurp šīs kravas novirzīt. Ja mērķis ir samazināt kravu apjomu, tad mēs veiksmīgi ejam šajā virzienā,” teica Jānis Kasalis.

Lasiet arī: Šefpavāra Raimonda Zommera padomi, kā Lieldienās kļūt par olu kauju līderi

Lasiet arī: FOTO | Zināms, kā izskatīsies ar daudzdzīvokļu ēkām apbūvētā Lucavsala

Lasiet arī: VIDEO | Ēķis uzņēmis patiesos notikumos balstītu daudzsēriju filmu Dumpis

Lasiet arī: Gudrības un zintis, kāpēc poda vāks tualetē vienmēr jātur ciet

Lasiet arī: «Lūdzu, vairs nevairojaties» – sekotāji Didrihsonei pārmet pārlieku biežu atpūtu bez bērna

Lasiet arī: Labāko draugu horoskops: ciešākās draudzības saites, ko katrai no zodiaka zīmēm sola zvaigznes

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!